Piektdiena, 27. decembris
Vārda dienas: Elmārs, Inita, Helmārs

Poniji iepriecina kā bērnus, tā pieaugušos

Druva
14:06
30.01.2015
27
Poniji 4

Atstājot Cēsu dzīvnieku patversmes vadītājas darbu, Marika Logina-Pušinska savās mājās Vaives pagastā pievērsusies poniju audzēšanai. To viņa pagaidām sauc par vaļasprieku, taču, iespējams, nākotnē to varētu izvērst par nelielu biznesu.

Marikai poniju turēšana sākās ar domu, ka viņa varēs darboties jomā, kura pašai patīk un kas sagādā daudz prieka viņas bērniem, draugiem un radiem.

Kā izrādījās, poniji patīk visiem. Nu jau apritējis gandrīz gads, kopš daudzi var priecāties par Marikas izlolotajiem mazajiem zirdziņiem. “Tā sanāca, ka no suņiem un kaķiem nonācu pie zirgiem. Zināju, ka man gribēsies aizpildīt tukšumu, šķiroties no patversmes dzīvniekiem. Lai nenāktos slīgt depresijā, sāku gādāt zirdziņus. Tas bija tāds viena brīža klikšķis. Protams, citi arī ļoti atbalstīja, jo kuram gan var nepatikt poniji,” saka Marika.

Aizvadītais gads zirgkopei pagājis, pielāgojot teritoriju, taisot aplokus, gādājot inventāru. Patlaban viņai ir četru poniju ganāmpulks – Končita, Tīna, Pele un Vakaras, taču dzīvnieku skaits ir mainīgs. Piemēram, pirmais gādātais ponijs bijis nešpetnelis, tādēļ jau esot pārdots.

“Daudzi interesējas par ponijiem. Ja ir kāds, kas ļoti grib tos iegādāties, tad pārdodu. Pa šo laiku pie mums ir vērsušās divas ģimenes ar vēlmi piemeklēt piemērotu poniju bērniem ar invaliditāti. Atvedu vienu, otru, raudzījos, kā tie uzvedas un kurš varētu būt piemērots šādā situācijā. Pagāja kādi divi mēneši, līdz izdevās atrast piemērotu variantu – drošu un draudzīgu poniju,” atklāj mazo zirdziņu saimniece un pastāsta, ka uzņēmusies rūpēties arī par citu saimnieku dzīvniekiem. “Kāda kaimiņiene, kurai bija ponijs, devās uz ārzemēm. Zināja, ka man jau ir poniji. Prasīja, vai nevaru pieskatīt, kamēr viņa ir prom. Protams, paņēmu, jo viens dzīvnieks vairāk vai mazāk nekādas grūtības nesagādā. Mana doma ir savākt labu, draudzīgu ganāmpulku, jo pēc pieredzes zinu, ka daudziem zirdziņiem raksturs izpaužas tikai pēc kāda laika. Saimnieki saka, ka labi uzvedas, bet var gadīties, ka kaut kas tomēr nav tā, kā cerēts, var izpausties kaut kādas kaprīzītes. Tā nu ir, ka nereti poniji pārsteidz ar neprognozējamu rīcību. Tā ir tāda laimes spēle – pirkt poniju ar interneta starpniecību.

Man gadījies nopirkt kodēju. Reiz garāmejošie bērni izdomāja iekāpt aplokā pie ponijiem. Kaut kas zirdziņam nepatika – iekoda bērnam. Vajadzēja doties uz slimnīcu,” atminas Marika un saka, ka poniji nekādā ziņā nav ļauni, taču tie “izlaižoties” no pārmērīgas bužināšanas. “Ponijs ir bērnu zirgs, taču bērni nevar izkontrolēt tā rīcību. Ja zirdziņam čubināšanās ap viņu liksies pārmērīga, tad tas kaut kādā veidā to izrādīs. Viņus visi baro, poniji pie tā pierod, ja atnāc bez našķiem, tad var sadusmoties,” papildina poniju saimniece.

Marika arī atzīst, ka zirgus uzturēt nav lēts prieks. Ja to dara tikai savam hobijam, tad tā ir liela greznība, tāpēc viņa apdomā dažādus variantus. “Gribu pamēģināt turēt dažādu šķirņu ponijus, zirgus un piedāvāt dažādas iespējas apmeklētājiem. Kā saka, kas nu kuram interesē – jāt, skatīties, apmīļot vai vienkārši paciemoties zirgu bariņā, taisīt foto sesijas un tamlīdzīgi.

Tad arī skatīšos, kādā virzienā pieprasījums būs lielāks. Uz nekādu nopietno biznesu neceru, jo man ir maz zemes,” klāsta Marika un turpina: “Protams, piepelnīt kaut ko klāt arī gribētu, jo tik labi nedzīvoju, lai sava prieka pēc varētu uzturēt vairākus zirgus.”

Marika novērojusi, ka arī no ārzemēm atvestie poniji ātri adaptējas

jaunajos apstākļos un par Latvijas ziemu nesatraucas. Lai gan tiem ir izveidota speciāla novietne, zirdziņi tajā iegriežas reti. Visbiežāk tie redzami aplokā ap siena rulli. Par mazulīti Marika sauc zirdziņu vārdā Vakaras, kurš atceļojis no Lietuvas un kuram

tikai maijā būs divi gadiņi. Arī deviņgadīgā, ļoti mierīgā, klusā Tīna, kurai vasaras sākumā būs kumeliņš, ir no Lietuvas. Bet četrus gadus vecā, melnraibā īru tinkera šķirnes Končita pērn rudenī

atvesta no Nīderlandes. Marika stāsta, ka Latvijā tā ir retas šķirnes pārstāve. “Uz poniju fona tas skaitās zirgs, taču pēc noteikumiem visi zirgi augumā līdz 1,49 metriem ir poniji. Viņai ir 1,47, tātad skaitās kategorijā pie lielajiem ponijiem. Tai pieteikušies gribētāji no Lietuvas. Šis zirgs ir ļoti interesants -ļoti prātīgs, ja pārējiem vajag kontaktu un komunikāciju, tad šis varētu bez tā iztikt, varētu dzīvot arī viens. Esmu jau pie Končitas pieradusi, taču tā ir sanācis, ka būs jāšķiras,” saka Marika.

Ponijiem patīk, ka ciemiņi nāk ar kādu našķi. Par kārumiem derot viss, kas nav siens. Proti, kāds dārzenis vai maizīte. “Kad pati eju pie viņiem, paņemu maizīti, taču ne vienmēr. Gribu, lai dzīvnieki mani mīl tāpat vien,” pasmaida zirgu saimniece.

Interesanti, ka suns, ko Marika paņēma sev līdzi, dodamās prom no patversmes, ar mazajiem zirdziņiem nu nekādi nesatiek. “Ir bijuši visādi kuriozi. Esam istabā, dzirdam, ka kaut kas nav kārtībā. Paskatāmies, ka ap māju joņo poniji, tiem pakaļ suns. Tam vienkārši nepatīk zirgi, bet virsū nebrūk, jo arī pašam ir bail – kā nekā tie ir lielāki dzīvnieki,” papildina Marika.

Ilze Fedotova

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Līgatnes bibliotēkai simts gadu

00:00
27.12.2024
7

Sanākot bijušajiem darbiniekiem un lasītājiem, nosvinēta Līgatnes pilsētas bibliotēkas simtgade. Kā jau salidojumā, bibliotekāres Agneses Osītes vēstures faktu atgādinājums mijās ar atmiņām. “Šodienas bibliotēka ir    saistīta ar 1924.gadā dibinātās Līgatnes papīrfabrikas slimo kases bibliotēku. Tā atradās tagadējā Pavāru mājā, toreiz to sauca “Wilhema”,” stāsta A.Osīte, piebilstot, ka bibliotēkas vēsturē Līgatnē ir senāka. 1897.gadā, kad Līgatnes […]

Pasargāt sevi no nelaimēm

00:00
27.12.2024
7

Krāpnieki kļuvuši ļoti aktīvi. Iedzīvotājiem jābūt aizvien uzmanīgākiem. Decembrī aktualizējusies krāpšana pa telefonu un šī metode kļuvusi tehnoloģiski vēl smalkāka. Cilvēks, kas saņem zvanu, dzird sava tuvinieka balsi, kurā tiek lūgta palīdzība. Arī kopumā telefonkrāpšanu decembrī bijis daudz, vairāk nekā parasti reģistrē mēnesī. Un cietuši arī Cēsu novada iedzīvotāji. Par krāpniecību un citām aktualitātēm “Duva” […]

Rada noskaņu eglīšu alejā

00:00
26.12.2024
39
1

Ziemassvētku laikā ne viens vien cēsnieks un pilsētas viesis dodas uz Rožu laukumu, lai apskatītu organizāciju un iestāžu izpušķotās divdesmit svētku eglītes. Sestdien, 14.12., pie eglīšu alejas cēsniece Ingrīda “Druvai” sacīja: “Ir patiesi interesanti apskatīt izrotātās eglītes, īpaši tās, kur ļoti piedomāts un ieguldīts darbs    – Piebalgai rotājumos ir ūdensrožu tēma, gaļas kombināts izvēlējies […]

Dāvanas tepat no pagastiem

00:00
25.12.2024
33

“Piebalgas dāvanu pietura” Vecpiebalgas kultūras nama mazajā zālē guvusi lielu interesi. Ideja, ka pirms Ziemassvēt­kiem, kad ikviens domā, kā iepriecināt savējos, jāpiedāvā kaut ko no vietējo amatnieku un mājražotāju darinājumiem, radās rokdarbniecei Ilzītei Sarmulei. “Ļoti gribējās, lai cilvēki iznāk no mājas, atnāk līdz kultūras namam. Ne katrs var aizbraukt uz pilsētu pēc dāvanām, bet tepat […]

Ziemassvētku miers lai katrā namā!

00:00
24.12.2024
33
1

Šajos Ziemassvētkos vēlam jums visu to gaišāko un siltāko – tādu piparkūku smaržu mājās, kas spēj sadziedēt jebkuru sirdi un tādas sniegpārslas debesīs, kas liek noticēt brīnumiem! Lai eglītes zaros iemirdzas ne tikai lampiņas, bet arī acis par kopā būšanu ar savējiem! Neaizmirstiet pa laikam nosnausties – pat Ziemassvētku vecītis to dara! Un, ja kūkas […]

Saule kalnā, sliktais sadedzis

00:00
23.12.2024
29
1

Kad diena pa minūtei vien pārvar nakti, ir Ziemas saul­grieži. Ceļu uz tiem latvisko tradīciju kopēji sāk ar Bluķa vakaru. Tā simbolam bluķim vienalga, cik tas smags vai mazs, atdodam veco, to, kas sevi izsmēlis, ko negribam ņemt līdzi jaunajā Saules gadā. Bluķa vakars allaž ir priecīgs rituāls notikums, kas pulcē dažādas paaudzes. Nedēļas nogalē […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
28
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
13
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
20
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
31
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi