Sestdiena, 27. decembris
Vārda dienas: Elmārs, Inita, Helmārs

Izveido modernu mēslu krātuvi

Druva
16:18
27.05.2014
121
Moderna Meslu Kratuve Izveidota

Eiropas

Savienības noteiktais desmit gadu pārejas periods kūtsmēslu krātuvju ieviešanai visās

zemnieku saimniecībās noslēgsies 27. jūlijā, tām saimniecībām, kurās nosacījumi netiks ievēroti, draudēs sods par vides prasību pārkāpumu.

Priekuļu pagasta zemnieku saimniecība “Jaunakmeņi” ir viena no retajām, kurai izdevies izveidot modernu mēslu krātuvi vēl pirms pārejas perioda beigām.

Ņemot vērā, ka ap 30 procentu saimniecību arvien nav izveidojušas kūtsmēslu novietnes, krātuvju būvniecībai un rekonstrukcijai Lauku atbalsta dienestā papildus būs pieejami četri miljoni eiro. Zemkopības ministrija aicina lauksaimniekus aktīvi izmantot finansējumu. Jāatgādina arī, ka turpmāk uz Eiropas Savienības (ES) investīcijām varēs pretendēt tikai tās saimniecības, kas kūtsmēslu krātuves būs izbūvējušas.

“Jaunakmeņu” saimniece Ginta Aleksejeva teic, ka viņi ielēkuši “pēdējā vagonā”. Lai saņemtu ES līdzfinansējumu vēl iepriekšējā plānošanas periodā, paspējuši iesniegt projektu “Lauku saimniecību modernizācija” kūtsmēslu krātuvju būvniecības programmas pēdējā kārtā. Firma SIA “Wolf System” mēslu krātuvi izbūvējusi ātri – trīs nedēļu laikā. Tagad vien atliek iegādāties sūknēšanas iekārtas, pa kurām škidrmēslus varētu aizvadīt līdz betona tvertnei. Arī kūtsmēslu krātuves aprīkojumam saimnieki cer piesaistīt ES līdzekļus, nu jau no struktūrfondiem šajā plānošanas periodā.

Kā stāsta saimnieki, mēslu krātuves būvniecība vien izmaksājusi ap 120 tūkstoši eiro, taču vairāki desmiti tūkstošu vēl vajadzīgi iekārtām. Pēc aizdevuma bankā jāgriežas jebkurā gadījumā. “Cita varianta nav. Saprotam, ja gribam nodarboties ar lopkopību, tad atbilstoša mēslu krātuve ir pašsaprotama lieta. Esam ļoti apmierināti ar vietējās firmas “Wolf System” pakalpojumiem. Ar firmu arī sadarbojāmies, ceļot jaunu angāru – lopu novietni. Jaunas kūts celtniecība, ja nebūvētu mēslu krātuvi, nebūtu iedomājama,” teic G.Aleksejeva un piebilst, ka jaunbūvē patlaban izmitināti jaunlopi, bet jau rudenī turp tiks pārvestas arī slaucamās govis, kas pašreiz tiek turētas trīs citās novietnēs. Sākotnēji jaunajā kūtī, kurā lopiem būs brīvā turēšana, mitināsies 144 govis.

Ja viss izdosies, kā plānots, tad, lai atvieglotu roku darbu, gada nogalē esot cerība ieviest vismaz vienu slaukšanas robotu. “Darba ir daudz. Neiet tik ātri, kā gribētos. Viss atduras pie finansiālajām lietām. Mēslu krātuve ir tikai viens no plānotajiem pasākumiem. Tuvākajā laikā jāsāk celt arī piena māja,” min saimniece.

Ginta uzsver, ka

jāattīstās, lauksaimniecībā

jāienāk modernajām tehnoloģijām, citādi laukos grūti noturēt jauno paaudzi. Tam piekrīt jaunais saimnieks Kristaps, kurš palīdz vecākiem, kā arī strādā savā saimniecībā.

