Vecpiebalgas novadā Alauksta ezera krastā esošā Cepļu saiešanas nama iespēju saņemt kultūrvēsturiskā pieminekļa statusu apšauba gan nama īpašnieki, gan novada pašvaldība.
Patlaban Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ir lēmusi Cepļu saiešanas namam noteikt jaunatklāta objekta statusu, aģentūra LETA noskaidroja Vecpiebalgas novada pašvaldībā. Kā pastāstīja novada izpilddirektors Hugo Duksis, pagaidu aizsardzības statuss namam piešķirts bez konsultēšanās ar nama īpašnieku – luterāņu baznīcu, ar zemes nomnieku, kā arī pašvaldību. “To tā vienkārši uzlika par prasību – saglabāt un uzturēt, uzlika arī citas prasības, bet līdzekļus pretī to realizēšanai neiedeva,” sašutumu pauž Duksis.
Patlaban pašvaldība sākusi studēt nama juridisko vēsturi, jo pirms vairāk nekā 20 gadiem kādreizējais Cepļu saiešanas nams Vecpiebalgā nodedzis līdz ar pamatiem. Tā vietā, kā pastāstīja Duksis, no Smiltenes puses pēc konstrukcijas līdzīgs nams sākotnējā atrašanās vietā demontēts un pārcelts uz Vecpiebalgu. Viņš gan norādīja, ka precīzas informācijas par tolaik notikušo vēl neesot pašvaldības rīcībā, tomēr arī Vecpiebalgas novada luterāņu draudzē aģentūrai LETA apstiprināja viņa sacīto. “Es vienkārši nevaru saprast – kā tādu namu, kura vēsture sakņojas citur, tagad var saukt par kultūrvēsturisko mantojumu te. Pilnīgi piekrītu, ka tas būtu kultūrvēsturisks piemineklis savā īstajā vietā, bet te – nē. Man vispār nav skaidrs – kā drīkstēja tādu namu tā vienkārši – pārcelt?” sacīja izpilddirektors. Arī luterāņu draudzes pārstāve aģentūrai LETA pauda bažas, vai šāds objekts būtu uzskatāms par kultūrvēsturisko pieminekli.
Duksis norādīja, ka precīzas informācijas par to, kas nama pārcelšanu tolaik organizējis, vēl nav, taču aizdomas pašvaldībai jau esot radušās, kam, iespējams, nama juridiskās vēstures dokumentu pētīšanas laikā izdosies rast apstiprinājumu. Viņš arī norādīja, ka pašvaldībai radušās aizdomas par nelikumīgu darbību šajā jautājumā, pārceļot vienu no retajiem hernhūtiešu namiem Latvijā. Tajā pat laikā uz jautājumu, vai atbildīga par notikušo varētu būt baznīca un tās draudze, Duksis atbildēja noraidoši.
Ēkas stāvoklis patlaban esot dramatisks. Jumts nobrucis, nama sienas arī neesot labākajā stāvoklī. Duksis aģentūrai LETA norādīja, ka, pat gribēdama, pašvaldība namu nevarētu uzturēt kārtībā, jo nams pieder luterāņu baznīcai, kas savukārt norādījusi, ka līdzekļu nama atjaunošanai nepietiek. “Lai namu atjaunotu kaut cik normālā stāvoklī, ir jāmaina viss, un tās ir lielas izmaksas,” komentēja Duksis.
Savukārt draudzē aģentūru LETA informēja, ka neesot nekāda pamata bažām par to, vai nams tiks atjaunots un uzturēts, jo draudze esot apņēmusies pie tā rūpīgi strādāt. “Viss, protams, ir rūpīgi jāplāno un jāsaskaņo ar zemes nomnieku, bet esam jau draudzē vienojušies, ka namu sargāsim,” sacīja draudzes pārstāve, norādot, ka vienīgais, kam vēl varētu nākties plānu pielāgot, ir ierobežojumi veicamajiem darbiem, kas var tikt uzlikti, ja nams tomēr tiks atzīts par kultūrvēsturisko pieminekli.
LETA
Komentāri