Kopš 2013.gada sākuma Valmieras pilsētas pašvaldība piemēro paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmi vidi degradējošiem objektiem, lai mudinātu iedzīvotājus rūpēties par savu īpašumu, informēja Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste vides jautājumos Kristīne Melece.
Patlaban Valmieras pilsētas teritorijā nodokļu pārrēķinu saņēmuši jau desmit vidi degradējošo objektu īpašnieki, lēmumu pieņemšanas procesā ir vēl desmit, bet kopumā apsekoti ir pat vairāk nekā 100 objekti, atzīmēja Melece.
Kā aģentūru LETA informēja Būvvaldes vadītāja un pilsētas galvenā arhitekte Jolanta Brūniņa, pilsētai ir tiesības pieņemt saistošos noteikumus par vidi degradējošu, sagruvušu vai cilvēku dzīvībai apdraudošu būvju aplikšanu ar NĪN 3% apmērā no būves vai zemei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības. Tā rezultātā, ja degradējošai ēkai 144 kvadrātmetru platībā ar kadastrālo vērtību 18 908 lati NĪN likme ir 0,2% un NĪN summa gadā ir 37,82 lati, tad, piemērojot paaugstināto likmi 3% apmērā, NĪN būs jau 567 lati.
Brūniņa pastāstīja, ka vispirms vidi degradējošo objektu īpašnieki saņem brīdinājumu, kurā dots laiks īpašuma sakārtošanai. Pēc tam, kad īpašnieks saņēmis lēmumu par īpašumam noteikto vidi degradējošas būves statusu, vēl vienu mēnesi īpašniekiem ir iespēja sakārtot savu īpašumu un pārsūdzēt pieņemto lēmumu. Tikai tad, ja neseko rīcība, tiek veikts NĪN pārrēķins un īpašnieks saņem rēķinu, pastāstīja pašvaldības pārstāve.
Kā norādīja Melece, vidi degradējoša būve ir neapdzīvota vai saimnieciskajai darbībai neizmantota ēka, kurai ir bojātas konstrukcijas, tā ir pilnīgi vai daļēji sabrukusi, kā arī ēka, kurai ir veikta pilnīga vai daļēja konservācija, tomēr nav novērsta pilsētas ainavu bojājošā ietekme.
Brūniņa atzīmēja, ka saistošie noteikumi jau līdz šim ir veicinājuši vairāku gadiem pamestu īpašumu sakopšanu un bīstamu objektu iekonservēšanu pilsētas teritorijā. Kā labākos piemērus viņa minēja šķūņa nojaukšanu Smiltenes ielā un nepabeigtās jaunbūves demontāžu Rubenes ielā. Tajā pat laikā pašvaldības pārstāve atzina, ka lielākā problēma šajā jautājumā ir tie īpašumi, kuriem norit īpašnieku maiņas process, kā arī agrākos laikos celtie, pamestie ražošanas objekti, kuros mēģina iemitināties bezpajumtnieki.
LETA
Komentāri