Starp trim populārākajiem kūtsmēslu krātuvju risinājumiem tiek minētas cieto pakaišu kūtsmēslu krātuves, cilindriskas un lagūnas tipa šķidrmēslu krātuves.

Jautāti, kas noteicis mēslu krātuves tipa izvēli, Kristaps skaidro: “Sākotnēji gan domājām par lagūnu, taču, painteresējoties par to, sapratām, ka lagūnas tipa krātuvēm ir mazāks garantijas laiks, jo zināms – tās veido uz zemes ieklātas plēves. Kādus desmit gadus tādu var lietot, bet, kā tā kalpos ilgtermiņā, nav zināms. Betons tomēr ir betons,” viņš saka un piebilst, ka izvēlētais variants ir tālredzīgāks. Turklāt šķidrmēslu izvešana būs nepieciešama vien reizi vai divas gadā.

“Jaunakmeņu” mēslu krātuve patiesi ir iespaidīga arī pēc izmēriem. Vēl bez redzamās daļas tā izbūvēta pusotru metru zem zemes. Tās kopējais augstums ir seši metri. Domājot par nākotni, izlemts, ka jābūvē krātuve ar maksimālo ietilpību.

Ir skaidrs, ka ar četriem miljoniem eiro, kas vēl pieejami mēslu krātuvju būvniecības atbalstam, visām saimniecībām nepietiks, tādēļ daudzi zemnieki nonāks izvēles priekšā – ņemt aizdevumu bankā vai samazināt dzīvnieku skaitu un dzīvot tālāk mierīgu sirdi. Jāņem vērā, ka saimniecībām, kurās kūtsmēslus uzglabā betonētās krātuvēs vai lagūnas tipa novietnēs, tas

ir jānodrošina atbilstoši vides prasībām, lai nepieļautu pazemes un virszemes ūdeņu piesārņošanu.

Ilze Fedotova

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bauda kompāniju un jauku noskaņu

00:00
24.12.2025
44

Cēsu Invalīdu biedrība aizvadījusi Ziemassvētku pasākumu, gan pārrunājot biedrības turpmāko darbību, gan ar Saeimas deputāti risinot biedriem aktuālos jautājumus, gan klausoties dalībnieces Daigas iespaidos par Sicīliju. Iedvesmojošu koncertu sniedza cēsnieks mūziķis Rihards Saule. Un arī pēc koncerta sanākušie nesteidza prom, bet pie svētku galda turpinājās sarunas, joki un smiekli. Biedrības valdes priekšsēdētājs Indulis Balodis atzina, […]

Nozagtas 20 ceļazīmes, kas ierobežo kravas transporta kustību

00:00
23.12.2025
29

Cēsu novadā no valsts reģionālā autoceļa Rauna (Vidzemes šoseja)–Drusti–Jaunpiebalga (P29) nozagtas kopumā 20 masas ierobežojuma ceļa zīmes, kas aizliedz pa ceļu vai tā posmu pārvietoties transportlīdzeklim, kura masa pārsniedz 10 tonnas, ziņo “Latvijas Valsts ceļi” (VAS). Ceļazīmes uzstādītas, jo mitros laikapstākļos ceļš zaudē nestspēju un iestājies šķīdonis. VSIA “Latvijas Valsts ceļi” vērsīsies policijā par zādzības faktu.  […]

Gripas un arī citu sezonas vīrusu infekciju uzrāviens

00:00
22.12.2025
164

Šķiet, ka gripas vilnis pie mums atceļojis nedaudz agrāk, kā ierasts, un dažos bērnudārzos grupiņās tikai pāris bērnu, taču visas novada izglītības iestādes strādā, saslimstība nav tika liela, lai būtu jāievieš kādi īpaši nosacījumi. Cēsu klīnikas sabiedrisko attiecību speciāliste Madara Ozoliņa “Druvai” apliecināja, ka veselības aprūpes iestādē, protams, gripas vilni sajūtot visātrāk – saslimušie ir […]

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
208

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
94

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
74

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
21
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
40
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
35
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
53
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
54
3
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi