Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Dvīņi ir dubults piedzīvojums

Iveta Rozentāle
00:00
15.01.2023
34
Gimene Kuzma 1

Kristīnes un Ginta Kuzmu ģimenē aug meita, divpadsmitgadīgā Patrīcija, un trīsgadīgi dvīņi – Mārtiņš un Artis. Ģimene dzīvo Vaives pagasta Rīdzenē, Kristīnes dzimtajā vietā.

Katru varēja noturēt plaukstā

Kristīne ar smaidu teic, ka neplānoti kļuva par daudzbērnu ģimeni, jo vēl vienam bērniņam pēc smagajām pirmajām dzemdībām pāris sadūšojās vien pēc deviņiem gadiem, tad arī domājuši, ka ģimenē būs divi bērniņi: “Bet Dieviņš lēma citādi, un kļuvām par trīs bērnu vecākiem. Lai gan, kad daktere pateica, ka mums būs divi, no sākuma abiem bija šoks. Pēc tam gan attapāmies, ka vīram brālēni ir dvīņi – pavisam tuvi radinieki.”

Tagad daudzbērnu mamma teic, ka nevar iedomāties, ja būtu citādi. “Bet grūtniecība bija ļoti smaga, dvīņi ir identiskie, tā ir sarežģīta grūtniecība. Katru nedēļu bija jābrauc uz sonogrāfiju Rīgā, lai pārliecinātos, ka viss norit labi. 20. nedēļā gan piedzīvoju pašu smagāko brīdi – uzraugošā ārste, redzot, ka viens no dvīnīšiem ir daudz mazāks, sacīja, ka viņš nomirs un, kad tas notiks, ņems otru ārā. 20 nedēļās! Bet teica, ka vēl nedēļu var gaidīt, vērot. Mēs ar vīru ļoti pārdzīvojām, bet meita pienāca un teica – mammu, neraudi, brālis paēdīs un izaugs. Pēc nedēļas, aizbraucot uz pārbaudi, ārste, kas atvaļinājuma laikā aizvietoja manu ārstējošo dakteri, secināja – cik forši, vienādi puisīši, viss ir ļoti labi. Pa nedēļu viss bija izmainījies. Tas mums visiem bija tāds atvieglojums!”

Lai gan ārste ieteica mazuļus laist pasaulē Rīgā, Kristīne ļoti vēlējās to darīt tuvāk mājām, Valmierā. Viņa pastāsta: “Kad 36. nedēļā aizbraucu uz Valmieru noteikt dzemdību datumu, nodaļas vadītājs    teica, ka nedrīkst gaidīt ne dienu un uzreiz jādodas uz operāciju. Tā pēc pusotras stundas puisēni jau bija klāt, pēc trim dienām varējām doties mājās. Arī vīrs bija slimnīcā, mazie piedzimstot katrs bija divi ar pusi kilogrami viegls, vīrs katru varēja noturēt plaukstā.”

Kā jau identiskie dvīņi puisēni ir ļoti līdzīgi, atšķirt var vienīgi pēc tā, ka viens ir nedaudz trauslākas miesasbūves. Kristīne teic: “Jau piedzimstot abi bija ar nelielu svara atšķirību,  tā tas arī saglabājies.”

Bērnudārza audzinātājām grūti atšķirt Mārtiņu un Arti, un mazie apzinās savu līdzību. Audzinātāja pasauc vienu, bet atsaucas abi, un abiem dzirkstelītes acīs. “Tagad gan jau katrs jūtas kā personība un, kad tētis, gribot pakacināt, prasa vienam – kurš tu esi? – mazais ar lepnumu teic: “Nu, kā – Mārtiņš!”

Pārsteigums tuviniekiem

Kad Kristīne un Gints uzzinājuši, ka gaidāmi dvīņi, jaunumi bija jāpasaka arī radiem. Kristī­nes mamma sākumā bijusi pārsteigta un pārsteigusi arī vīru. Kad viņš pārnācis no darba, Kristīnes mamma paziņojusi: “Mums būs sestais un septītais mazbērns.” Tētis neizpratnē, domājis, ka vēl kāda sieviete no ģimenes ir stāvoklī. Saprotot, ka Kristīne gaida dvīņus, iestājies klusums, aizgājis pārģērbties, atnācis atpakaļ un pavaicājis, vai viņu izjoko. Bet, saprotot, ka tas ir nopietni, vien pārsteigumā noteicis: “Ej tu nost!”

Kristīne atklāj, ka tētis viņu ļoti atbalstījis un ļoti sekojis grūtniecības norisei, un arī tagad viņam ir ļoti labs kontakts ar mazbērniem: “Tādēļ brīvdienas būtībā ir vecvecāku dienas. Ja arī mazbērni nav pie viņa, viņš ciemojas pie mums. Es savai mammai un tētim saku lielu paldies, jo bez viņiem, kaut palīdz gan vīrs, gan meita, ar dvīņiem būtu bijis ļoti grūti.”

Būt kopā plašā ģimenē

Tagad, ar skatu atpakaļ, Kristīne ar smaidu secina, ka laiks pēc dvīņu piedzimšanas bijis traks, kad bija jāmācās visu noorganizēt, bija jāmaina mašīna, lai tajā ietilptu dvīņu rati. Vīrs, Rīgā strādājot, agri bijis prom un vēlu atpakaļ, bet tāpat naktīs cēlies mazos mierināt. Kristīne teic: “Ar vīru man veicies, mēs tiešām darām kopā. Patrīcija arī labprāt paauklē dvīnīšus, lai mēs ar tēti varētu izskriet kaut līdz veikalam. Savukārt citreiz vīrs paliek ar dvīnīšiem, lai mums ar Patrīciju ir meitas un mammas laiks, lai viņai nebūtu sajūta, ka svarīgi ir tikai brāļi.”

Mamma vērtē, ka Patrīcija, kas pēc horoskopa ir dvīnis, tiešām ir izteikta dvīne ar pēkšņām gara­stāvokļa maiņām: “Tagad, lielākai esot, viņa pati to apzinās un piestrādā pie savām emocijām, to izpaušanas. Viņa arī labprāt gatavo ēst, var uzvārīt kartupeļus, prot gatavot gulašu, saldo ēdienu, sakārto māju. Un, ko dara, izdara perfekti. Tas viņai no Ginta.”

Īpašs Kuzmu ģimenē ir maijs, kad gan Patrīcijai, Mārtiņam un Artim, gan Gintam ir dzimšanas diena. Šajā mēnesī to svin arī Kristīnes mamma un viņas brāļi.  Kopā vienpadsmit radiniekiem maija beigās vai jūnija sākumā tiek taisīta liela balle.

Kristīne teic: “Svētkos braucam pie mūsu vecākiem, nebūs tā, ka svinēšu ar draugiem, bet viņi paliks vieni. Maniem bērniem nevar būt lielāka bagātība kā tie cilvēki, kas mūs mīl, un viņiem ir divi vectēvi un divas vecmāmiņas, ne visiem tā ir.  Mums ģimene noteikti ir galvenā vērtība – vislielākā, kas var būt. Man ir svarīgi laiku pavadīt ar vecākiem, jo neviens nezinām, cik ilgi viņi mums būs. Ja nesatiekamies, pa dienu sazvanāmies. Domājam, kā cits citam varam palīdzēt. To esam pārņēmuši no saviem vecākiem.”

Atbalsts ir pietiekams

Kristīne vērtē, ka daudzbērnu ģimenēm ir ļoti jūtams gan paš­valdības, gan valsts atbalsts – bērniem bērnudārzs ir bez maksas, pusdienas meitai skolā ir par brīvu. Viņa teic: “Uzskatu, ka atbalsts ir liels. Piemēram, mašīnas tehniskās skates maksai ir atlaide, īpašumu reģistrējot Zemesgrā­matā, ir atlaide, tāpat elektrībai. Sarēķināju, ka kopā mēnesī vidēji atlaidēs sanāk 300 eiro,    uzskatu, ka tas ir daudz. Un kur vēl pusotrs gads apmaksāts bērnu kopšanas atvaļinājums, vienīgi tas tiek maksāts par vienu bērnu, nevis diviem, lai gan ir atšķirība, vai rūpes ir par vienu bērniņu vai diviem, un arī izdevumu, nenoliedzami, ir vairāk. Tomēr jebkurā gadījumā uzskatu, ka valstij nav jāuztur mūsu bērni, ģimeni uzturam mēs paši, bet atbalstīt, jā, to var, un paldies par to, kas mums dots!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Plaša teritorija jaudīgai uzņēmējdarbībai

00:00
24.11.2024
25

Valmieras pievārtē pagājušajā nedēļā atklāja Industriālā parka būvniecību nepilnu 60 hektāru plašā teritorijā. Darbus plānots pabeigt nākamā gada beigās. Apbūves teritorijā būs inženierkomunikāciju infrastruktūra, liels loģistikas centrs, industriāls elektroenerģijas pieslēgums, plašas stāvvietas, dzelzceļa pievads. Dzelzceļu varēs izmantot, lai nodrošinātu kravu pārvietošanu starp Valmieras dzelzceļa staciju un    Industriālo parku. Paredzēts izbūvēt platsliežu dzelzceļa privātās lietošanas […]

Sava laika personība. Arturs Dronis

00:00
23.11.2024
33

Vairākas paaudzes atceras Arturu Droni – cēsnieku, mākslinieku, skolotāju. Šis ir viņa 120.jubilejas gads. “Viņš bija gleznotāju gleznotājs, skolotāju skolotājs, iedvesmoja skolēnus, sabiedrību gan ar savām gleznām, gan personību. Skatot šodien viņa darbus, varam sajust mākslinieka vienkāršību, inteliģenci. A.Dronis teica, ka katru dienu jāuzglezno kāds portrets, ja nav modeļa, gleznoja pats sevi. Tāpēc starp viņa […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
47
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

10:27
21.11.2024
46

Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

00:00
21.11.2024
143
1

Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

Sagatavo auto Ukrainai

00:00
20.11.2024
62

Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi