Pirmdiena, 8. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Sacentās Baltijas karavīri

Druva
12:39
07.02.2014
86
Zemessargi

Pirmsolimpiskajā nedēļā Cēsu pusē un Valmierā notika 1.Baltijas valstu Karavīru ziemas sporta spēles. Vairāk nekā 150 Latvijas, Lietuvas un Igaunijas karavīru sacentās slēpošanā, biatlonā, zemledus makšķerēšanā un hokejā.

Cēsu Olimpiskā centra slēpošanas – biatlona kompleksā “Priekuļi” notika sacensības slēpošanā – jauktajā stafetē un individuālajās sacensībās, kā arī biatlonā – sprinta distancē un jauktajā stafetē. Savukārt Vidzemes Olimpiskā centra ledus hallē Valmierā triju valstu karavīri mērojās spēkiem hokeja sacensībās, bet Pārgaujas novadā uz Ungura ezera ledus – zemledus makšķerēšanā.

1.Baltijas valstu Karavīru ziemas sporta spēļu atklāšana notika Instruktoru skolā Cēsīs, un šajā pasākumā piedalījās Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube. Uzrunājot komandu dalībniekus, viņš uzsvēra, ka šis ir vēsturisks notikums, jo šīs ir pirmās karavīru ziemas spēles.

Pateicies Baltijas valstu karavīriem par atsaukšanos šai idejai, Raimonds Graube vēlēja uzvaru labākajiem, spēcīgākajiem.

Sanākušos uzrunāja arī Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs. Viņš uzsvēra, ka ir priecīgs sveikt Baltijas valstu karavīrus mazajā, bet skaistajā pilsētā: “Pilsētā, kurā atrodas labākā un lielākā Instruktoru skola mūsu armijā. Ceru, ka šajās spēlēs izbaudīsiet emocijas, ko sniedz uzvaras, atradīsiet jaunus draugus un iepazīsiet mūsu pilsētu, lai vēlāk vasarā šeit atgrieztos ar savām ģimenēm un draugiem.”

Laba vēlējumus karavīriem teica arī Priekuļu novada domes priekšsēdētāja Māra Juzupa, aicinot neuzskatīt citu valstu karavīrus par konkurentiem, bet par savējiem: “Gluži kā Olimpiskajās spēlēs, kur mēs jūtam līdzi pārējo Baltijas valstu sportistu startiem, lai tāda gaisotne valda arī šajās karavīru spēlēs!”

Pirmo Baltijas valstu ziemas sporta spēļu rīkošanu uzņēmās Latvija, un tās organizē bruņoto spēku Sporta klubs ar Instruktoru skolas atbalstu. Arī pirmās Baltijas valstu Karavīru vasaras sporta spēles 2003.gadā rīkoja Latvija.

Viena no sacensību rīkotājām ir mūsu novadniece, bijusī biatloniste, divu Olimpisko spēļu dalībniece Gerda Krūmiņa. Viņa pastāstīja, ka ideja par ziemas spēlēm radusies pasaules karavīru ziemas spēļu laikā Francijā, kad Baltijas valstu delegāciju vadītāji nosprieda, ka arī varētu sarīkot ko līdzīgu: “Šī ideja pārtapusi reālā notikumā. Laikam latvieši ir uzņēmīgāki, piekrītot sarīkot pirmās spēles. Kādam šis pienākums bija jāuzņemas, un NBS sporta kluba priekšnieks Vents Graudiņš pirmais izrādīja aktivitāti. Visu nācās sākt no baltas lapas, taču pirmā sacensību diena pierāda, ka iecerētais izdevies.”

Sacensību programmā bija iekļauta arī ziemas orientēšanās, taču sniega trūkums no šīs disciplīnas lika atteikties, taču tika iekļauta zemledus makšķerēšanu, ko laika apstākļi ļauj sarīkot.

“Šī ziema bija pārbaudījums, jo vēl janvāra sākumā domājām, vai vispār izdosies kaut ko sarīkot. Tomēr nolēmām riskēt, un tas attaisnojās. Sacensību centrs Cēsīs nav izvēlēts nejauši, jo Instruktoru skola atrodas izdevīgā vietā, iespējams spēļu dalībniekus izguldīt un pabarot. Netālu ir Priekuļu bāze, kur augstā līmenī sagatavotas distances. Netālu ir Ungura ezers, arī Valmiera, kur sacentīsies hokejisti un notiks spēļu noslēgums,” norādīja G. Krūmiņa.

Biatlonā gan kungiem, gan dāmām triumfēja Igaunijas karavīri. Dāmu konkurencē trasē redzējām arī divas olimpietes. Uzvarēja Vankūveras olimpisko spēļu dalībniece Sirli Hanni, kura pārstāv Igauniju, bet otrajā vietā Turnīras Olimpisko spēļu dalībniece Linda Savļaka – Bondare. Lai arī pēc Turīnas spēlēm viņa aizgāja no aktīvā sporta, biatlona iemaņas nav zudušas, jo Linda vienīgā sašāva visus desmit mērķus.

“Tas pārsteigums, ka sanāca tik labi, acīmredzot, tiešām iemaņas palikušas, jo nekādu treniņu biatlonā nav bijis,” pēc finiša atzina sportiste. “Kolēģu pierunāta, piekritu piedalīties šajās spēlēs, kā arī startēšu Latvijas NBS čempionātā slēpošanā. Uz augstu rangu netēmēju, jo ikdienā treniņiem laika neatliek, primārais ir darbs, ģimene. Bet, ja esmu Nacionālajos bruņotajos spēkos, ir jāpiedalās.”

Vīru konkurencē trešajā vietā Gints Rozenbergs, bijušais Latvijas izlases biatlonists. Arī viņš atzina, ka jau pāris gadu biatlonu nolicis malā, tāpēc bijis grūti prognozēt, kā veiksies: “Taču pierādījās, ka iemaņas nepazūd. Augstāk tikt nevarēju, jo Igaunijas pārstāvji trenējas regulāri. Trešā vieta – tas ir maksimums, ko varēju sasniegt. Ir labi, ka šādas spēles tiek rīkotas, jo ir jāatzīst, ka armijā ir zems fiziskās sagatavošanās līmenis. To pierāda arī nelielais dalībnieku skaits,” atzina G. Rozenbergs.

Blakus karavīriem sacensībās piedalījās arī zemessargi un jaunsargi, viņu vidū arī 205.Vecpiebalgas vienības jaunsargi.

Sporta spēļu noslēguma un apbalvošanas ceremonija norisinājās vakar Valmieras ledus hallē uzreiz pēc Latvijas un Lietuvas bruņoto spēku hokeja komandu spēles.

Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
3

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
30

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
43

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
171

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
437
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
32
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi