Piektdiena, 27. decembris
Vārda dienas: Elmārs, Inita, Helmārs

“Izsalkušais Jānis” pošas viesu uzņemšanai

Druva
15:38
29.01.2015
42
Img 7892

Cēsu vecajā ugunsdzēsēju depo notiek aktīvi darbi, bijušās garāžas pārtop restorāna zālēs. Jau rakstījām, ka pērn Cēsu novada pašvaldība nolēma nodot šo ēku nomā ar mērķi realizēt uzņēmējdarbību ēdināšanas, tūrisma un kultūras pakalpojumu nozarē. Izsolē pieteicās viens pretendents

– SIA “MIAB”, kas arī ieguva tiesības ēkā darboties.

Jau tūlīt pēc ugunsdzēsēju aiziešanas uz jauno ēku vecajā depo sākās remonts. “Druva” devās turp, lai redzētu, cik tālu tas pavirzījies. Mūs sagaidīja topošā restorāna saimnieki Guntars Kāpostiņš un Jānis Ierasts, izrādot telpas, iepazīstinot ar nākotnes redzējumu.

Galvenie darbi notiek abās garāžās, kur būs restorāna zāles. J. Ierasts stāsta, ka darbi notiek ar pietāti pret šo 1932.gadā celto ēku, visu atstājot kā bijis, vien nedaudz paspilgtinot efektus, akcentus: “Te nebūs eiroremonts, pat vecie logi tiek atjaunoti un atlikti vietā. Būvnieki nokala veco apmetumu, kas bija cietis no mitruma, izrādījās, ka zem tā ir laba ķieģeļu siena, ko tā arī atstāsim. Ulmaņlaika radiatori joprojām kalpo savam mērķim, un tādi arī paliks.”

Savās vietās paliks arī platās garāžu durvis, tās piedzīvos vien nelielu restaurāciju. Iekšpusē iebūvēs lielas stikla paketes, un durvis kalpos kā žalūzijas. Galvenajā restorāna zālē, kas atrodas vairāk uz centra pusi, saglabāta ugunsdzēsēju depo neatņemamā sastāvdaļa – metāla caurule, pa kuru dzēsēji no otrā stāva šļūca lejā pie mašīnām.

“Jau sākotnēji bija uzstādījums visu atstāt, kā ir,” stāsta G. Kāpostiņš. “Šī ir ēka ar dvēseli, tāpēc gribam saglabāt ugunsdzēsēju depo auru. Ir vecās fotogrāfijas, ugunsdzēsēji atstāja dažus atribūtus, esam tos iedevuši dizaineram, lai domā, kā labāk eksponēt.”

Restorāns ir abu pirmais kopējais lielais projekts, bet sadarbība ilgst jau piecus gadus, strādājot Dikļu pilī, kur Guntars darbojās mārketinga jomā, bet Jānis kā restorāna vadītājs. Abi darbojušies arī citos projektos, savam priekam rīkojuši vienas dienas pop-up restorānus Valmieras pusē, iesaistoties trešajam partnerim – Mārtiņam Sirmajam. Tagad pienācis laiks kam nopietnākam.

“Ideju par savu restorānu auklējam jau četrus gadus. Sākām ar to, ka izvēlējāmies to atvērt Cēsīs. Aizgājām uz pašvaldību interesēties par telpām. Bija vairāki piedāvājumi, bet kaut kā organiski nonācām līdz šejienei, un varu teikt, ka šīs ir labākās telpas, kādas var atrast,” stāsta G. Kāpostiņš.

Saimnieki apstiprina, ka jaunā restorāna nosaukums būs “Izsalkušais Jānis”. Sākumā bijušas nelielas šaubas, bet, jo vairāk ar to sadzīvojot, jo vairāk iepatīkas. Jānis tāpēc, ka viens no saimniekiem ir Jānis, kurš visu laiku būs zālē, sagaidīs viesus, lai šī vieta personalizētos ar konkrētu cilvēku.

“Pats esmu cēsnieks, tāpēc gan es, gan daudzi Cēsīs, ceru, ir izsalkuši pēc labas vietas, kur nobaudīt ko garšīgu, pavadīt laiku jaukā atmosfērā, gūt pozitīvas sajūtas,” saka J. Ierasts.

Restorāna saimnieki jau iztēlē redz, kā izskatīsies telpas. Šis būs atvērtā tipa restorāns, pavāri strādās turpat aiz letes, ikviens varēs vērot, kā top viņa pasūtījums.

Otrā garāža plānota kā banketu zāle ar vismaz 50 sēdvietām. J. Ierasts saka – lai var apsēdināt un pabarot vismaz tik tūristu, cik atbrauc ar vienu autobusu. Tur plānots rīkot arī banketus, dzimšanas dienas, kāzas, pirmie pasūtījumi jau esot.

“Pirmajā vasarā terase būs Valmieras ielas pusē, bet nākamajā sezonā ceram uzbūvēt lielu, stabilu terasi pagalma pusē. Otro stāvu pagaidām neaiztiksim, gribam saprast vajadzības. Varbūt mazākiem banketiem jāizbūvē kāda zālīte, iespējams, tur var būt apartamenti. Ir arī idejas par tornīša izmantošanu. Ar laiku būs apdzīvota visa ēka,” stāsta G. Kāpostiņš.

Restorāna kvalitāti lielā mērā nosaka šefpavārs, un izskanējis, ka tas varētu būt Mārtiņš Sirmais. J. Ierasts stāsta, ka M. Sirmais ir viņu partneris, draugs, kolēģis, daudzu ideju autors: “Viņam ir milzīga pieredze, bez viņa mēs būtu ar pieri sienā daudzos jautājumos. Taču šajā restorānā šefpavāra uz vietas nebūs, vispār nebūs viena konkrēta šefpavāra. Piesaistīsim Latvijas labākos speciālistus, lai viņi atbrauc, izstrādā ēdienkarti, kādu dienu padarbojas, lai arī apmeklētāji redz, un tad visu nodod pavāru komandas rīcībā. Skaidri zināms, ka pirmo ēdienkarti izstrādās Mārtiņš Sirmais, tad ceram ataicināt bijušo cēsnieku Māri Jansonu, tad atkal citu, lai visiem ir interesanti.”

Abi topošā restorāna saimnieki ir pārliecināti, ka izdosies izveidot labāko vietu ne tikai Cēsīs, bet ārpus Rīgas.

“Uz tādu mērķi ejam, jo apzināmies, ka te nav tik daudz cilvēku, lai varētu balstīties tikai uz cēsniekiem. Vasarā apmeklētāju netrūks, bet ziemā jābūt tādā līmenī, lai šurp brauktu arī no Valmieras, Siguldas, Rīgas.

Tāpēc izvēlējāmies vietu, kas ir Vidzemes centrā. Citus ēdinātājus neuzskatām par konkurentiem, bet par sabiedrotajiem. Sākam jau veidot draudzības un sadarbības saites, jo visi saprotam, ka esam atkarīgi no tūristiem, tāpēc jācenšas visiem kopā viņus te noturēt.

Ēka mums iznomāta uz 12 gadiem, bet ceram, ka “Izsalkušais Jānis” darbosies daudz ilgāk,” saka J. Ierasts, piebilstot, ka ir vēlme restorānu atvērt pirms Lieldienām.

Drīzumā viņi ieplānojuši apciemot ugunsdzēsējus viņu jaunajā mājvietā un nodot īpašu atlaižu karti restorāna apmeklējumam. Šī būšot draudzīga vieta ugunsdzēsējiem.

Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Līgatnes bibliotēkai simts gadu

00:00
27.12.2024
7

Sanākot bijušajiem darbiniekiem un lasītājiem, nosvinēta Līgatnes pilsētas bibliotēkas simtgade. Kā jau salidojumā, bibliotekāres Agneses Osītes vēstures faktu atgādinājums mijās ar atmiņām. “Šodienas bibliotēka ir    saistīta ar 1924.gadā dibinātās Līgatnes papīrfabrikas slimo kases bibliotēku. Tā atradās tagadējā Pavāru mājā, toreiz to sauca “Wilhema”,” stāsta A.Osīte, piebilstot, ka bibliotēkas vēsturē Līgatnē ir senāka. 1897.gadā, kad Līgatnes […]

Pasargāt sevi no nelaimēm

00:00
27.12.2024
7

Krāpnieki kļuvuši ļoti aktīvi. Iedzīvotājiem jābūt aizvien uzmanīgākiem. Decembrī aktualizējusies krāpšana pa telefonu un šī metode kļuvusi tehnoloģiski vēl smalkāka. Cilvēks, kas saņem zvanu, dzird sava tuvinieka balsi, kurā tiek lūgta palīdzība. Arī kopumā telefonkrāpšanu decembrī bijis daudz, vairāk nekā parasti reģistrē mēnesī. Un cietuši arī Cēsu novada iedzīvotāji. Par krāpniecību un citām aktualitātēm “Duva” […]

Rada noskaņu eglīšu alejā

00:00
26.12.2024
39
1

Ziemassvētku laikā ne viens vien cēsnieks un pilsētas viesis dodas uz Rožu laukumu, lai apskatītu organizāciju un iestāžu izpušķotās divdesmit svētku eglītes. Sestdien, 14.12., pie eglīšu alejas cēsniece Ingrīda “Druvai” sacīja: “Ir patiesi interesanti apskatīt izrotātās eglītes, īpaši tās, kur ļoti piedomāts un ieguldīts darbs    – Piebalgai rotājumos ir ūdensrožu tēma, gaļas kombināts izvēlējies […]

Dāvanas tepat no pagastiem

00:00
25.12.2024
33

“Piebalgas dāvanu pietura” Vecpiebalgas kultūras nama mazajā zālē guvusi lielu interesi. Ideja, ka pirms Ziemassvēt­kiem, kad ikviens domā, kā iepriecināt savējos, jāpiedāvā kaut ko no vietējo amatnieku un mājražotāju darinājumiem, radās rokdarbniecei Ilzītei Sarmulei. “Ļoti gribējās, lai cilvēki iznāk no mājas, atnāk līdz kultūras namam. Ne katrs var aizbraukt uz pilsētu pēc dāvanām, bet tepat […]

Ziemassvētku miers lai katrā namā!

00:00
24.12.2024
33
1

Šajos Ziemassvētkos vēlam jums visu to gaišāko un siltāko – tādu piparkūku smaržu mājās, kas spēj sadziedēt jebkuru sirdi un tādas sniegpārslas debesīs, kas liek noticēt brīnumiem! Lai eglītes zaros iemirdzas ne tikai lampiņas, bet arī acis par kopā būšanu ar savējiem! Neaizmirstiet pa laikam nosnausties – pat Ziemassvētku vecītis to dara! Un, ja kūkas […]

Saule kalnā, sliktais sadedzis

00:00
23.12.2024
29
1

Kad diena pa minūtei vien pārvar nakti, ir Ziemas saul­grieži. Ceļu uz tiem latvisko tradīciju kopēji sāk ar Bluķa vakaru. Tā simbolam bluķim vienalga, cik tas smags vai mazs, atdodam veco, to, kas sevi izsmēlis, ko negribam ņemt līdzi jaunajā Saules gadā. Bluķa vakars allaž ir priecīgs rituāls notikums, kas pulcē dažādas paaudzes. Nedēļas nogalē […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
28
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
13
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
20
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
31
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi