Pirmdiena, 8. decembris
Vārda dienas: Gunārs, Vladimirs, Gunis

Atrod pirms gadu desmitiem paslēptu karogu

Druva
16:36
02.12.2013
60
Img 6477

Latvijas valsts 95. gadadienas priekšvakarā jaunpiebaldziete Amanda Zariņa cēsniekus iepazīstināja ar stāstu, kā viņas mājās “Lejas Krūzes” tika atrasts Latvijas valsts karogs, ko iepriekšējie mājas saimnieki, sagriežoties politiskajam virpulim, izdomājuši nevis iznīcināt, bet slēpt. Tā lauku mājās skapī tas glabāts daudzus gadus, līdz šogad atkal ieraudzījis gaismu.

“Tas ilgus gadus klusi sapņoja par plīvošanu brīvas Latvijas karoga mastā. Pārņem aizkustinājums, cik latvieši toreiz bija gatavi riskēt dzimtenes mīlestības un patriotisma vārdā. Priecājos, ka karogs atradies šogad, Latvijas 95.gadadienas priekšvakarā,” šādus vārdus teica jaunpiebaldziete Amanda Zariņa, iepazīstinot cēsniekus ar stāstu.

Uzzinot par karogu un tā vēsturisko vērtību, arī “Druva” devās uz Jaunpiebalgu, lai uzklausītu, kā karogs atrasts. Satikām Amandas mammu Egitu Zariņu, kura pastāstīja pārsteidzošo stāstu. Viņa atzina, ka jau karoga atrašana bijis neparasts notikums, taču vēlāk uzzinātais stāsts par karoga likteni bijis vēl aizkustinošāks. “Karogu atradu nejauši, vecā skapī pārkrāmējot dažādas lietas. Paņemot karogu rokās, uzreiz nāca prātā manas tantes Skaidrītes Balodes teiktais, ka laikā, kad notikušas traģiskās vēstures lietas un nāca padomju režīms, tantes vecāki, riskējot ar ģimenes locekļu dzīvību, mēģinājuši slēpt lietas, kas simbolizē valsti. Sapratu, ka karogs būs bijusi viena no šīm slēptajām mantām,” saka E.Zariņa un stāsta, ka tolaik “Lejas Krūzes” piederējušas tantes Skaidrītes vecākiem. Viņi bijuši īsteni darba, zemes, dzimtenes un savas tautas mīlētāji un patrioti.

“Atrodot šo Ulmaņlaiku karogu, uzreiz zvanīju tantes Skaidrītes brālim Pēterim, kurš nu jau ir stipri cienījamā vecumā, lai aptaujātos, kā

karogs tika glabāts. Viņš apstiprināja, ka šis karogs patiešām esot no to laiku saimniekiem. Kā viņš stāstīja, 1934. gada 15. maijā visā Palātā (Paupos) sākuši cēli plīvot Latvijas karogi par godu Kārļa Ulmaņa nākšanai pie varas. Karogi plīvojuši visos valsts svētkos. Taču, sagriežoties politiskajam virpulim, kad 1940. gadā ienāca Sarkanā armija, šiem latviskā valstiskuma simboliem bija pienācis gals. Kā Pēteris stāstīja, ka toreiz no sākuma tas tik strikti vēl nebija traktēts, bet ātri vien piespiedu kārtā no visām šīm lietām bija jāatbrīvojas, pretējā gadījumā tā bija sevis pakļaušana lielam riskam. Bija vecāki, kas izlēma meitām no karoga brunčus šūt, jo karogu likvidēt tāpat vien roka necēlusies. Taču, spītējot riskam, Pētera un Skaidrītes vecāki nolēmuši karogu slēpt,” stāsta E.Zariņa. Viņa kopā ar Pēteri izspriedusi, ka slēpnī karogs varētu būt nogulējis apmēram 79 gadus un vēl nekad nav piedzīvojis brīvas Latvijas karoga mastu. Jaunpiebaldziete atzīst, ka pārņem aizkustinājums, saprotot, cik tolaik latvieši bija gatavi riskēt tautas, dzimtenes mīlestības un patriotisma vārdā.

Ar atrasto karogu iepazinusies arī Jaunpiebalgas novadpētniecības muzeja vadītāja Vēsma Johansone, kura apstiprina, ka karoga atrašana ir liela vērtība. “Runājot par šādiem karogiem, atceros Atmodas laiku, kad bērēs mirušajiem atdeva karogu līdzi kapā, arī padomju laikos, nedaudz

baidoties, bet slepšus šos karogus deva līdzi mirušajiem. Protams, esmu arī dzirdējusi stāstus par noslēptiem karogiem, taču vēl nevienu nebiju redzējusi,” stāsta novadpētniece. V.Johansone atzīst, ka atrastais karogs ir nestandarta formas, kas varētu nozīmēt, ka tas netika likts pie mājām tā, kā to dara tagad, bet gan vilkts mastā.

Cēsu Vēstures un mākslas muzeja galvenais speciālists zinātniski pētnieciskajā darbā Tālis Vigo Pumpuriņš pastāstīja, ka ik pa laikam muzejā nonāk kāds šāda veida eksponāts. Precīzu skaitu gan nosaukt nav iespējams, taču muzeja arhīvā glabājas vairāki Latvijas karogi ar vēsturisku nozīmi. “Ir dzirdēti stāsti, ka šādas vēsturiskas lietas atrod lauku māju jaunie īpašnieki, jo nolēmuši izrevidēt atstātās mantas. Tas vēlreiz apstiprina to, ka latviešiem bija tāda īpaša attieksme pret karogu. Tieši šī iemesla dēļ mēģināja karogu slēpt un saglabāt, lai to atkal kādreiz varētu pacelt mastā. Cilvēkiem tiešām bijusi liela cieņa un pietāte pret šo valstisko simbolu,” tā T.V.Pumpuriņš.

T.V.Pumpuriņš stāsta, ka ik pa laikam arhīvā glabātie karogi arī tiek izlikti izstādē, lai tos varētu aplūkot visi interesanti.

Viņš uzsver, ka par katru šādu atrasto karogu ir liels prieks un tos ir lepnums rādīt plašākai publikai.

Zane Ieviņa

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
3

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
30

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
43

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
171

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
438
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
32
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi