Atklātā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām 13 Latvijas reģionālo slimnīcu vadītāji prasa nekavējoties uzlabotu situāciju veselības aprūpes nozarē, piešķirot adekvātu finansējumu slimnīcu sektoram.
Vēstuli parakstījuši Liepājas, Jelgavas, Ziemeļkurzemes, Jēkabpils un Daugavpils reģionālo slimnīcu vadītāji, kā arī Vidzemes, Kuldīgas, Tukuma, Jūrmalas, Ogres rajona un Dobeles un apkārtnes slimnīcu vadītāji. Ar parakstu atbalstu vēstulē teiktajam paudis arī Cēsu klīnikas vadītājs un Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības valdes locekle.
Vēstulē teikts, ka situācija Latvijas veselības aprūpes nozarē ir kritiska, un nepieciešams adekvāts finansējumu, lai apmaksātu visās slimnīcās faktiski veikto ārstniecības darbu, kā arī palielinātu veselības aprūpes tarifus, lai tie atbilstu šā brīža tirgus cenām.
“Gadu no gada atkārtojas situācija, kad ierobežota finansējuma dēļ, veselības aprūpes sektoram netiek nodrošināts atbilstoši valdības deklarācijā iekļautais solījums par finansējumu 4,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). 2013.gads ir kārtējais gads, kad, slimnīcām slēdzot līgumus par neatliekamās palīdzības sniegšanu mūsu valsts iedzīvotājiem, netiek paredzēts finansējums visu pacientu ārstēšanai,” teikts vēstulē.
Tālāka slimnīcu optimizācija vai slimnīcu efektīvāka pārvalde nav iespējama, uzskata slimnīcu pārstāvji. Piemēram, nav iespējams dzīvē realizēt tādu kvalitātes kritēriju kā ārstēšanās laika minimizēšana slimnīcā, jo tas ir pretrunā ar iedzīvotāju veselības uzlabošanu un uzturēšanu un noved pie neizārstētu pacientu izrakstīšanas.
Slimnīcu vadītāji arī pauž sašutumu par finanšu līdzekļu sadalījumu starp slimnīcām un uzskata, ka tas ir nevienlīdzīgs. “Jau vairākkārtīgi esam lūguši Veselības ministriju ieviest finansēšanas principu, kas balstīts uz godīgu un vienlīdzīgu finansējuma sadali atbilstoši iedzīvotāju skaitam, lai nodrošinātu visiem Latvijas iedzīvotājiem vienlīdzīgas tiesības uz neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanu,” uzsvērts vēstulē.
Slimnīcu vadītāji norāda uz nepieciešamību nekavējoties pārrēķināt pakalpojumu tarifus, kas nav pārrēķināti kopš 2009.gada, kad tie tika samazināti par 20%. “Slimnīcām nav kompensēti ne elektroenerģijas, ne siltumenerģijas, ne pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes atcelšana, ne minimālās algas paaugstinājuma 2010.gadā radušies izdevumi, ne medikamentu cenu pieaugumi, tai pašā laikā valsts iestādei Neatliekamās medicīniskas palīdzības dienestam tiek katru gadu kompensēts gan nobraukto kilometru deficīts, gan elektroenerģijas, gan citu izdevumu pieaugums, kā arī atkārtoti remonti,” pausts vēstulē.
Slimnīcu pārstāvji norāda arī uz citām nepilnībām, kuras varētu atrisināt papildus finansējums slimnīcu sektoram.
Vēstule ir adresēta Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, Saeimas sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājai, veselības ministrei un finanšu ministram.
LETA
Komentāri