Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Dvīņi ir dubults piedzīvojums

Iveta Rozentāle
00:00
15.01.2023
110
Gimene Kuzma 1

Kristīnes un Ginta Kuzmu ģimenē aug meita, divpadsmitgadīgā Patrīcija, un trīsgadīgi dvīņi – Mārtiņš un Artis. Ģimene dzīvo Vaives pagasta Rīdzenē, Kristīnes dzimtajā vietā.

Katru varēja noturēt plaukstā

Kristīne ar smaidu teic, ka neplānoti kļuva par daudzbērnu ģimeni, jo vēl vienam bērniņam pēc smagajām pirmajām dzemdībām pāris sadūšojās vien pēc deviņiem gadiem, tad arī domājuši, ka ģimenē būs divi bērniņi: “Bet Dieviņš lēma citādi, un kļuvām par trīs bērnu vecākiem. Lai gan, kad daktere pateica, ka mums būs divi, no sākuma abiem bija šoks. Pēc tam gan attapāmies, ka vīram brālēni ir dvīņi – pavisam tuvi radinieki.”

Tagad daudzbērnu mamma teic, ka nevar iedomāties, ja būtu citādi. “Bet grūtniecība bija ļoti smaga, dvīņi ir identiskie, tā ir sarežģīta grūtniecība. Katru nedēļu bija jābrauc uz sonogrāfiju Rīgā, lai pārliecinātos, ka viss norit labi. 20. nedēļā gan piedzīvoju pašu smagāko brīdi – uzraugošā ārste, redzot, ka viens no dvīnīšiem ir daudz mazāks, sacīja, ka viņš nomirs un, kad tas notiks, ņems otru ārā. 20 nedēļās! Bet teica, ka vēl nedēļu var gaidīt, vērot. Mēs ar vīru ļoti pārdzīvojām, bet meita pienāca un teica – mammu, neraudi, brālis paēdīs un izaugs. Pēc nedēļas, aizbraucot uz pārbaudi, ārste, kas atvaļinājuma laikā aizvietoja manu ārstējošo dakteri, secināja – cik forši, vienādi puisīši, viss ir ļoti labi. Pa nedēļu viss bija izmainījies. Tas mums visiem bija tāds atvieglojums!”

Lai gan ārste ieteica mazuļus laist pasaulē Rīgā, Kristīne ļoti vēlējās to darīt tuvāk mājām, Valmierā. Viņa pastāsta: “Kad 36. nedēļā aizbraucu uz Valmieru noteikt dzemdību datumu, nodaļas vadītājs    teica, ka nedrīkst gaidīt ne dienu un uzreiz jādodas uz operāciju. Tā pēc pusotras stundas puisēni jau bija klāt, pēc trim dienām varējām doties mājās. Arī vīrs bija slimnīcā, mazie piedzimstot katrs bija divi ar pusi kilogrami viegls, vīrs katru varēja noturēt plaukstā.”

Kā jau identiskie dvīņi puisēni ir ļoti līdzīgi, atšķirt var vienīgi pēc tā, ka viens ir nedaudz trauslākas miesasbūves. Kristīne teic: “Jau piedzimstot abi bija ar nelielu svara atšķirību,  tā tas arī saglabājies.”

Bērnudārza audzinātājām grūti atšķirt Mārtiņu un Arti, un mazie apzinās savu līdzību. Audzinātāja pasauc vienu, bet atsaucas abi, un abiem dzirkstelītes acīs. “Tagad gan jau katrs jūtas kā personība un, kad tētis, gribot pakacināt, prasa vienam – kurš tu esi? – mazais ar lepnumu teic: “Nu, kā – Mārtiņš!”

Pārsteigums tuviniekiem

Kad Kristīne un Gints uzzinājuši, ka gaidāmi dvīņi, jaunumi bija jāpasaka arī radiem. Kristī­nes mamma sākumā bijusi pārsteigta un pārsteigusi arī vīru. Kad viņš pārnācis no darba, Kristīnes mamma paziņojusi: “Mums būs sestais un septītais mazbērns.” Tētis neizpratnē, domājis, ka vēl kāda sieviete no ģimenes ir stāvoklī. Saprotot, ka Kristīne gaida dvīņus, iestājies klusums, aizgājis pārģērbties, atnācis atpakaļ un pavaicājis, vai viņu izjoko. Bet, saprotot, ka tas ir nopietni, vien pārsteigumā noteicis: “Ej tu nost!”

Kristīne atklāj, ka tētis viņu ļoti atbalstījis un ļoti sekojis grūtniecības norisei, un arī tagad viņam ir ļoti labs kontakts ar mazbērniem: “Tādēļ brīvdienas būtībā ir vecvecāku dienas. Ja arī mazbērni nav pie viņa, viņš ciemojas pie mums. Es savai mammai un tētim saku lielu paldies, jo bez viņiem, kaut palīdz gan vīrs, gan meita, ar dvīņiem būtu bijis ļoti grūti.”

Būt kopā plašā ģimenē

Tagad, ar skatu atpakaļ, Kristīne ar smaidu secina, ka laiks pēc dvīņu piedzimšanas bijis traks, kad bija jāmācās visu noorganizēt, bija jāmaina mašīna, lai tajā ietilptu dvīņu rati. Vīrs, Rīgā strādājot, agri bijis prom un vēlu atpakaļ, bet tāpat naktīs cēlies mazos mierināt. Kristīne teic: “Ar vīru man veicies, mēs tiešām darām kopā. Patrīcija arī labprāt paauklē dvīnīšus, lai mēs ar tēti varētu izskriet kaut līdz veikalam. Savukārt citreiz vīrs paliek ar dvīnīšiem, lai mums ar Patrīciju ir meitas un mammas laiks, lai viņai nebūtu sajūta, ka svarīgi ir tikai brāļi.”

Mamma vērtē, ka Patrīcija, kas pēc horoskopa ir dvīnis, tiešām ir izteikta dvīne ar pēkšņām gara­stāvokļa maiņām: “Tagad, lielākai esot, viņa pati to apzinās un piestrādā pie savām emocijām, to izpaušanas. Viņa arī labprāt gatavo ēst, var uzvārīt kartupeļus, prot gatavot gulašu, saldo ēdienu, sakārto māju. Un, ko dara, izdara perfekti. Tas viņai no Ginta.”

Īpašs Kuzmu ģimenē ir maijs, kad gan Patrīcijai, Mārtiņam un Artim, gan Gintam ir dzimšanas diena. Šajā mēnesī to svin arī Kristīnes mamma un viņas brāļi.  Kopā vienpadsmit radiniekiem maija beigās vai jūnija sākumā tiek taisīta liela balle.

Kristīne teic: “Svētkos braucam pie mūsu vecākiem, nebūs tā, ka svinēšu ar draugiem, bet viņi paliks vieni. Maniem bērniem nevar būt lielāka bagātība kā tie cilvēki, kas mūs mīl, un viņiem ir divi vectēvi un divas vecmāmiņas, ne visiem tā ir.  Mums ģimene noteikti ir galvenā vērtība – vislielākā, kas var būt. Man ir svarīgi laiku pavadīt ar vecākiem, jo neviens nezinām, cik ilgi viņi mums būs. Ja nesatiekamies, pa dienu sazvanāmies. Domājam, kā cits citam varam palīdzēt. To esam pārņēmuši no saviem vecākiem.”

Atbalsts ir pietiekams

Kristīne vērtē, ka daudzbērnu ģimenēm ir ļoti jūtams gan paš­valdības, gan valsts atbalsts – bērniem bērnudārzs ir bez maksas, pusdienas meitai skolā ir par brīvu. Viņa teic: “Uzskatu, ka atbalsts ir liels. Piemēram, mašīnas tehniskās skates maksai ir atlaide, īpašumu reģistrējot Zemesgrā­matā, ir atlaide, tāpat elektrībai. Sarēķināju, ka kopā mēnesī vidēji atlaidēs sanāk 300 eiro,    uzskatu, ka tas ir daudz. Un kur vēl pusotrs gads apmaksāts bērnu kopšanas atvaļinājums, vienīgi tas tiek maksāts par vienu bērnu, nevis diviem, lai gan ir atšķirība, vai rūpes ir par vienu bērniņu vai diviem, un arī izdevumu, nenoliedzami, ir vairāk. Tomēr jebkurā gadījumā uzskatu, ka valstij nav jāuztur mūsu bērni, ģimeni uzturam mēs paši, bet atbalstīt, jā, to var, un paldies par to, kas mums dots!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
25

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
50

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
76

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
151

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
51
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
147

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
24
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
21
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
36
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
40
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
38
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi