Ik vasaru zemniekiem galvassāpes sagādā mežacūkas, kuras mielojas pie labības vai kartupeļu laukiem.
Šogad par mežacūku postījumiem sūdzas pat tie, kuriem līdz šim nebija problēmu un kuriem ar pašu spēkiem bija izdevies laukus no mežacūkām pasargāt.
Dzērbenes pagastā dzīvojošais zemnieks Jānis Sekacis pats ir mednieks, turklāt stāsta, ka katru gadu kartupeļus dažādiem paņēmieniem viņam bija izdevies nosargāt, bet šogad mežacūkas bijušas naskākas un zemniekam pirms nedēļas kartupeļu lauku nācās teju vai pārstādīt. Saimnieks lēš, ka diezin vai pēc Jāņiem stādīti kartupeļi vairs izaugs.
“Šajā laukā bija iedēstīta agrīna kartupeļu šķirne, jau ziedēja, bet atnāca mežacūkas, tās jau uz sliktu lauku neiet… Pēc saviem novērojumiem spriežu, ka laukā bija ienākusi cūka ar sešiem maziem sivēniem un visu norakusi. Kā mednieks šajā situācijā īsti jau neko izdarīt nevarēju, pieņemts, ka sivēnu mātes nemedījam un mazos sivēnus arī. Turklāt katru nakti piesēdēt nevaru ne pie sava, ne citu zemnieku lauka. Un pavisam nesen, kamēr kolēģis naktī sargāja zemnieka lauku, viņam pašam cūkas noraka kartupeļus. Tā kā arī mednieki nav no šīs problēmas pasargāti,” smaidot saka J. Sekacis un stāsta, ka citus gadus pie lauka bija sējis zirgu, kuram kaklā uzkarināts spalgs zvans. Kad zirgs staigā, zvans skan un biedē prom mežacūkas.
“Diemžēl šogad arī tas nelīdzēja. Tagad varu pats ņemt rokās zvanu un te zvanīt,” joko zemnieks un teic, ka laukos jau dzīve tāda ir, taču vasarā cīņa ar mežacūkām nomoka daudzus cilvēkus.
“Tālu nav jāmeklē. Daudzviet pagastā jau dzirdēts, ka cūkas pa vienu nakti nopostījušas laukus. Turklāt ar kartupeļiem ir tā, ka cūka var atnākt vienu, divas
naktis un pēc tam vairs nerādīties vispār,” pieredzē dalās zemnieks. Viņš arī stāsta, ka ir daudz līdzekļu, kā ar mežacūkām laukos cilvēki cīnās. Ap lauku sien drēbes, velk lentas un nosmērē tās ar cūku taukiem. Tāpat veikalos pieejami speciāli mežacūku atbaidīšanas līdzekļi.
Arī J. Sekacis norāda, ka tikai ar medīšanu vien nepietiek, lai šajā laikā pasargātu laukus, sevišķi tos, kas atrodas tuvu pie meža, tāpēc katram pašam nepieciešams padomāt par dažādiem atbaidīšanas pasākumiem. Piemēram, repelentu lietošanu.
Valsts meža dienesta Centrālvidzemes virsmežniecības Amatas nodaļas vecākais mežzinis Gunārs Plikausis “Druvai” norāda, ka šis gads nav izņēmums. Tāpat kā citus gadus, arī šogad konstatēti mežacūku postījumi.
“Galvenais ir komunikācija starp zemniekiem un medniekiem, jo, nenoliedzami, šī problēma ir. Protams, zemniekiem šis laiks prasa visu laiku kustēties un domāt, kā laukus pasargāt. Tiek ieteikti repelenti, it sevišķi situācijā, kad lauku aizsardzība nepieciešama relatīvi īsu laiku un lauku nav sevišķi daudz. Tāpat zemnieki var izpļaut vismaz desmit metru platu joslu gar laukiem, kas cieši piekļaujas mežam. Taču laikam jau visefektīvākā metode ir žogu veidošana apkārt laukam. Kaut no nomalīšiem. Nenoliedzami, tas ir milzīgs darbs, bet es teiktu, ka visefektīvākā metode. Īpaši, ja runājam par lauciniekiem, kuriem pie mājas pašu pārtikai apstādīts viens tīrums,” saka G. Plikausis. Vaicāts, vai šovasar tiek saņemts daudz postījuma aktu, vecākais mežzinis atbild noraidoši.
“Kaut arī ne vienmēr par postījumiem tiek noformēti akti, mednieki seko līdzi situācijai un iet talkā zemniekiem. Mežacūkas tiek medītas. Nenoliedzami sarežģītāk, ja laukā atnāk mieloties sivēnmāte ar maziem sivēniem, kuri ir ļoti ēdelīgi un var patiešām izdarīt lielus postījumus pat vienas nakts laikā. Taču par to jāziņo medniekiem, un risinājums tiek meklēts,” saka Amatas nodaļas vecākais mežzinis.
Liene Lote Grizāne
Komentāri