Ceturtdiena, 26. decembris
Vārda dienas: Dainuvīte, Gija, Megija

Ja grib nakti pavadīt siltumā, tad jāpielāgojas noteikumiem

Druva
10:31
16.01.2015
6
Patversme 1

Kad informēju savu paziņu, ka vakarā dodos ciemos uz nakts patversmi, dzirdēju izskanam – “Vai tad Cēsīs arī tāda ir?” Ir gan, un, kā izrādās, šāds pakalpojums tiek piedāvāts kopš 2002.gada. No 2007.gada tas ir kā viens no pakalpojumiem, ko piedāvā Cēsu novada pašvaldības aģentūra “Sociālais dienests”.

Klientu skaits nereti ir atkarīgs no laikapstākļiem aiz loga. Lai gan ziema šogad vēl zobus tā pamatīgi nav rādījusi, patversme ir apdzīvota. Proti, decembrī, janvārī uz patversmi nākušas sešas septiņas personas. Nakts patversmē ir astoņas gultas, ja palicēju ir vairāk – tiem jāguļ uz grīdas, kur tad tiek izklāti matrači.

Ir sava lietu kārtība

Nakts patversmē uz maiņām dežurē trīs sievietes. Dienā, kad “Druva” viesojas patversmē, dežurēja Vaira Novicka. Viņa nāk pirms sešiem vakarā, atver patversmes durvis, un pēc neilga laika klāt ir arī pirmie palicēji. Viņi parakstās par ierašanos. Katrs jau dodas uz savu gultas vietu. Tiem, kas kādu laiku nav rādījušies vai atnākuši pirmoreiz, Vaira ierāda gultasvietu. Tāpat viņa steidz pajautāt: ”Vai kādam ir kas mazgājams?” Jo tūdaļ tiek piepildīta un

sāk darboties veļas mazgājamā mašīna. “Tagad drēbes mazgājam uz vietas. Noliktavas telpā atbrīvojām vietu veļas mašīnai. Tas ir labi, ka veļa nekur nav jānes, kā tas bija agrāk. Par klientu kontingentu jāsaka, ka tas bieži nemainās. Tie galvenokārt ir pastāvīgie klienti, varbūt kādi divi, kas klāt nākuši pēdējo gadu laikā. Pērn daži no mūsu klientiem nokļuva reanimācijā –salietojās kaut kādu šķidrumu, dabūja iekšējos apdegumus. Uz ielas viņi vairs nevar dzīvot, jo neko nevar ieēst. Tā visi trīs nonāca pansionātā un nu vairs nav mūsu klienti,” viņa stāsta.

Pārmijot vārdus par patversmes ikdienu, nākas pievērst uzmanību, ka kastē stāv salikti dažādi vilnas izstrādājumi. Izrādās, tie ir tie paši, ko Latvijas Kaulu locītavu, saistaudu slimnieku biedrības Cēsu nodaļas biedri bija noadījuši naktspatversmes klientiem. “Piedāvājam, taču viņi neņem. Tikai viens kaut ko bija paņēmis, taču valkājam

neko vēl neesmu redzējusi. Redz, adījumus viņiem nevajag. Tos neatzīst, jo grib rūpnieciski ražotos apģērba gabalus – tos tad ņemtu gan,” stāsta dežurante.

Sieviete atzīmē, ka klienti zina iekšējās kārtības noteikumus, ka pakalpojumus nevar izmantot personas, kuras atrodas alkoholisko dzērienu reibumā, tāpēc tie, kas tiešām grib nakšņot šeit, ierodas skaidrā prātā, pretējā gadījumā naktsmājas tiek atteiktas. Un tādi gadījumi ir bijuši. Kā stāsta Vaira, esot pat reizes, kad nākas izsaukt apsardzes darbiniekus, taču ar to esot jārēķinās.

Tāpat ierobežojumi attiecas arī uz smēķēšanu. Dežurantu istabiņā uz sienas piesprausts atgādinājums, ka patversmes klientus nedrīkst laist ārā smēķēt. Ja smēķē telpās, tad jāraksta akts un patversmes pakalpojums jāpārtrauc. Pēc cigarešu dūmiem telpas neož, tāpēc pieļauju, ka iekšā neviens nesmēķē. Jautāju kungiem, kā tad ir iespējams noturēties bez smēķēšanas no sešiem septiņiem vai astoņiem vakarā līdz rītā astoņiem. Kāds atbildēja: “Ja gribas siltumā, tad jāpielāgojas.” Cits uzsvēra: “Ja neesi ar pirkstu taisīts, tad var kaut ko izdomāt.”

Patversmes pakalpojums ir maksas pakalpojums: bezpajumtniekiem, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir Cēsu novads, maksa par vienu nakti patversmē ir eiro. Interesanti, ka nakts patversmē var ne tikai nomazgāties un izmantot veļasmašīnu, bet pakalpojuma ietvaros vakariņās saņemt arī ātri vārāmo zupiņu jeb tā saucamos roltonus, maizi un arī tēju. Šādam komplektam katrs var pievienot klāt to, kas pašam vairāk kārojas, ko pa dienu izdevies nopirkt veikalā.

Priecājas par jumtu virs galvas

Paši klienti nakts patversmi sauc par tādu kā atbalsta punktu grūtā brīdī. Katram ir savs stāsts

– kāds iznācis no cietuma un nav spējis adaptēties, pāris gadu nakšņojis, kur pagadās, līdz nonācis pie atklāsmes, ka jāiet uz sociālo dienestu un jālūdz palīdzība; cits palicis bez jumta virs galvas, kad saimnieks to izlicis no dzīvesvietas.

Painteresējos arī, ko tad viņi dara pa dienu, jo patversme strādā no sešiem vakarā līdz astoņiem rītā. Kāds vienkārši klīstot pa Cēsu ielām, cits ejot uz bibliotēku vai iegriežas kādā citā sabiedriskā vietā. Cits atklāti pasaka, ka diena aiziet “pārskatot” atkritumu tvertņu saturu.

“Galvenais, ka ir, kur palikt. Par patversmi nevar sūdzēties. Gultas veļa, drēbes ir tīras. Šeit ir ļoti silti. Temperatūru telpā paši varam regulēt. Radiatori mums ir uzgriezti uz atzīmi – četri,” teic Modris, kurš patversmē mitinās kopš novembra un ir viens no jauniņajiem. Kā atklājas, viņš ar pārējiem ātri atradis kopīgu valodu un pie jaunajiem apstākļiem esot pielāgojies.

Viņš ir arī gatavs padalīties stāstā par to, kā sagadījies, ka nokļuvis patversmē. “To jau nevar vienā teikumā izstāstīt. Bija tā, ka īrēju dzīvokli. Samaksāju trīs mēnešus uz priekšu. Otrajā mēnesī saimnieks saka – tev jāatbrīvo dzīvoklis! Prasu, kas par lietu? Viņš saka: ”A es dzīvokli pārdevu”. Saku, ka esmu samaksājis uz priekšu, bet viņš norāda, ka līgumā jau bija atrunāts – ja atrodas pircējs, tad trīs dienu laikā dzīvoklis jāpamet. Viņš man piedāvāja skapi atstāt. Prasu šim – ko, man tagad skapī dzīvot” Septembrī atbrīvoju dzīvokļa telpas, oktobrī palīdzēju kādam cilvēkam pie dzīvokļa remontdarbiem. Pie viņa arī kādu brīdi bija iespēja nakšņot. Novembrī sākās problēmas. Man vairs nebija citu variantu. Par nakts patversmi biju dzirdējis, tāpēc gāju interesēties uz sociālo dienestu. Tā nu te esmu,” saka vīrietis, kuram ir tikai nedaudz vairāk par 30 gadiem. Šobrīd viņš ir bez darba, taču priecātos, ja izdotos tādu atrast un līdz ar to arī nokārtot jautājumus ar dzīvesvietu, jo viņš un arī pārējie saprotot, ka nakts patversme ir risinājums tikai uz laiku.

Modris istabiņā dzīvo ar vēl diviem bēdu brāļiem. Viens no tiem ir Normunds, kurš ziemas patversmē pavada otro gadu. Viņa aizraušanās ir grāmatu lasīšana, un vakaros viņam ir, ko darīt. “Ko citu darīsi? Jālasa. Bibliotēkā esmu regulārs apmeklētājs. Man patīk detektīvromāni,” paceldams acis no grāmatas, saka Normunds.

Turpat istabiņā mīt arī Aldis, kurš sevi nekautrējas saukt arī par bomzi. “Jā, esmu bomzis – ikdienā lasu pudeles. Man ir savas vietas – rajoni pilsētā, kur eju regulāri izlūkos. Nesaukšu gan kur, jo mums jau arī konkurence – ātri kāds cits būs klāt. Es to gadiem pieprotu – ir jāiet noteiktā laikā, lai nesanāk tā, ka konteineri jau iztukšoti. Ir arī labi cilvēki, kas pie tvertnēm jau maisiņā salikuši pudeles. Tad nav jājaucas pa atkritumiem. Cik izdodas nopelnīt? Ja sanāk kādam divlitrīgajam aliņam, tad jau ir labi. Turklāt nereti var atrast arī citas lietas, ko cilvēki izmetuši, bet mums noder. Pārsvarā tādā veidā var tikt pie apģērba,” min patversmes iemītnieks un min, ka, piemēram, Cē-sīs atšķiroties stikla taras cenas. Izdevīgi esot nodot pudeles veikalā “Labais”.

Vēl jāmin, ka šajā vietā – Bērzaines ielā – nakts patversme atradīsies līdz tai dienai, kad tiks izveidota jaunā patversme, kas paredzēta Cēsu klīnikas teritorijā (turpat blakus slimnīcai iecerēts izveidot arī atskurbtuvi). Vēl gan grūti esot pateikt, kad tas varētu notikt, jo projekta izmaksas krietni pārsniedzot sākotnējās aplēses.

Ilze Fedotova

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Rada noskaņu eglīšu alejā

00:00
26.12.2024
33
1

Ziemassvētku laikā ne viens vien cēsnieks un pilsētas viesis dodas uz Rožu laukumu, lai apskatītu organizāciju un iestāžu izpušķotās divdesmit svētku eglītes. Sestdien, 14.12., pie eglīšu alejas cēsniece Ingrīda “Druvai” sacīja: “Ir patiesi interesanti apskatīt izrotātās eglītes, īpaši tās, kur ļoti piedomāts un ieguldīts darbs    – Piebalgai rotājumos ir ūdensrožu tēma, gaļas kombināts izvēlējies […]

Dāvanas tepat no pagastiem

00:00
25.12.2024
31

“Piebalgas dāvanu pietura” Vecpiebalgas kultūras nama mazajā zālē guvusi lielu interesi. Ideja, ka pirms Ziemassvēt­kiem, kad ikviens domā, kā iepriecināt savējos, jāpiedāvā kaut ko no vietējo amatnieku un mājražotāju darinājumiem, radās rokdarbniecei Ilzītei Sarmulei. “Ļoti gribējās, lai cilvēki iznāk no mājas, atnāk līdz kultūras namam. Ne katrs var aizbraukt uz pilsētu pēc dāvanām, bet tepat […]

Ziemassvētku miers lai katrā namā!

00:00
24.12.2024
33
1

Šajos Ziemassvētkos vēlam jums visu to gaišāko un siltāko – tādu piparkūku smaržu mājās, kas spēj sadziedēt jebkuru sirdi un tādas sniegpārslas debesīs, kas liek noticēt brīnumiem! Lai eglītes zaros iemirdzas ne tikai lampiņas, bet arī acis par kopā būšanu ar savējiem! Neaizmirstiet pa laikam nosnausties – pat Ziemassvētku vecītis to dara! Un, ja kūkas […]

Saule kalnā, sliktais sadedzis

00:00
23.12.2024
29
1

Kad diena pa minūtei vien pārvar nakti, ir Ziemas saul­grieži. Ceļu uz tiem latvisko tradīciju kopēji sāk ar Bluķa vakaru. Tā simbolam bluķim vienalga, cik tas smags vai mazs, atdodam veco, to, kas sevi izsmēlis, ko negribam ņemt līdzi jaunajā Saules gadā. Bluķa vakars allaž ir priecīgs rituāls notikums, kas pulcē dažādas paaudzes. Nedēļas nogalē […]

Puzuri telpā – rotājumi ar mistiku

00:00
22.12.2024
25
1

Mājas rotāšanai Ziemassvētkiem padomu netrūkst. Lai cik dažādas ir iespējas, ne vienā vien ģimenē svētku sajūtu telpās rada pašu gatavoti puzuri. Kā pie tādiem tikt, daudzviet rīko meistarklases. Interesentu iemācīties netrūkst. Drabešu Amatu mājā, kad ierodas “Druva”,  meistars Andris Roze kārtējā nodarbībā rāda un skaidro, kā sagriezt salmiņus, kā izvērt diegu, ja kļūda, jāvērtē, vai […]

Zosēnos tradīcija – pašiem radīt svētkus

00:00
21.12.2024
54
3

Jau vairākus gadus Zosēnos iedzīvotāji Melnbāržos laukumā pie kultūras nama paši organizē un rīko sev sirsnīgus svētkus. Viena no tādām reizēm bija trešajā Adventē, kad vietējie gan andelējās ar pašu darinātiem labumiem, gan sagaidīja rūķenīti Snipiņu un Ziemassvētku vecīti Rumpompo, ar ko kopā devās rotaļās, izbrauca kamanās. Īpašu prieku bērniem sagādāja Ziemas­svētku vecīša ierašanās uz […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
27
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
12
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
20
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
28
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi