Lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs” gadskārtējā sanāksmē, kas notika Līgatnē, 39 lauku tūrisma uzņēmējiem piešķīra nacionālo eko zīmi “Zaļais sertifikāts”.
“Zaļais sertifikāts” ir vides kvalitātes zīme lauku tūrisma saimniecībām, kurās ievēro zaļas saimniekošanas principus, saudzējot resursus, veidojot videi un vietējai kopienai draudzīgu, viesiem ērtu un patīkamu tūrisma piedāvājumu. 12 dažādu nozaru eksperti apseko sertifikāta pretendentu saimniecības, viesu namus, ēdināšanas uzņēmumus, šogad pirmoreiz vērtēti arī kempingi. Katru vērtē pēc vairāk nekā 90 kritērijiem, un ik gadu tie tiek papildināti.
“Lauku ceļotāja” vadītāja Asnāte Ziemele pastāstīja, ka šogad sertifikātam pieteikušies daudzi jauni pretendenti. Zaļā sertifikāta derīguma termiņš ir 36 mēneši. Lai to pagarinātu, tiek veikta atkārtota saimniecības apsekošana atbilstoši Zaļā sertifikāta piešķiršanas kārtībai un kritērijiem. “Ir ļoti jaukas, skaistas atpūtas vietas, bet saimnieki atzinuši, ka kautrējas pieteikties sertifikātam. Tas jāpārvar. Vērtēšanas komisija ir kā zināšanu banka, kur gūt padomu, kā pilnveidot zaļo saimniekošanu, attīstīties,” teica A.Ziemele un uzsvēra, ka Latvijā “Zaļais sertifikāts” ir piešķirts 106 lauku uzņēmējiem.
Pirmoreiz sertifikātu saņēma Raiskuma pagasta kempinga “Apaļkalns” saimnieks Juris Leimanis. Viņš “Druvai” atzina, ka visiem, kuri apmetas kempingā, tas ir svarīgi un uzreiz skaidri noteikumi. “Sertifikātu kempingiem piešķir pirmoreiz , ir gandarījums to saņemt,” sacīja raiskumietis.
Raunas pagasta “Jaun – Ieviņas” ir bioloģiskā saimniecība, saimnieks Uldis Rudzītis uzsver: “Ir tikai pašsaprotami, ka mums ir “Zaļais sertifikāts”. Tas ceļ pašlepnumu.” Viņš atzina, ka sertifikātu jau daudzreiz atjaunojis. Savulaik to iegūt mudinājis toreizējais vides ministrs Raimonds Vējonis.
Otro reizi sertifikātu ieguva “Kārļa muiža” Drabešu pagastā. Saimniece Baiba Stepiņa kā piedzīvojumu pastāstīja, ka dienā, kad ieradās komisija, mājā nebija elektrības, bet viesi tika uzņemti godam.
Komisijas loceklis, Vidzemes Augstskolas docents, tūrisma un vides eksperts Juris Smaļinskis uzsvēra, ka vispirms lauku uzņēmējs, kurš ieguvis “Zaļo sertifikātu” ir zaļi domājošs. “Bieži uzņēmēji jautā – kādu labumu dod sertifikāts. Vispirms tas ir pašu audits savai saimniekošanai. Vērtēšanas komisija apsekošanas reizē un arī pēc tam sniedz padomus. Šovasar, apbraukājot viesmīlības sniedzējus laukos, redzams, kā saimnieki iet līdzi laikam. Pie katras otrās mājas ir saules paneļi, elektroauto uzlādes iespējas, tiek domāts un strādāts ilgtermiņā. “Zaļais sertifikāts” ir dzīvesveids, filozofija. Tie, kuri ierodas šādās vietās, zina, ka viņiem ar saimniekiem ir kopīgi uzskati,vērtības,” pastāstīja J.Smaļinskis.
Vides eksperte Ērika Lagzdiņa atminējās, kā mainījušies vērtēšanas kritēriji, kā mainījusies saimnieku un sabiedrības attieksme, kā tas, kas bija kas jauns, tagad ir pašsaprotams. “Pirms gadiem vērtējām, vai un kā saimnieki šķiro atkritumus, tagad – kam saimnieks tērē elektroenerģiju, kā vēl varētu samazināt. Ir mainījusies saimnieku izpratne, saimniecību nosaukumi tieši paši, bet mainījušies saimnieki, ienākusi jaunā paaudze, kas pārņem lauku dzīvesveidu un biznesu. Viņi ir zinoši, darīt varoši, jāpiesaista augstas raudzes speciālisti, lai viņiem varētu palīdzēt ar padomu,” sacīja Ē. Lagzdiņa.
Dabas aizsardzības pārvaldes eksperte Agnese Balandiņa tūrisma mītnēs vērtē bioloģisko daudzveidību. “Kādreiz laukos viss notika pats par sevi. Nevajadzēja domāt, ko darīt ar nopļautu pļavu. Tāds bija dzīvesveids. Tagad par to speciāli jādomā. Mana vecmāmiņas saķertu galvu, uzzinot, ka pārvalde rīko dabas talkas dabas daudzveidībai, lai atjaunotu dabiskās pļavas,” teica A. Balandiņa.
Katrs komisijas loceklis vērtēja atbilstošiem kritērijiem. Bezizmešu mobilitātes atbalsta biedrības pārstāvis Raitis Mazjānis raudzījās, kādas iespējas uzlādēt elektromobiļus, bet Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētnieks, zinātņu doktors Edgars Vīgants vērtēja, kās iekārtas uzstādītas, lai saražotu elektroenerģiju pašpatēriņam, kādas izmanto apkures iekārtas.
“Iespēju ir daudz, tikai jāizvēlas piemērotākais, lai būtu videi draudzīgi un arī finansiāli izdevīgi,” atgādināja E.Vīgants.
Raunēnietis U.Rudzītis atzina, ka “Lauku ceļotājs” dod pleca sajūtu, bet “Zaļais sertifikāts” paver durvis jauniem viesiem.
Komentāri