Sestdiena, 27. decembris
Vārda dienas: Elmārs, Inita, Helmārs

Notikums Latvijas mērogā

Druva
08:40
03.06.2014
7
Koncertz7114

Sestdien, kad

Latvijas uzmanība bija vērsta

uz Cēsīm –

nācijas pašapziņā spēcīgam simbolam, cēsnieki parūpējās, lai pilsētas vārds izskanētu ne tikai ar paveiktiem darbiem, bet arī jaunām idejām – vērienīgi īstenojamām.

Vidzemes koncertzāles “Cēsis” Atklāšanās koncertā Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, zinādams, ka viņa teiktajā klausās ne tikai 800 viesi zālē un vairāk nekā 200 Latvijas

mūziķi uz skatuves, bet arī koncerta tiešraidē radio un televīzijā Latvijas ļaudis, nāca klajā ar izaicinošu ziņu. Tā saturēja vēstījumu, ka cēsnieki savu pilsētu izjūt kā

Latvijas kultūras galvaspilsētu.

“Pirms astoņiem gadiem mēs sākām iet

ceļu, kurš mūs ir atvedis

līdz galam.

Esiet sveicināti jaunajā Vidzemes koncertzālē “Cēsis”,” svinībām sākoties, sacīja Jānis Rozenbergs. “Mēs, cēsnieki, esam bagāti ar radošām idejām, cilvēkiem un ambīcijām, mūsos ir gana daudz spēka, lai varētu atļauties vēl vairāk – īstenot sapņus, kas reizumis būtu pa spēkam tikai lielpilsētām. Šovakar ir liels prieks par būves atklāšanu. Liels paldies visiem, kas nesavtīgi pielika spēkus šī Cēsu dārguma tapšanā. Tomēr divkāršs prieks ir par cēsniekiem un vidzemniekiem, kuri varēs ar lepnumu to uzlūkot, apmeklēt un izrādīt saviem viesiem.

Cēsnieki tagad var teikt: “Esiet sveicināti Latvijas kultūras galvaspilsētā!”

Valsts prezidents Andris Bērziņš savā uzrunā apsveica Cēsis ar tās jauno rotu – mūsdienu koncertzāli – un piebilda: “Ikvienai rotai ir jāmirdz, tā jāprot godam nest. Tā, lai

ļaudis no Latvijas malu malām brauktu uz Cēsīm baudīt skaistus un neaizmirstamus brīžus. Cēsu koncertzālei ir jākļūst par vietu, kur vēlas atgriezties vēl un vēl.” Tā par uzdevumiem, kādus, ieņemdams pašvaldības SIA “Vidzemes koncertzāles “Cēsis”” valdes priekšsēdētāja pienākumus, uzņēmies Juris Žagars un viņa uzaicinātā vadības komanda, sacīja Andris Bērziņš. Tālāk Valsts prezidents pievērsās ekonomiskiem aspektiem, sacīdams, ka Vidzemes koncertzāle ir jauns iedvesmas avots visai Cēsu attīstībai: “Rosinoša vide ir tas, ko Cēsis var iegūt no jaunā un vērienīgā projekta, ne tikai piesaistot viesus un tūristus, bet arī rosinot cēsniekus pilsētā paplašināt uzņēmējdarbību. Tad ieguvēji būsim mēs visi.”

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

svētku uzrunu sāka ar

pateicības vārdiem Cēsu politiskās dzīves vadītājiem, tajā skaitā

uzsverot iepriekšējā

Cēsu mēra

Ginta Šķendera nopelnus,

pirms astoņiem gadiem uzdrīkstoties sapņot par Vidzemē vēl nebijuša mēroga kultūras celtnes radīšanu. Viņa atgādināja, ka G.Šķenders panāca Cēsīs projekta īstenošanu, kuram tajā brīdī atbalstītāju nebija tik daudz, cik tagad. Tādējādi

jaunā kvalitātē ir

atdzimis pirms simts gadiem

celtais Cēsu Viesīgās biedrības nams,

jaunā kvalitātē varēs strādāt

Cēsu kultūras dzīves organizētāji, tautas mākslas kolektīvi.

“Es ticu, ka ar laiku Cēsis kļūs par kultūras galvaspilsētu Latvijā ne tikai tās pāris nedēļas vasarā, kad šeit notiek Cēsu Mākslas festivāls, bet visu gadu,” savu atbalstu cēsnieku ambīcijām kultūrā tovakar pauda Ministru prezidente

Laimdota Straujuma.

Tobrīd Cēsīs valsts mēroga notikumā klāt bija virkne Ministru kabineta locekļu, tajā skaitā

kultūras, izglītības un aizsardzības ministri. Viesu vidū bija aicināts arī bijušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, kura valdība parakstīja dokumentu par vērienīgās programmas īstenošanu – trīs daudzfunkcionālu koncertzāļu būvēšanu ārpus Rīgas.

Tovakar uz Cēsīm bija aicināti

bijušie kultūras

ministri, kuru darba dienaskārtībā visu laiku atradās

topošās kultūras celtnes

Cēsīs, Rēzeknē un Liepājā, arī plānošana, kā valsts turpmākos gados finansēs profesionālās mākslas satura veidošanu, lai skatītājiem biļešu cenas uz pasaules mēroga mākslinieku koncertiem būtu pieejamas.

“Aizvadīto divu gadu laikā Latvijas kultūras karte kļuvusi košāka. Līdzās Latgalei, kas jau lepojas ar izcilām kultūras būvēm, tagad izgaismojas Vidzeme,” sacīja kultūras ministre Dace Melbārde. “Esmu pārliecināta, ka tā nav nejaušība, bet likumsakarība, ka Vidzemes koncertzāli atveram Cēsīs. Personības, kuras Cēsis un novads izaudzējis, runā pašas par sevi,” D. Melbārde atgādināja par

izcilām personībām Latvijas kultūrā, kuras ceļu

sākušas Cēsīs – ērģelnieks un komponists Alfrēds Kalniņš, dzejnieks Jānis Poruks, gleznotājs Ritums Ivanovs,

aktieri brāļi Žagari un diriģenti brāļi Kokari.

Ministre Dace Melbārde apsveica Cēsu mēru Jāni Rozenbergu, kura vadībā 2014. gadā izvirzīts šim brīdim ļoti ambiciozs mērķis – pilsētai

kļūt par Latvijas kultūras galvaspilsētu. Ministre no skatuves uzsvēra to pašu, ko

iepriekš bija sacījusi darba sarunās ar Cēsu pašvaldību, ka koncertzālei jākļūst par vietu, kur vienuviet harmoniski līdzās pastāv

profesionālā un tautas māksla: “Tad

jaunā Cēsu koncertzāle atbalsosies Latvijas mūzikas telpā ar vēl nebijušu vērienu.”

Koncertzāles Cēsīs atklāšana notika ar diviem vērienīgi sarīkotiem koncertiem. Sestdien

Cēsīs uzstājās Latvijas Radio koris, diriģents Sigvards Kļava, un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, kuru diriģēja Andris Poga (Latvija), Pauls Megi (Igaunija),

Gintars Rinkēvičs (Lietuva), uzstājās operdziedātāji – Kristīne Zadovska,

Egils Siliņš

un Aleksandrs Antoņenko, pianisti Reinis Zariņš

un Raimonds Pauls, čelliste Kristīne Blaumane, klavieru kvartets RIX. Skanēja latviešu komponistu

Alfrēda Kalniņa, Imanta Kalniņa, Emīla Dārziņa, Raimonda Paula, Pētera Vaska, Kristapa Pētersona un Santas Bušs darbi. Koncerts kulmināciju sasniedza, skanot pasaulslavenās Džakomo Pučini

operas “Turandota”

Kalafa ārijai, kurā

A. Antoņenko balss bija tik iespaidīga, ka klausītājus pārņēma sajūsma, bet latviskais atturīgums liedza, dedzīgi aplaudējot,

celties arī kājās.

Dedzīgumu

aplausos un sajūsmu,

pieceļoties mākslinieku priekšā kājās, svētdien piedzīvo-ja atklāšanas koncerta dalībnieku simti uz skatuves – Cēsu, Valmieras, Alūksnes un Siguldas kori, Cēsu un Valmieras orķestri, solists Daumants Kalniņš, izpildot tautā tik iemīļotās Raimonda Paula dziesmas, pašam komponistam esot pie flīģeļa.

Mairita Kaņepe

Plašāka fotoreportāža skatāma sadaļā “Foto galerijas”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bauda kompāniju un jauku noskaņu

00:00
24.12.2025
45

Cēsu Invalīdu biedrība aizvadījusi Ziemassvētku pasākumu, gan pārrunājot biedrības turpmāko darbību, gan ar Saeimas deputāti risinot biedriem aktuālos jautājumus, gan klausoties dalībnieces Daigas iespaidos par Sicīliju. Iedvesmojošu koncertu sniedza cēsnieks mūziķis Rihards Saule. Un arī pēc koncerta sanākušie nesteidza prom, bet pie svētku galda turpinājās sarunas, joki un smiekli. Biedrības valdes priekšsēdētājs Indulis Balodis atzina, […]

Nozagtas 20 ceļazīmes, kas ierobežo kravas transporta kustību

00:00
23.12.2025
29

Cēsu novadā no valsts reģionālā autoceļa Rauna (Vidzemes šoseja)–Drusti–Jaunpiebalga (P29) nozagtas kopumā 20 masas ierobežojuma ceļa zīmes, kas aizliedz pa ceļu vai tā posmu pārvietoties transportlīdzeklim, kura masa pārsniedz 10 tonnas, ziņo “Latvijas Valsts ceļi” (VAS). Ceļazīmes uzstādītas, jo mitros laikapstākļos ceļš zaudē nestspēju un iestājies šķīdonis. VSIA “Latvijas Valsts ceļi” vērsīsies policijā par zādzības faktu.  […]

Gripas un arī citu sezonas vīrusu infekciju uzrāviens

00:00
22.12.2025
164

Šķiet, ka gripas vilnis pie mums atceļojis nedaudz agrāk, kā ierasts, un dažos bērnudārzos grupiņās tikai pāris bērnu, taču visas novada izglītības iestādes strādā, saslimstība nav tika liela, lai būtu jāievieš kādi īpaši nosacījumi. Cēsu klīnikas sabiedrisko attiecību speciāliste Madara Ozoliņa “Druvai” apliecināja, ka veselības aprūpes iestādē, protams, gripas vilni sajūtot visātrāk – saslimušie ir […]

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
208

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
94

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
74

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
21
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
40
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
35
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
53
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
54
3
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi