Ceturtdiena, 26. decembris
Vārda dienas: Dainuvīte, Gija, Megija

Šajā procesā nedrīkst kļūdīties

Druva
14:59
09.01.2015
15
Img 3294

To, ka latviešu amatnieki visu var dabūt gatavu, “Druva” pārliecinājās, uzzinot, ka Cēsīs top mūzikas instrumenti. Gada nogalē “Druva” rakstīja par projektu “Ritums”, kurā iesaistījās Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola un Cēsu Profesionālā vidusskola, gatavojot un mācoties spēlēt dažādus sitamos instrumentus jeb perkusijas. Galveno virsvadību no amatniecības puses turēja arodapmācības skolotājs Mārtiņš Jurciņš, kurš, kā izrādījās, jau vairākus gadus interesējies par instrumentu izgatavošanu un interesi realizējis reālos darbos.

Viņš stāsta, ka viss sācies pirms dažiem gadiem, kad kāds audzēknis izteicis vēlmi

izgatavot ģitāru: “Centos atrunāt, sakot, ka būs grūti, sarežģīti, taču viņš mierā nelikās, līdz piekritu. Man gribas pašam visu apgūt, lai varētu palīdzēt citiem, tāpēc sāku meklēt informāciju.

Tagad tīmeklī var atrast visu nepieciešamo, meklējot informāciju par ģitāru, sitamo instrumentu izgatavošanu, “Youtube” kādas 300 stundas esmu pavadījis.”

Stāstot par ģitāru gatavošanu, viņš saka, ka četras esot uztaisījis, šis process labi zināms, bet, visticamāk, tālāk neiešot. Arī tāpēc, ka ģitāras ir ļoti izplatītas, tur viss atkosts. Pēdējā laikā, pateicoties minētajam projektam, M. Jurciņš iedziļinājies perkusiju būvē.

“Pirms pāris gadiem atnāca kāds muzikants pasūtīt “putnu būri”. Sākumā nesapratu, kas tas ir, līdz noskaidrojās, ka viņš runā par kahonu. Vienu uztaisīju, to novērtēja labu esam, sekoja vēl pasūtījumi. Tā solīti pa solītim gāju uz priekšu, un nu jau pāris kahoni izgatavoti pēc Riharda Zaļupes pasūtījuma, kā smejos, – pirmie profesionālie instrumenti,” saka M. Jurciņš.

Sākumā bija kahoni, projekta laikā tapa arī džambas, koka kongas, bongo bungas.

“Man tas ir izaicinājums, pārbaudījums. Kad jautā, kāpēc to daru, atbildu, ka krēslu un galdu uztaisīt māku, bet šīs ir lietas, ko interesanti apgūt. Katrs jauns instruments liek atrast informāciju un meklēt risinājumus tā izgatavošanai. Man gribas parādīt mūsdienu tehnoloģiju iespējas. Teiksim, džambas Āfrikā veido no bluķa. Vasarā tos sagatavojām, mēģinājām izzāģēt, taču sapratām, ka mūsu zināšanas par vāju, jo bluķi sāka plaisāt. Ņēmām talkā mūsdienu tehnoloģijas, salīmējām no izliektām līstēm. Muzikantiem patika, un pierādījās, ka skaņu mūsdienu tehnoloģijas neietekmē,” stāsta meistars.

Visam paši gājuši cauri, locījuši stīpas, lai var uzstiept ādu. Nācies mācīties, kādas ādas labāk der, jo katrai savs skanējums. Pasūtījuši dažādas, nācies apgūt arī skūšanas iemaņas, lai ādas attīrītu no vilnas. Arī tur nācies atrast pareizo risinājumu, veikt uzlabojumus skuvekļos.

Perkusionisti īpaši pārsteigti par Cēsīs radītajām koka kongām. Mārtiņš stāsta, ka šis instruments esot

viņa iniciatīva: “Redzēju internetā, nolēmu pamēģināt. No izgatavošanas viedokļa nav nekas sarežģīts, līdzīgi kā koka alus kausiem. Foršā skaņa, ko novērtēja muzikanti, iegūta, pateicoties mūsu izgudrojumam. Ja liktu gatavo saplāksni, nebūtu tik labi, tāpēc paši salīmējām. Sākumā virsma gan nebija pārāk izturīga, meklējām citus risinājumus, nu esam atraduši vēl kādu, ko šobrīd neatklāšu, jo jāpārliecinās, vai tas piemērots.”

Izgatavošanas procesā iesaistās arī skolas audzēkņi. Meistars atzīst, ka katrs izgatavotais instruments ļauj spert soli uz priekšu, lai nākamais būtu vēl labāks: “Vairs nevar apstāties, tas āķis ļoti dziļi ieķēries. Mūsu doma nav gatavot vairumā, bet meklēt interesantākus risinājumus, ievērojot konkrētā mūziķa vajadzības.

Gribu parādīt, ka instruments, lai tas būtu smuks un kvalitatīvs, jātaisa amatniekam. Muzikantam ar to nav jānodarbojas, viņam jāspēlē. Ir labi, ja viņš tepat blakus, tad viens otru varam papildināt. Izveidojusies laba sadarbība ar audzēkni Rihardu Valteru, kurš nedaudz muzicē, gatavo instrumentus. Es varu pastāstīt, kā izgatavot smukāk, labāk, nepazaudējot koka īpašības, viņš sniedz savus ieteikumus skaņas uzlabošanai. Šāds kopdarbs ir rezultatīvs.”

Kas mūzikas instrumentam primārais – izskats vai skaņa? M. Jurciņš norāda, ka noteikti galvenā ir skaņa. Muzikants nesāks vērtēt izskatu, viņš vispirms pamēģinās. Ja labi skan, vien tad skatīsies vizuālo. Var uztaisīt īpaši nostrādātu kahonu,

bet, ja blakus būs vienkāršs, kas skanēs labāk, muzikants izvēlēsies to.

“Ja abi instrumenti skanēs vienlīdz labi, tad svarīgs vizuālais, un es gribu salikt kopā abas šīs iespējas,” saka M. Jurciņš. “Mūzikas instrumentu būve tas pats darbs ar koku vien ir. Tikai te nedrīkst kļūdīties. Ja kļūdīsies, instruments neskanēs. Ja skapim pieļausi nelielu kļūdu, varbūt nedaudz sliktāk vērsies ciet durvis, bet tas funkcionēs. Ja instruments neskanēs, tur neko labot nevarēs. Šajā darbā esmu sapratis, ka steigties nedrīkst. Ja jūti, ka ir steiga, labāk nolikt malā un pabeigt rīt. Steigā vienmēr var pieļaut kļūdas.”

Meistara rokās tapusi arī pirmā kokle, pie kuras vēl pēdējie darbi, tad varēšot nodot testēt. Arī tas viņam ir kā izaicinājums, jo Mārtiņš uzskata, ka kokļu būvē Latvijā gadu desmitiem nekas nav mainījies: “Esmu papētījis Somijas pieredzi, viņiem arī ir līdzīgi instrumenti – kanteles. Tur līmenis vizuālajā un tehniskajā izpildījumā krietni pārspējis mūs, jo viņi nav stāvējuši uz vietas, bet centušies iet līdzi laikam. Mans mērķis parādīt mūsdienīgās amatniecības iespējas, proti, ka labu rezultātu var panākt, izmantojot tehnikas dotās iespējas. Man iebildīs tie, kuri etnogrāfiskās kokles grebj ar rokām. Piekrītu, ka paštaisīts instruments katram skanēs vislabāk, taču ir daudzas lietas, ko var panākt, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas.”

Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Rada noskaņu eglīšu alejā

00:00
26.12.2024
32
1

Ziemassvētku laikā ne viens vien cēsnieks un pilsētas viesis dodas uz Rožu laukumu, lai apskatītu organizāciju un iestāžu izpušķotās divdesmit svētku eglītes. Sestdien, 14.12., pie eglīšu alejas cēsniece Ingrīda “Druvai” sacīja: “Ir patiesi interesanti apskatīt izrotātās eglītes, īpaši tās, kur ļoti piedomāts un ieguldīts darbs    – Piebalgai rotājumos ir ūdensrožu tēma, gaļas kombināts izvēlējies […]

Dāvanas tepat no pagastiem

00:00
25.12.2024
30

“Piebalgas dāvanu pietura” Vecpiebalgas kultūras nama mazajā zālē guvusi lielu interesi. Ideja, ka pirms Ziemassvēt­kiem, kad ikviens domā, kā iepriecināt savējos, jāpiedāvā kaut ko no vietējo amatnieku un mājražotāju darinājumiem, radās rokdarbniecei Ilzītei Sarmulei. “Ļoti gribējās, lai cilvēki iznāk no mājas, atnāk līdz kultūras namam. Ne katrs var aizbraukt uz pilsētu pēc dāvanām, bet tepat […]

Ziemassvētku miers lai katrā namā!

00:00
24.12.2024
33
1

Šajos Ziemassvētkos vēlam jums visu to gaišāko un siltāko – tādu piparkūku smaržu mājās, kas spēj sadziedēt jebkuru sirdi un tādas sniegpārslas debesīs, kas liek noticēt brīnumiem! Lai eglītes zaros iemirdzas ne tikai lampiņas, bet arī acis par kopā būšanu ar savējiem! Neaizmirstiet pa laikam nosnausties – pat Ziemassvētku vecītis to dara! Un, ja kūkas […]

Saule kalnā, sliktais sadedzis

00:00
23.12.2024
29
1

Kad diena pa minūtei vien pārvar nakti, ir Ziemas saul­grieži. Ceļu uz tiem latvisko tradīciju kopēji sāk ar Bluķa vakaru. Tā simbolam bluķim vienalga, cik tas smags vai mazs, atdodam veco, to, kas sevi izsmēlis, ko negribam ņemt līdzi jaunajā Saules gadā. Bluķa vakars allaž ir priecīgs rituāls notikums, kas pulcē dažādas paaudzes. Nedēļas nogalē […]

Puzuri telpā – rotājumi ar mistiku

00:00
22.12.2024
25
1

Mājas rotāšanai Ziemassvētkiem padomu netrūkst. Lai cik dažādas ir iespējas, ne vienā vien ģimenē svētku sajūtu telpās rada pašu gatavoti puzuri. Kā pie tādiem tikt, daudzviet rīko meistarklases. Interesentu iemācīties netrūkst. Drabešu Amatu mājā, kad ierodas “Druva”,  meistars Andris Roze kārtējā nodarbībā rāda un skaidro, kā sagriezt salmiņus, kā izvērt diegu, ja kļūda, jāvērtē, vai […]

Zosēnos tradīcija – pašiem radīt svētkus

00:00
21.12.2024
53
3

Jau vairākus gadus Zosēnos iedzīvotāji Melnbāržos laukumā pie kultūras nama paši organizē un rīko sev sirsnīgus svētkus. Viena no tādām reizēm bija trešajā Adventē, kad vietējie gan andelējās ar pašu darinātiem labumiem, gan sagaidīja rūķenīti Snipiņu un Ziemassvētku vecīti Rumpompo, ar ko kopā devās rotaļās, izbrauca kamanās. Īpašu prieku bērniem sagādāja Ziemas­svētku vecīša ierašanās uz […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
27
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
12
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
20
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
28
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi