Ceturtdiena, 26. decembris
Vārda dienas: Dainuvīte, Gija, Megija

Pirmssvētku laikā pieaug pieprasījums pēc zirņiem

Druva
15:15
19.12.2014
21
Zirni 3152

Strauji tuvojas gada skaistākie svētki. To izjūt arī zirņu tirgotāji un ražotāji. Tā

ierasts, jo tradīcijas nosaka, ka Ziemassvētkos uz svētku mielasta galda noteikti jābūt pelēkajiem zirņiem. Ar zirņu ēšanu saistās ticējumus – jāēd zirņi, lai nav jāraud, un – pa jaunai modei – jāēd zirņi, lai būtu daudz naudas. To zina kā patērētāji, tā tirgotāji.

Zirņus gan sēklai, gan lopbarībai un pārtikai var iegādāties Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūtā. “Līdz šim pamatā nodarbojāmies ar zirņu sēklaudzēšanu. Tātad zirņi galvenokārt nonāca pie audzētājiem, bet, kas palika pāri, – lopbarībā. Protams, ik gadu ir cilvēki, kas grib iegādāties vienu, divus kilogramus. Esam padomājuši arī par šādu mērķauditoriju. Tāpat mūsu laukaugu šķirnēm pieaug popularitāte, tādēļ arī radās nepieciešamība papildus sertificēt vēl vienu institūta darbības virzienu – laukaugu produkcijas pārfasēšanu. Proti, kopš oktobra mums ir izveidota arī sertificēta fasētava, kur tiek fasēti zirņi, kailgraudu mieži un citi laukaugu produkti pārtikai mazos fasējumos. Turklāt pie katras paciņas sākumā nāk klāt informācija un apraksts par to, kādas vērtīgas uzturvielas satur produkts, un interesantas receptes – ko no tā var pagatavot,” atklāj Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta direktores vietniece Baiba Ošmane un neslēpj, ka pieprasījums pēc Priekuļu laukaugu selekcijas institūta saražotās produkcijas arvien pieaug.

“Protams, svētku laikā pieprasītākie ir lielie pelēkie zirņi 'Retrija'. Tos gan pārtikai nevaram piedāvāt lielos daudzumos, toties pelēko zirņu šķirnes 'Vitra' un 'Bruno' ir iespējams iegādāties vairāk. Protams, strādājam pie tā, lai varētu pēc iespējas vairāk saražot pieprasīto produkciju, taču jāņem vērā, ka primāri esam selekcijas un sēklaudzēšanas institūcija, tāpēc pārtikas ražošana ir tikai pastarpināta,” piebilst B.Ošamane. Viņa min, ka jau šobrīd Priekuļos audzētos zirņus un citu augkopības produkciju mazos fasējumos var nopirkt vairākās vietās, piemēram, veikalā “Grauda spēks” Rīgā, veikalā “Solo” Cēsīs, Siguldā – tirgus paviljonā. Tāpat Priekuļos fasēto produkciju iecienījuši arī ēdināšanas uzņēmumi, piemēram, restorāns “Vincents”.

B.Ošmane atzina, ka arī viņas ģimenē uz svētkiem noteikti galdā tiks celti zirņi.

“Tradīcijas ir tradīcijas, un tās nedrīkst ignorēt. Šo piektdien mums kolektīvā ir svētku pasākums, kura laikā arī tiks pasniegti zirņi. Tos jau var pagatavot dažnedažādos veidos, tāpēc arī paši katru gadu cenšamies izdomāt arvien kaut ko jaunu.

Pākšaugiem – to skaitā arī zirņiem – būtu jākļūst populārākiem arī ikdienā lietotā pārtikā. Tas sasaucas ar mūsu jauno projektu – “Ilgtspējīgu pākšaugu audzēšanas tehnoloģiju izstrāde un to izmantošanas veicināšana proteīna nodrošināšanai Eiropā pārtikas un lopbarības ražošanā” (EUROLEGUME) -, kura ietvaros paredzēts ieguldīt lielu darbu pie zirņu un pupu pētīšanas. Tas varētu sekmēt interesi par zirņiem kā tādiem. Nākamgad esam iecerējuši tos sēt arī lielākās platībās,” viņa saka.

Arī Cēsu tirgū pie pāris tirgotājiem nopērkami pelēkie zirņi, un tur par pieprasījumu neviens nesūdzas. “Mazos zirņus pērk slikti, jo izvārot tie īpaši neuzbriest, arī garša atšķiras – tie nav tik miltaini, tādēļ, saprotams, ka uz Ziemassvētkiem nemaz nav tik iecienīti. Lielos pelēkos zirņus gan pērk labi. Tos tirgoju vairāk nekā nedēļu. Dienā izdodas kādus desmit kilogramus pārdot. Šī ir palikusi pēdējā paciņa. Gaidām pievedumu. Zirņus ved no Dobeles puses. Zinu, ka daudziem patīk arī turku zirņi, Cēsu tirgū arī tie ir nopērkami,” atzīst Laimonis Sakutis no SIA “Judlain”. Viņš piebilst, ka līdzīgi svētku laikā bijis arī pērn. Tad viņš iztirgojis vairāk nekā pustonnu pelēko zirņu.

Savukārt tirgū satiktie pircēji, kas aplūkoja zirņu paciņas, norādīja, ka speciāli ar nolūku pirkt zirņus uz tirgu nav devušies, taču, ieraugot lielos pelēkos zirņus, nav varējuši paiet garām, jo uz svētkiem tā vai tā tie būšot jāpērk. Kāda cēsniece piekodināja, ka zirņi esot jāvāra tik daudz, lai var visus apēst. Ja ko atstāj uz galda, tad ticējumi var nedarboties.

Arī citi tirgotāji jūt svētku tuvošanos. “Protams, katra īstena latvieša ģimenē svētkos uz galda obligāti būs zirņi. Kur nu bez tiem? Zirņus tirgojam jau labu laiku. Kaut ko jau nopērk. Cilvēki, kas atbrauc no laukiem, sapērkas tirgū un vēl priecīgus svētkus, jo, visticamāk, šajā gadā tirgū vairs neiegriezīsies. Bet citi vēl svin pareizticīgo Ziemassvētkus, tātad zirņus prasīs arī gada sākumā. Protams, mums ģimenē arī ir tradīcija ēst zirņus,” saka Leonarda Šulce no SIA “Dzidravoti-L”, kura arī tirgo lielos pelēkos zirņus no Burtnieku novada zemnieku saimniecības “Adzelvieši”. “No viņiem ņemam zirņus jau vairākus gadus. Cilvēkiem garšo. Pagājušajā gadā pietrūka, tad paņēmām zirņus no kāda pārtikas vairumtirdzniecības uzņēmuma. Lai gan tie skaitījās lielie zirņi, tos vajadzēja ilgi vārīt, arī garša atšķīrās,” pieredzē dalās tirgotāja.

Ilze Fedotova

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Rada noskaņu eglīšu alejā

00:00
26.12.2024
33
1

Ziemassvētku laikā ne viens vien cēsnieks un pilsētas viesis dodas uz Rožu laukumu, lai apskatītu organizāciju un iestāžu izpušķotās divdesmit svētku eglītes. Sestdien, 14.12., pie eglīšu alejas cēsniece Ingrīda “Druvai” sacīja: “Ir patiesi interesanti apskatīt izrotātās eglītes, īpaši tās, kur ļoti piedomāts un ieguldīts darbs    – Piebalgai rotājumos ir ūdensrožu tēma, gaļas kombināts izvēlējies […]

Dāvanas tepat no pagastiem

00:00
25.12.2024
31

“Piebalgas dāvanu pietura” Vecpiebalgas kultūras nama mazajā zālē guvusi lielu interesi. Ideja, ka pirms Ziemassvēt­kiem, kad ikviens domā, kā iepriecināt savējos, jāpiedāvā kaut ko no vietējo amatnieku un mājražotāju darinājumiem, radās rokdarbniecei Ilzītei Sarmulei. “Ļoti gribējās, lai cilvēki iznāk no mājas, atnāk līdz kultūras namam. Ne katrs var aizbraukt uz pilsētu pēc dāvanām, bet tepat […]

Ziemassvētku miers lai katrā namā!

00:00
24.12.2024
33
1

Šajos Ziemassvētkos vēlam jums visu to gaišāko un siltāko – tādu piparkūku smaržu mājās, kas spēj sadziedēt jebkuru sirdi un tādas sniegpārslas debesīs, kas liek noticēt brīnumiem! Lai eglītes zaros iemirdzas ne tikai lampiņas, bet arī acis par kopā būšanu ar savējiem! Neaizmirstiet pa laikam nosnausties – pat Ziemassvētku vecītis to dara! Un, ja kūkas […]

Saule kalnā, sliktais sadedzis

00:00
23.12.2024
29
1

Kad diena pa minūtei vien pārvar nakti, ir Ziemas saul­grieži. Ceļu uz tiem latvisko tradīciju kopēji sāk ar Bluķa vakaru. Tā simbolam bluķim vienalga, cik tas smags vai mazs, atdodam veco, to, kas sevi izsmēlis, ko negribam ņemt līdzi jaunajā Saules gadā. Bluķa vakars allaž ir priecīgs rituāls notikums, kas pulcē dažādas paaudzes. Nedēļas nogalē […]

Puzuri telpā – rotājumi ar mistiku

00:00
22.12.2024
25
1

Mājas rotāšanai Ziemassvētkiem padomu netrūkst. Lai cik dažādas ir iespējas, ne vienā vien ģimenē svētku sajūtu telpās rada pašu gatavoti puzuri. Kā pie tādiem tikt, daudzviet rīko meistarklases. Interesentu iemācīties netrūkst. Drabešu Amatu mājā, kad ierodas “Druva”,  meistars Andris Roze kārtējā nodarbībā rāda un skaidro, kā sagriezt salmiņus, kā izvērt diegu, ja kļūda, jāvērtē, vai […]

Zosēnos tradīcija – pašiem radīt svētkus

00:00
21.12.2024
54
3

Jau vairākus gadus Zosēnos iedzīvotāji Melnbāržos laukumā pie kultūras nama paši organizē un rīko sev sirsnīgus svētkus. Viena no tādām reizēm bija trešajā Adventē, kad vietējie gan andelējās ar pašu darinātiem labumiem, gan sagaidīja rūķenīti Snipiņu un Ziemassvētku vecīti Rumpompo, ar ko kopā devās rotaļās, izbrauca kamanās. Īpašu prieku bērniem sagādāja Ziemas­svētku vecīša ierašanās uz […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
27
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
12
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
20
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
28
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi