Autovadītāji vīrieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem atļauto braukšanas ātrumu pārsniedz teju septiņas reizes biežāk nekā autovadītājas no šīs pašas vecuma grupas, liecina Valsts policijas (VP) apkopotie dati.
Lai arī Latvijā autovadītāju vidū ir gandrīz divas reizes vairāk vīriešu nekā sieviešu, minētā tendence tomēr uzskatāma par pietiekami izteiktu, atzīst “Nacionālā braukšanas testa” veidotāji.
Kā komentēja VP Satiksmes uzraudzības biroja priekšniece Vineta Mistre, jauniem vīriešiem vecumā līdz 25 gadiem nereti mazāk rūp sava braukšanas kultūra un viņi arī biežāk nekā sievietes izdara citus pārkāpumus, piemēram, nelieto drošības jostas.
Pagājušajā gadā valstī pavisam reģistrēti 29 562 ātruma pārsniegšanas gadījumi. Ja izslēgtu iespēju, ka vienu šoferi gada laikā ātruma pārsniegšanā var pieķert vairākas reizes, varētu uzskatīt, ka par ātruma pārsniegšanu pērn sodīti 6% no visiem Latvijas autovadītājiem.
Kopumā visbiežāk dažādus ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus izdara šoferi vīrieši vecuma grupā no 26 līdz 50 gadiem, liecina VP apkopotā statistika.
Apdrošināšanas kompānijas “Balta” dati par obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) gadījumiem pēdējos piecos gados rāda, ka visbiežāk klienti iesnieguši atlīdzības pieteikumus par sadursmēm ar citiem transportlīdzekļiem.
Pēc “Baltas” datiem, vislielākais šādu avāriju skaits bijis 2008.gadā, kad fiksēti vairāk nekā 7000 sadursmju ar citiem spēkratiem, turpretim 2012.gadā šādu negadījumu skaits jau sarucis teju divarpus reizes. Visbiežāk sadursmes ar citiem transportlīdzekļiem tiek fiksētas ziemas mēnešos.
Pērn VP kopumā reģistrējusi 253 882 ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus. Vīrieši pie stūres izdarījuši 203 999 pārkāpumus, sievietes – 44 818. Salīdzinot ar 2011.gadu, pērn kopējais reģistrēto ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu skaits valstī samazinājies par 9%. Starp biežākajiem negadījumu iemesliem Valsts policija min ātrumu un neuzmanību, piemēram, pagriezienos vai pārkārtošanās situācijās.
Kā ziņots, “Balta” kopā ar VP un Drošas braukšanas skolu ir noslēgusi mēnesi ilgušo “Nacionālo braukšanas testu”, kura mērķis bija noskaidrot, kāda tipa autovadītāji Latvijā ir sastopami visbiežāk. Testu vietnē “www.katubrauc.lv” aizpildīja vairāk nekā 25 000 Latvijas iedzīvotāju.
Vienlaikus ar “Nacionālo braukšanas testu” ir noslēgusies VP darbinieku aptauja. Tās mērķis bija noskaidrot, kādi ir autovadītāji Latvijā un vai tiešām tas, ko par sevi domā šoferi, sakrīt ar VP redzējumu par reālo situāciju uz Latvijas ceļiem.
Kopumā “Nacionālo braukšanas testu” ir aizpildījuši un sevi novērtēja 62% vīriešu un 38% sieviešu, kas proporcionāli atspoguļo kopējo autovadītāju dinamiku. Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem, patlaban Latvijā no visām aktīvajām vadītāju apliecībām 60% ir reģistrētas stiprā dzimuma pārstāvjiem, savukārt 40% – daiļā dzimuma pārstāvēm. Kā rāda tests, pirmo vietu ieņem vīrieši – autovadītāji, kuri dēvējami par “Debespušu meistariem”, otro vietu ieņem “Saprātīgs braucējs”, trešo – “Teorētiski – ideāls”, ceturto – “Stūres rata meistars”, bet piekto – “Zirgspēku pavēlnieks”.
Starp sievietēm – autovadītājām pirmo vietu ieņem “Debespušu meistare”, otro – “Pagriezienu meistare”, trešo – “Saprātīgā braucēja”, ceturto – “Teorētiski – ideāla”, bet piekto vietu “Satiksmes eksperte”.
Ņemot vērā iepriekšminēto, Latvijā vistipiskākais braucējs ir “Debespušu meistars” – cilvēks, kurš bieži maina viedokli par savu braukšanas kultūru, uzskatot, ka dažkārt brauc labi, bet dažkārt – slikti. Viņi ir nepastāvīgi un svārstīgi. Gana augstā vietā ir ierindojušies “Saprātīgi braucēji”, kurus var dēvēt par pietiekami zinošiem autovadītājiem un kuri spēj pieņemt lēmumus un attiecīgi rīkoties. Visticamāk, ka šī tipa autobraucējiem saistībā ar auto ir kādi neizdarīti tehniski sīkumi, taču tie ir nebūtiski. “Pagriezienu meistares” var dēvēt par visdrošāko šofera tipu, jo šīs braucējas ir prasmīgas, azartiskas, taču spēkratu vada ar prātu.
Savukārt vīriešu vidū drošākais tips ir “Stūres rata meistars”. “Teorētiski – ideālus” autobraucējus var dēvēt par inteliģentiem šoferiem, kas daudz zina, taču tad, kad ir jārīkojas, viņiem pietrūkst iemaņu. Sarežģītākās situācijās viņi var apjukt un nezināt, kā pareizi rīkoties. Nedrošākie autobraucēju tipi Latvijā ir sastopami visretāk – tie ir “Zirgspēku pavēlnieki” un “Satiksmes ekspertes”. Šie autobraucēji patiesībā ir pārgalvīgi, viņi atļaujas vairāk nekā citi un maz domā par pārējiem šoferiem.
Savukārt Valsts policijas darbinieku aptauja liecina, ka visdrošākie braucēji ir 44 līdz 45 gadus veci vīrieši un sievietes, kuru stāžs ir vairāk nekā astoņi gadi. Savukārt visnedrošākie braucēji ir tādi, kuriem stāža lielums ir mazāks nekā divi gadi.
Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs šodien, runājot par autobraucēju kultūru un toleranci pret citiem satiksmes dalībniekiem, norādīja, ka sievietes pēc savas būtības esot prātīgākas ne tikai braukšanā, bet arī noziegumu dinamikā. Kopumā viņš secina, ka braukšanas kultūra pakāpeniski ir uzlabojusies un transportlīdzekļu vadītāju savstarpējās attiecības ir daudz kulturālākas, nekā tas bija pirms 10 un 20 gadiem. “Drošas braukšanas skolas” valdes loceklis Artūrs Priednieks arī domā, ka kopējā situācija uzlabojas, kaut arī “latvieši atšķirībā no ārzemniekiem ir vairāk aizņemti un pareiza braukšana viņiem paliek otrā plānā”.
LETA
Komentāri