“Trikātas siera” ražošanas pārcelšana uz Jelgavu Beverīnas novadam nozīmē lielus zaudējumus, tomēr pašvaldības rokās neesot rīku, ar kuriem situāciju ietekmēt vai uzlabot,
atklāja Beverīnas novada domes priekšsēdētāja Cilda Purgale (“Abulieši”).
“Mēs nevarējām ne pārpirkt, ne paši pārstrādāt pienu, ne kā citādi ietekmēt uzņēmuma darbību un lēmumus, kā vienīgi mēģinot runāt ar uzņēmuma vadību par to, cik svarīgi, lai “Trikātas siers” savu produkciju ražotu tieši Beverīnas novadā,” skaidroja Purgale, kas pati ir uzņēmuma 616 akciju turētāja.
Viņa norādīja, ka šī brīža situācija paredz vairākus zaudējumus novadam. Ja drīzumā ražotne Beverīnas novadā tiks slēgta pavisam, pēc aptuveni diviem gadiem ievērojami tiks samazināts pašvaldības budžets. Tāpat būtiskus zaudējumus varētu radīt arī kādreizējo “Trikātas siera” darbinieku radītais slogs novada sociālo pabalstu sistēmā, ja tie neatrastu līdzvērtīgu darba vietu novadā.
Vēl sliktāk būs, ja šie cilvēki brauks strādāt citur, paņemot līdzi arī savus bērnus – izglītības iestāžu skolēnus, sprieda Beverīnas novada domes priekšsēdētāja, piebilstot, ka ražotnes slēgšana apgrūtinās investoru piesaisti novadam.
Par novadnieku iespējām atrast līdzšinējai darbavietai līdzvērtīgas vakances, Purgale izteicās visai skeptiski. Viņasprāt, Beverīnas novadā daudzajiem desmitiem darbinieku cits darbs tik ātri neatradīsies. “Situācija ir ļoti sarežģīta – viņu darbs ir specifisks, saistīts ar piena pārstrādi, tāpēc, vienīgais variants viņiem būtu pārkvalificēties,” atzina Purgale. Viņasprāt, novadam tā ir traģēdija, ka Trikātas vizītkarte – “Trikātas siers”, kam kādreiz bijusi raksturīga garša un ražošanas atmosfēra Beverīnas novadā -, tagad ar visu Trikātas vārdu tiek pārveidota, gatavota ar pavisam citu garšu un citā atmosfērā.
Bažas radot arī fakts, ka uzņēmuma ēkās esot arī atsevišķi dzīvokļi, kurus īrē uzņēmuma darbinieki un citi novada iedzīvotāji. Patlaban pašvaldībā neesot skaidrs, kas notiks ar šiem dzīvokļiem – dzīvojamā fonda, lai piedāvātu dzīvokļus, pašvaldībai neesot, atzina Purgale. Jau ziņots, ka no šodienas SIA “Trikātas siers” tiks pārcelta uz SIA “Latvijas piens” Jelgavā, vecajā rūpnīcā atstājot tikai kūpinātā siera “Beverīna” ražošanu, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja “Latvijas piena” pārstāvji.
Līdz ar ražotnes pārcelšanu tiek pārskatītas darba attiecības ar esošajiem 63 darbiniekiem. Galīgais lēmums par “Trikātas siera” reorganizācijas gaitu tiks pieņemts jūlija beigās kooperatīva “Trikāta KS” biedru kopsapulcē. Līdz tam “Trikātas siera” raotnē paliks alkšņu malkā kūpinātā siera “Beverīna” ražošana un citi atsevišķi pasūtījumi.
Saskaņā ar līdzšinējo pozitīvo pieredzi darbinieku lojalitātes un mobilitātes jomā ir izstrādāta darbinieku atbalsta programma. Tā ietver visas likumdošanā noteiktās prasības darba attiecību pārtraukšanas gadījumā, gan papildu kompensācijas, gan darba iespēju piedāvāšanu “Latvijas piena” ražotnē. Jau patlaban Jelgavas rūpnīcā darbojas desmit bijušie “Trikātas siera” ražotnes speciālisti.
Iepriekš – pagājušā gada septembrī – “Trikātas siera” pārstāvji biznesa portālam “Nozare.lv” gan atzina, ka tomēr cer uz “Trikātas siera” modernizēšanu un darbības saglabāšanu uzņēmuma ražotnē Beverīnas pagastā.
“Jau vasarā Lauku atbalsta dienestā ir iesniegts projekts “Trikātas siera” rekonstrukcijai, un ļoti ceram uz pozitīvu lēmumu Eiropas Savienības finansējuma piešķiršanai. Tas ļautu modernizēt ražotni un saglabāt pietiekamu skaitu darbavietu Beverīnas novadā,” norādīja uzņēmuma pārstāvji.
Saskaņā ar “Firmas.lv” informāciju “Trikātas siera” apgrozījums 2012.gadā bija 2,93 miljoni latu salīdzinājumā ar 2,58 miljoniem iepriekšējā gadā. Uzņēmums pērn strādājis ar 99% peļņas kritumu – no 510 147 latiem 2011.gadā līdz 3291 latam pērn.
Kā jau vēstīts, 10,4 miljonus latu vērtās Jelgavas piena pārstrādes rūpnīcas “Latvijas piens” pamatakmens tika likts 2011.gada 28.septembrī. Kooperatīva 600 biedru līdzfinansējums ir viens miljons, kredīts – aptuveni 6,5 miljoni latu, bet Eiropas Savienības fondu finansējums – aptuveni trīs miljoni latu, savukārt valsts garantētais atbalsts ir pieci miljoni latu. Rūpnīca sāka darbību 2012.gada jūnija beigās. Piena pieņemšanas un pasterizācijas jauda ir līdz 300 tonnām desmit stundās – kopumā līdz 100 000 tonnu gadā. Savukārt vājpiena koncentrāta ražošanas jauda ir 75 tonnas diennaktī jeb 27 000 tonnu gadā.
Patlaban uzņēmums sācis arī vietējā un eksporta tirgū pieprasītā Šveices tipa apaļo sieru – dažādu veidu “Trikantāleru”, kā arī Krievijas un Holandes tipa siera ražošanu. Siera ražošanas jauda sākotnēji ir 300 tonnas mēnesī, bet nākotnē šis rādītājs būšot 800 tonnas.
LETA
Komentāri