Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Uzņēmējam, meklējot eksporta iespējas, mājasdarbs jāizdara pašam

Jānis Gabrāns
00:00
15.11.2022
5
Diplomati 1 1

Reģionālajā vizītē Cēsis apmeklēja vairāk nekā 30 Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas diplomāti, kuri vēstniecībās atbildīgi par ekonomikas jautājumiem. Savukārt šajā vizītē, kas ietilpa mācību programmā, ko ministrija rīkoja diplomātiem, vietējie uzņēmēji papildināja izpratni, kā iesākt tirgus meklējumus ārvalstīs.

Tiekoties ar uzņēmējiem, kas darbojas radošo industriju centrā “Koprades māja “Sko­la6””, runāja par mazo, vidējo uzņēmumu iespējām ieiet kādā tirgū, par to, vai vēstniecības var palīdzēt. Stāstot par konkrētā tirgus izpēti, diplomāti norādīja, ka svarīgi pašiem uzņēmējiem aizbraukt uz konkrēto valsti, pilsētu, lai iepazītu situāciju: “Mēs esam viens no instrumentiem, kas var palīdzēt, bet nevaram zināt visas jomas. Varam ieteikt kādus vietējos sadarbības partnerus, bet vislabāk sajust vietējo specifiku var, pašiem aizbraucot uz izvēlēto valsti.”

Izskanēja arī ieteikums, pirms meklēt iespēju ieiet kādā tirgū, formulēt vēlmes, veikt priekšizpēti, sagatavot piedāvājumus, tikai tad meklēt palīdzību vēstniecībā. Lai nav, kā norādīja kādas vēstniecība pārstāve, e-pastā atsūta vēstuli ar lūgumu palīdzēt pārdot viņa preces. Taču uz jautājumu, kurā valstī konkrēti vēlas to darīt, atbilde skanējusi – nezinu.

Latvijas vēstniecības Ēģiptē vecākā referente Ieva Juste akcentēja: “Ja uzņēmējam interesē eksports, viņam vajag ceļot, vērot situāciju, meklēt draugus, komunicēt.  Mums var rakstīt, pajautāt, vai produktam konkrētajā valstī var būt noieta tirgus, jo tie vēstniecību darbinieki, kuri jau ilgāku laiku dzīvo valstī, varēs pateikt, vai ir vērts turpināt kaut ko meklēt tālāk. Ieejot kādas valsts tirgū, padomājiet arī, vai jums ir kapacitāte apmierināt tirgus vajadzības. Ja saprotat, ka nevarat, varbūt nav vērts ieguldīt laiku un līdzekļus, meklēt informāciju.”

Viņa pastāstīja, ka Ēģiptē pēdējos gados ir jauna iniciatīva. Valstī saprasts, ka ir jāatbalsta rokdarbu, tautas amatniecības izstrādājumu tirdzniecība. Izveidota digitālā platforma, kas palīdz amatniekiem, kuri nereti dzīvo tālos laukos, atrast eksporta tirgus, uzlabot dizainu, valsts līdzfinansē dalību dažādās nozares izstādēs. Tas ir pareizs atbalsts, jo katram mazajam uzņēmējam nav jākļūst par mārketinga vai dizaina speciālistu.

Latvijas vēstniecības Spānijā diplomāte Inese Balode norādīja uz vēl kādu svarīgu aspektu: “Ieejot vietējā tirgū, jums būs jākomunicē, tāpēc vērts padomāt, vai to varēsiet, ja nebūsiet apguvuši valodu. Varbūt jums atvērsies vienas durvis, tomēr deviņas paliks slēgtas. Jums var būt ideāls tirgus pētījums, pārliecība, ka jūsu produkts būs pieprasīts, bet, ja nespēsiet komunicēt, būs grūti attīstīties.”

Andrejs Kovaļovs, kurš strādājis vēstniecībā Spānijā, tagad vēstniecībā Īrijā,    norādīja uz latviešu diasporas lielo nozīmi: “Ir feisbuka grupas “Latvieši Īrijā”, “Latvieši Spānijā”, kur ir tūkstošiem dalībnieku, un tur var jautāt, interesēties, un diasporas latvieši būs gatavi atbildēt, palīdzēt. Esmu pavisam nesen sācis strādāt Īrijā, arī man nav pieredzes, kas ir pieprasīts tirgū, kā trūkst, tāpēc vispirms vērts jautāt tautiešiem, kuri tur dzīvo un strādā jau gadiem.”

Arī citi diplomātiskā dienesta darbinieki norādīja uz šo iespēju, piebilstot, ka šādas grupas ir gandrīz visās valstīs, lielākajās pilsētās un pat ne tik lielās. Kopīgais norādījums bija tāds, ka, pirms meklēt palīdzību vēstniecībā, pašiem jāaizdara nopietns mājasdarbs. Turklāt vispirms paprasīt palīdzību guglei, jo nav vērts jautāt diasporai, vēstniecībai to, ko var atrast internetā.

Viesi norādīja, ka vēstniecība var palīdzēt noskaidrot, vai uzņēmējs, kurš izteicis vēlmi sadarboties, tiešām ir reāls uzņēmums, vai tas ir kāds viltus konts.

Īsā sarunā ar “Druvu” I. Juste atzinīgi novērtēja šādas vizītes, kas ļauj iepazīt situāciju Latvijā: “Esot prom, mēs cenšamies sekot līdzi notiekošajam dzimtenē, bet ir svarīgi atbraukt uz kādu reģionu, satikt uzņēmējus, parunāt ar viņiem, iespējams, dot kādus padomus, dabūt atgriezenisko saiti.

Uzņēmumi, kuriem veicas labi, palīdzību nemeklē, un mēs ne vienmēr pat zinām, kuri uzņēmēji strādā konkrētajā valstī. Vairumā gadījumu ar vēstniecībām sazinās, ja ir problēmas. Iespējams, uzņēmēji dažkārt neapzinās, ka var prasīt padomus, palīdzību arī vēstniecībām. Vajag izmantot šo iespēju, lai gan, runājot par Ēģipti, kurā strādāju, jāsaka – tas ir grūts tirgus.”

Koprades mājas “Skola6” vadītāja Amanda Strīģele “Druvai” atzina, ka šādas tikšanās vienmēr ir vērtīgas: “Kā teica kāds no mūsu uzņēmējiem, bija labi gūt apstiprinājumu, ka domājam pareizā virzienā. Šīs tikšanās bija labs stimuls dažām biznesa idejām. Tā ļāva saprast to plašumu, kāds iespējams, un to, ko var palīdzēt ekonomiskie atašeji. Apzināties, kas ir jautājumi, kuros viņi var palīdzēt. Saprast, ka diplomāts nebūs tas, kurš sniegs vietējā tirgus vai eksporta iespēju analīzi, bet var palīdzēt, iesakot, kur meklēt kontaktus tālāk, par ieiešanu konkrētajā tirgū.”

Latvijas diplomātu vizīte sākās koncertzālē “Cēsis”, tiekoties ar novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu, kurš iepazīstināja ar Cēsu novadu, tā attīstību un izaicinājumiem. Pēc tam viesi apmeklēja Vides risinājumu institūtu, uzņēmumus “BalticFloc”, “Dores Fabrika”. Programmā bija arī kopīgas pusdienas ar 20 vietējiem uzņēmējiem, lai pārrunātu aktuālos jautājumus par eksporta iespējām.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
28

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
33

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Sirsnīgi un priecīgi nosvin Cēsu pansionāta jubileju

00:00
20.07.2024
63

Ar dziesmām, dejām, pansionāta jeb namiņa, kā iestādi dēvē darbinieki un iemītnieki, atmiņu stāstiem, svētku torti, daudziem sveicieniem, laba vēlējumiem, atzinības rakstiem un pateicībām aizvadīta Cēsu pilsētas pansionāta 30. jubileja. Svinot dienu, kad pirms 30 gadiem pašvaldības pansionāts pārcēlās no Glūdas kalna uz Cīrulīšiem, kopā ar iestādē dzīvojošajiem bija esošie un bijušie darbinieki, kādreizējie lēmumu […]

Sportiskā ģimenes diena Rīdzenē

00:00
19.07.2024
29

Ģimenes sporta dienā “Pilna laime, kad sporto saime!” Vaives pagasta Rīdzenē biedrība “Kiwanis Cēsis” otro gadu pulcināja vietējā un tuvējo pagastu iedzīvotājus aktīvi izkustēties. Uz pasākumu bija ieradies ap simt cilvēku. Ikviens varēja piedalīties skrējienā, mest šautriņas, spēlēt volejbolu, galda tenisu, kā arī dažādas lielformāta un neierastākas izklaidējošas spēles, būt kopā un noslēgumā ēst uz […]

Raunā Dziesmu svētkos svin Cimzes jubileju

00:00
19.07.2024
40

Raunā pie novadnieka Jāņa Cimzes pieminekļa dienas gaitā sagūla ziedu paklājs, bet brīvdabas estrādē izskanēja viņa 210.jubilejai veltītais koru koncerts “Rotā Dziesma”. Tā raunēnieši un astoņu kolektīvu dziedātāji godināja latviešu kora mūzikas pamatlicēju. Vai nu dienas gaitā mēģinājumos    pāri Raunai izskanējušās dziesmas, vai    vēlēšanās dzirdēt Raunas Dziesmu svētku kori, vai, iespējams, cita iemesla […]

Amatas apvienības svētkos ceļ godā pļaušanu ar izkapti

00:00
18.07.2024
153

Nītaurē tikās pieci pagasti, kas savulaik veidoja Amatas novadu, tagad svinot apvienības svētkus. Bija daudz aizraujošu atrakciju un koncertu, bet zīmīgākais notikums – nītaurieši uzspodrināja senāk laukos neaizstājamās prasmes, proti, rīkoties ar izkapti. “Pļaušanai ar izkapti Nītaurē ir tradīcijas. Nītaurieši gan bijuši labākie Latvijas čempionātā pļaušanā, gan paši bijuši šo sacensību rīkotāji,” stāsta Nītaures kultūras […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi