Pirmdiena, 8. decembris
Vārda dienas: Gunārs, Vladimirs, Gunis

Jāņu laikam īpaši piederīgs

Druva
10:45
18.06.2014
76
Img 3951

Raunas pagasta Rozēs brūvē alu. Vecajā muižas ēkā, kur ilgus gadus cepa maizi, tagad top miestiņš, ko ražo Malduguns alus darītavā.

Trīs jauni vīrieši – Andris Liepiņš, Krišjānis Zeļģis, Valdis Jansons-, meklējot izaicinājumu, izveidoja komandu un nolēma pamēģināt darīt alu.

“Viss noticis pašmācības ceļā. Kad pārcēlos no Rīgas uz Launkalni, mājās brūvēju alu. Kopā sanākot, radās ideja, ka mēs varētu pamēģināt kļūt par mājbrūvētājiem,” stāsta Andris Liepiņš un piebilst, ka daudz mēģinājis, kļūdījies, līdz sanācis tāds alus, kādu vēlas. Pēc profesijas Andris ir ģeologs, Krišjānis – ģeogrāfs, bet Valdis – fotogrāfs. Visi trīs ir līdzīpašnieki.

Meklējot darītavai vietu, par piemērotāko atzinuši ēku Rozēs, kas ir piemērota ražošanai. Malduguns alus darītava to nomā no īpašniekiem.

“Var jau piesaistīt investīcijas, uzcelt ražotni, nodarbināt darbiniekus – tā dara uzņēmēji, mēs vairāk esam amatnieki. Visu darām paši,” uzsver viens no darītavas īpašniekiem. Kredītus darbības sākšanai nav ņēmuši, aizņēmušies no radiem, draugiem. Iekārtojot darītavu, daudz ko izdomājuši un izgatavojuši paši. Andris iemācījies metināt, lai nebūtu jāpērk pakalpojums. Kā iesācējam amatniekam viss izdevies pietiekami labi. “Daudz eksperimentējam. Ir priekšstats, kādu alu gribētos, un mēģinām.

Mūsu alus nav lēts, visu darām vienkāršoti. Lai ko saražotu, vajadzīgs

liels darba ieguldījums, jo daudz roku darba,” bilst Andris Liepiņš un atgādina, ka alus ir tik ļoti dažāds, ikvienam ir pieejams ļoti plašs izejvielu klāsts.

Malduguns alus darītava patērētājiem piedāvā astoņu šķirņu alu. “Visas

vienlaikus nebrūvējam. Gribas dažādību. Ja visu laiku vārīsim vienu alu, gan mums, gan pircējiem būs garlaicīgi,” smej Andris Liepiņš. Brūve-ri, izvēloties, kādu alu darīt, vadās pēc

izjūtām un gadalaika. Vasarā kārojas gaišo šķirņu miestiņu, ziemā tumšo un stiprāku.

Patlaban tiek darītas četras šķirnes. ”No vārīšanas dienas līdz brīdim, kad alu var liet glāzēs, paiet vismaz sešas nedēļas. Pamazām jau top pašiem sava grāmata, kurā pierakstām receptes, dažādus sīkumus, kas ir būtiski. Alu ietekmē viss, pamainot raudzēšanas temperatūru, gala

iznākums būs cits,” alus darīšanas noslēpumus atklāj Malduguns alus darītavas līdzīpašnieks. Lai miestiņam iegūtu patīkamu rūgtumu, tiek eksperimentēts ar apiņiem, kas vesti no Amerikas, Vācijas, Jaunzēlandes.

Rozēs brūvētais alus ieinteresējis daudzus. Tas nekas, ka darītava savu produkciju nereklamē. Tikko alus bijis nopērkams kafejnīcās Rīgā, sociālajos tīklos parādījās pozitīvas atsauksmes. Tā strādā vislētākā un iedarbīgā-kā reklāma.

Malduguns alus darītavas saimnieki daudz strīdējušies, kā nosaukt alus šķirnes. “Jau sākumā nolēmām, ka neiesim pa iestaigātām takām. Alus nosaukumi un etiķetes Latvijā ir konservatīvas, gribas kaut ko jaunu, un

var taču izdomāt. Mūsu priekšrocība, kā jau jauniem, mums nav tik racionāla domāšana. Ja mēs būtu sirmi vīri, droši vien brūvētu tumšo un gaišo alu,” domās dalās Andris Liepiņš. “Doma filozofiska, alus ir kā malduguns, tas var ievilināt purvā,” skaidro līdzīpašnieks.

Malduguns alus darītava ražo alu ar patiešām nepierastiem nosaukumiem –

„Saules dūriens”, „Sānslīde”, “Rudais rudens” un „Zaļā bise”, kas ir Jāņu piedāvājumā. Andris ar gandarījumu atzīst, ka interese palielinās un līdz svētkiem, visticamāk, alus būs pārdots. Lielākais noiets ir Rīgā.

Tiek domāts, ka ar laiku Rozēs brūvēto alu varēs nopirkt arī kādā vietējā veikalā, taču paši darītavas īpašnieki ar tirdzniecī-bu nodarboties negrib.

Patlaban Malduguns alus darītava mēnesī saražo līdz četrām tonnām alus, viens vārījums ir 500 litri. Salīdzinājumam –

lielajiem ražotājiem viena tvertne ir tik liela, cik Raunā saražo gadā. Jau tagad Andris piebilst, ka īpaši vairāk arī nebrūvēs, jo telpas neļauj izplesties. “Darbu apjoms aizvien palielinās. Amatniecisko piegājienu negribam zaudēt. Visu darām paši, arī lēmumus pieņemam kopīgi, kaut katram no mums ir savi pienākumi. Tik mazā darītavā svarīga ir komanda.” pastāsta Andris Liepiņš, piebilstot, ka nevienam nav pieredzes uzņēmējdarbībā un nav viegli ielauzīties formālās lietās. Tas prasa laiku un zināšanas. Krišjānis un Valts uz darbu brauc no Rīgas.

“Jāņos bez alus neiztikt. Un katram taču garšo kāds cits. Alus darītavu, ja tās katra atradīs savu nišu, Latvijā nekad nebūs par daudz,” domas izsaka Andris Liepiņš.

Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
9

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
30

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
43

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
172

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
438
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
32
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi