Kā liecina citu valstu pieredze, eiro ieviešanas ietekme uz cenu pieaugumu bija niecīga – Igaunijā tā bija 0,3%, Maltā – 0,2% un Slovākijā – 0,25%, kas nozīmē, ka kopumā statistiski vidējais rādītājs būs 0,2-0,3%, jo būs gan preces un pakalpojumi, kam cenas nemainīsies un tiks pārrēķinātas precīzi pēc valūtas kursa, gan tādas, kam cena mainīsies, norādīja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Pūce.
Piemēram, minēto 0,2-0,3% ietekme maizes cenā neatspoguļojas vispār. Savukārt desmit latu vērtu friziera pakalpojumu pāreja uz eiro ietekmētu par 2-3 santīmiem.
“Cenu jautājuma aktualizēšanās sabiedrībā ir pašsaprotama. Tomēr – vai cenas patiešām pieaugs, lielā mērā noteiks paši iedzīvotāji, aktīvi paužot savu nostāju un līdzdarbojoties – nepērkot preces, kurām, viņuprāt, ir nepamatoti celtas cenas. Patlaban atsevišķu komersantu rīcība, gaidot eiro un apaļojot cenas, met ēnu uz pārējiem uzņēmējiem, radot priekšstatu, ka tā dara vairākums. Turpmākos mēnešus aicinu uztvert kā ekonomiskās vēlēšanas – cenas tirgū noteiks iedzīvotāju balsojums – pirkt vai nepirkt,” uzsvēra Pūce.
Jau kopš šī gada sākuma notiek regulārs cenu monitorings, un 86% gadījumu cenu izmaiņas nav notikušas. “Cenas samazinājās 7%, bet kāpums novērots 7% gadījumu, un lielākoties tas nav saistīts ar pāreju uz eiro. Svārstības galvenokārt izskaidrojamas ar sezonalitāti, kā arī izejvielu un citu resursu, piemēram, degvielas vai energoresursu, cenu kāpumu pasaulē. Uzņēmēju rīcība, negodprātīgi pārrēķinot cenas uz eiro, ir sodāma. Tāpēc norisēm tirgū regulāri seko līdzi Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Cenu kontrole ir arī pašu pircēju rokās – neiegādājoties preces un pakalpojumus no šiem uzņēmējiem,” sacīja EM valsts sekretārs.
Savukārt AS “SEB banka” valdes loceklis Indreks Julge norādīja, ka Latvijā, salīdzinot ar Igauniju, tehniskajai inflācijai jeb cenu noapaļošanai uz augšu teorētiski jābūt mazākai, un to ietekmē līdzšinējā lata vērtība pret eiro. Piemēram, Igaunijā kafijas tasīte, kas maksāja 25 kronas, pēc oficiālā kursa konvertētos uz 1,6 eiro, bet bija atsevišķi gadījumi, kad uzņēmēji noapaļoja kafijas tasītes cenu uz diviem eiro.
“Latvijā viena lata vērtība ir 1,42 eiro. Un, ja cena tiks noapaļota uz augšu, tā, visticamāk, sasniegs 1,5, nevis divus eiro. Līdz ar to minētajā Igaunijas piemērā cena palielinājās par 40 centiem, bet Latvijā starpība būtu mazāka nekā desmit centi. Pat analizējot tehniskās inflācijas iespējamību, tomēr gribētu uzsvērt, ka preču pārdevēju un pakalpojumu sniedzēju biznesa veiksmi noteiks konkurence, un tieši konkurencei un pircēju izvēlei jākalpo kā aspektam, kas parāda – cenas mākslīga palielināšana neveicina uzticību,” skaidroja Julge.
Kā liecina Igaunijas dati, iedzīvotāju atbalsts eiro straujāko kāpumu – gandrīz 10% pieaugumu – uzrādīja līdz ar pašu pāreju – 2010.gada decembrī – 2011.gada janvārī. “Protams, arī igauņiem bija bažas par to, ka viss kļūs dārgāks un tiks izmantotas iespējas cenas palielināt. Tomēr, redzot izmaiņu niecīgo ietekmi un ka būtībā ikdienas dzīve nav mainījusies, cilvēku atbalsts eiro pieauga. Patlaban cilvēki ir apmierināti ar jauno valūtu – eiro atbalsta vairāk nekā 70%,” apstiprināja Julge. EM aicina uzņēmējus, lemjot par cenu izmaiņām, rūpīgi izvērtēt iedzīvotāju maksātspēju, gan apzināties riskus zaudēt ilgi loloto reputāciju un konkurētspēju. Turklāt ikviens uzņēmējs, kas apņemas īstenot godprātīgu cenu pārrēķināšanu no latiem uz eiro, aicināts pievienoties iniciatīvai “Godīgs eiro ieviesējs”, kurā jau pulcējas vairāk nekā 270 komersanti ar 3100 tirdzniecības vietām visā Latvijā.
Iniciatīvas “Godīgs eiro ieviesējs” memorands apvieno galvenās godīgas komercprakses vērtības un patērētāju tiesību aizsardzības pamatprincipu ievērošanu, nodrošinot godīgu un precīzu cenu norādīšanu un pārrēķināšanu no latiem uz eiro. Memorands paredz uzņēmēju brīvprātīgu apņemšanos, ka cenu pārrēķināšana notiks saskaņā ar eiro ieviešanas kārtības likumā paredzētajiem principiem.
Lai novērotu cenu svārstības pirms eiro ieviešanas un tās laikā dažādās tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās, EM veic cenu monitoringu – no janvāra līdz septembrim reizi mēnesī, no 1.oktobra līdz 31.decembrim – četras reizes mēnesī, kā arī to plānots turpināt 2014.gadā.
NOZARE.LV
Komentāri