Distanču un kalnu slēpošanas cienītāji jau šonedēļ varēja nodoties savam vaļaspriekam gan Priekuļu slēpošanas – biatlona kompleksā, gan vienā “Žagarkalna” nogāzē. “Ozolkalnā” sola, ka sezona sāksies šīs nedēļas nogalē. Tur garāki nobraucieni, tāpēc trašu noklāšanai ar mākslīgo sniegu nepieciešams ilgāks laiks.
Šobrīd visi paļaujas tikai uz mākslīgi saražoto sniegu, jo laika prognoze tuvākajās nedēļās ievērojamus nokrišņus nesola.
Sniega ražošana daudzviet, arī Priekuļu slēpošanas kompleksā sākās jau pirmdienas rītā, kad temperatūra bija pietiekami nokritusies un prognoze solīja, ka sals pieturēsies ilgāku laiku. Pie sniega lielgabaliem darbojās Jānis Bielis ar savu komandu, kurš jau piekto gadu rūpējas, lai slēpotājiem būtu kvalitatīvas distances. Viņš norāda, ka darba apjoms liels, jāuzrauga visi sniega ražošanas agregāti, tie jāpārvieto no vienas vietas uz nākamo, kā arī pēc sniega saražošanas jāparūpējas par distanču sagatavošanu.
“Var teikt, sagatavoju visu “līdz atslēgai”, tad nododu Gunāram Dumbrim, kurš pēc tam rūpējas, lai sezonas laikā distances būtu kārtībā. Daudziem liekas, ka sniega ražošana ir vienkārša, bet patiesībā tas ir process, kas prasa daudz darba, laika un ne mazāk naudas,” norāda J. Bielis.
Viņš tiek uzskatīts par vienu no zinošākajiem šajā nozarē, jo ar mākslīgā sniega ražošanu darbojas jau 15 gadus. Uzkrāta pieredze, kas lieti noder. Lai sniega ražošana būtu iespējami efektīvāka, jābūt atbilstošai gaisa, ūdens temperatūrai, vajadzīgajam gaisa spiedienam.
Priekuļu kompleksā sniega ražošanā iesaistīti pieci sniega lielgabali un vairāki sniega masti, kas savā uzbūvē ir krietni vienkāršāki, taču pilda to pašu funkciju. J. Bielis stāsta, ka nepieciešama nedēļa, lai ar mākslīgo sniegu noklātu visas Priekuļu trases: “Distancē sniega ražošana sarežģītāka nekā uz kalna, kur noliec lielgabalu, lai tik pūš uz visām pusēm. Te jāskatās, lai maksimāli daudz nonāktu tieši uz distances, tāpēc jāseko vēja virzienam, lai sniegu nesapūš mežā. Patiesībā tā ir vesela zinātne, kā novietot sniega lielgabalus, lai pareizi un maksimāli efektīvi saražotu sniegu. Turklāt visur distancē nav ūdensvada, tāpēc jāvelk šļūtenes, arī elektrības padevei jāvelk kabeļi. Tas prasa papildu laiku un darbaspēku. Sniega ražošana ir darbs diennakts režīmā, un kamēr lielgabali strādā, tie jāuzrauga.”
Vakar laiks sniega ražošanai distancē bija ideāls, jo nebija vēja un sniegs krita tur, kur iecerēts. Tiesa, gaisa temperatūra varēja būt kādu grādu zemāka, jo, kā norāda J. Bielis, ideāli, ja temperatūra nokrīt līdz mīnus 7 – 8 grādiem: “Bieži dzird sakām, ka jau pie mīnus trīs grādiem var ražot, taču var jau arī pie viena, tikai
rezultāts nekāds nebūs, vien patērēta elektrība. Jābūt vismaz četriem grādiem zem nulles, lai nav žēl slēgt iekšā lielgabalus, jo tad zini, ka rezultāts būs un naudu neizpūtīs gaisā bez jēgas.”
Šajā ziemā šis ir otrais mēģinājums noklāt trases ar mākslīgo sniegu. Pirmajā reizē, kad sals noturējās pavisam neilgi, izdevās sagatavot tikai 700 metru apli.
Kā norāda bāzes saimnieks Gunārs Dumbris, slēpošanas prieki diemžēl bija īsi, taču elektrības rēķins liels – apmēram 1300 eiro: “Tāpēc ļoti jārēķina līdzi, kad varam sākt ražot. Dažkārt dzirdēti pārmetumi, kāpēc nepūšam, ja temperatūra zem nulles. Bet ja efektivitāte minimāla, nevaru atļauties to darīt, jo sniega ražošana ir dārgs prieks,
man pašvaldībām, kas piešķir naudu bāzes uzturēšanai, jāatskaitās par katru iztērēto eiro. Cenšos naudu piesaistīt ar dažādu projektu starpniecību, kas reizēm arī izdodas, tad var paveikt ko vairāk nekā par pašvaldību atvēlēto finansējumu.”
Pērn pēc pašu iniciatīvas G.Dumbris
sagatavojis projektu Lauku atbalsta dienestam un saņēmis finansiālu atbalstu. Iegādāts jauns sniega motocikls, kas nepieciešams ne tikai slēpošanas distanču sagatavošanai, bet arī nūjošanas taku iebraukšanai, jo Priekuļu aktīvie nūjotāji izteikuši vēlmi doties pastaigās arī ziemā. Par projekta iegūtajiem līdzekļiem iegādāts arī jauns slēpošanas inventārs, lai tiem, kuri grib slēpot, bet nav sava inventāra, varētu piedāvāt arī šādu pakalpojumu. G.Dumbris norāda, ka tiek domāts arī par jaunām atpūtas iespējām, un, pieturoties salam, šonedēļ kompleksa teritorijā tiks atvērta arī slidotava. Iespējams slidas arī iznomāt. Ideju līmenī ir arī kameršļūkšanas trase.
“Strādājam pie tā, lai visai ģimenei te būtu, ar ko nodarboties, jo ne jau visi grib slēpot. Tagad, kamēr kāds ģimenes loceklis slēpo, cits varēs paslidot. Tāpēc domājam par papildu piedāvājumiem, gribam, lai bāze būtu piepildīta, jo tā domāta apmeklētājiem. Vairāk gribētu te redzēt skolu jaunatni, ne tikai tos, kuri trenējas sporta skolā. Manuprāt, aug paaudze, kura vairs neprot slēpot, un tā ir viela pārdomām arī sporta skolotājiem, vecākiem. Pie mums ir iespējas slēpot, vajag to izmantot, lai brīvdienas vai darba dienu vakarus pavadītu svaigā gaisā,” saka G.Dumbris.
Ziemas kavēšanās dēļ dažas no Priekuļos ieplānotajām sacensībām atceltas, bet, ja ļaus laika apstākļi, februārī notiks Latvijas čempionāts un FIS sacensības slēpošanā, Latvijas Sporta veterānu savienības sacensības slēpošanā, Latvijas olimpiādes ietvaros te sacentīsies biatlonisti, plānotas arī citas sacensības.
Jānis Gabrāns
Komentāri