Ar katru gadu palielinās egļu astoņzobu mizgrauža postījumi mežos. Tas ir bīstamākais meža kaitēklis Latvijā nodarītā zaudējuma apmēra ziņā.
Pēdējo divu gadu laikā novērots straujš mizgraužu populācijas pieaugums. To apliecina gan LVMI “Silava” monitoringa dati, gan Valsts meža dienesta izsniegto ciršanas apliecinājumu skaits. 2022. gadā atzinumi par audzes nociršanu vienlaidus sanitārajā cirtē egļu astoņzobu mizgraužu bojātās egļu audzēs izsniegti ap 2300 hektāriem meža. Iepriekšējos gados šis skaitlis svārstījies no 550 līdz 850 ha robežās. Visplašākie un intensīvākie kaitēkļa bojājumi vērojami Vidzemē, arī Sēlijā. Straujš bojāto platību pieaugums bijis arī Rīgas reģionā.
Iznīcināta. Egļu astoņzobu mizgrauzis vairojas mizas iekšpusē. Tas graužot veido skaidu, spējot sagrauzt koksni tā, ka koks paliek kā milti.
FOTO: Valsts meža dienests
Monitoringa programmas ietvaros parauglaukumā Cēsu novadā vidēji vienā slazdā 2021. gada maijā noķertas 2917 vaboles, bet pērn – 8583, par 5667 vairāk. Savukārt parauglaukumā Madonas novadā noķerts par 9703 mizgrauža vabolēm vairāk nekā pirms gada.
“Mizgrauzis ir saimnieciska problēma. Ja agrāk vabole kaitēja mežam kailciršu malās, pēdējos gados kaitēklis parādās audzēs, kur tuvumā nav cirsts. Tas noposta arī vecas egles ar biezu mizu. Eglēm ir nodarīti un tiks nodarīti postījumi, ja mizgraužu populācija nesamazināsies,” saka Ziemeļvidzemes virsmežniecības mežzinis Raimonds Mežaks.
Valsts meža dienesta inženieris meža aizsardzības jautājumos, meža patologs Vasilijs Kolačs “Druvai” uzsver, ka egļu astoņzobu mizgrauzis lielākas vai mazākas problēmas sagādā visā Eiropā. “Maiga ziema ir draudzīga mizgrauzim. Daļa pārziemo zem koka mizas, ne zemsedzē. Vabole iet bojā mīnus 30 grādos. Karstā un garā vasarā var izlidot vairākas paaudzes. Laikapstākļi bijuši piemēroti, lai kaitēkļi savairotos,” situāciju raksturo V.Kolačs.
Sākot no 2019.gada, vasaras bijušas labvēlīgas. Pagājušajā vasarā visas sezonas garumā bija ļoti augsta lidošanas aktivitāte. Karstais laiks vasaras otrajā pusē un siltais rudens sekmēja agresīvu otrās paaudzes vaboļu invāziju novājinātās egļu mežaudzēs. Mizgraužu otrās paaudzes aktivitāti zinātnieki novērojuši vēl pat novembra sākumā.
Valsts meža dienesta, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, LVMI “Silava”, Meža īpašnieku biedrības, AS “Latvijas valsts meži”, Valsts augu aizsardzības dienesta, Dabas aizsardzības pārvaldes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvji Cēsīs pārrunāja iespējamos profilaktiskos un aizsardzības pasākumus, lai pasargātu egļu audzes. Pēc mizgrauža postīta meža apskates speciālisti pauda viedokli, ka jāveic radikāli pasākumi bīstamā kaitēkļa ierobežošanai un egļu audžu aizsardzībai.
Lai novērstu masveida egļu audžu bojāeju, Valsts meža dienests jau izstrādājis vairākus priekšlikumus egļu astoņzobu mizgrauža izplatības ierobežošanai šim gadam. Priekšlikumi paredz mizgraužu svaigi invadētu koku ciršanu un izvešanu no meža mēneša laikā, izcirstajās vietās izvietojot feremonu slazdus kukaiņu ķeršanai. Dienests arī rosina izskatīt iespēju no 2023. gada 1. aprīļa daļā Latvijas teritorijas, kur konstatēts ļoti augsts egļu astoņzobu mizgrauža savairošanās risks, izsludināt ārkārtējo situāciju, kas ierobežotu mežizstrādes darbus audzēs, kur egle ir valdošā koku suga un tās caurmērs ir vismaz 20 cm.
“No maija līdz augustam mizgrauzis orientējas pēc novājināto, nocirsto egļu izdalītajiem terpēniem (smaržas). Cirsmā palikuši koki un celmi, kā arī vējgāzes kaitēkļiem ir vienlaikus pusdienu galds un droša mājvieta, kur vairoties, lai pēc tam dotos nopostīt zaļojošas, pieaugušas egles. Ar meža izzāģēšanu var ne tikai glābt mežu no kaitēkļiem, bet arī veicināt to izplatību. Tāpēc ir svarīgi, kad mežs tiek zāģēts,” skaidro V.Kolačs.
Dažādu valsts institūciju pārstāvji apsprieda ieceri lūgt valdībai izsludināt ārkārtējo situāciju apdraudēto teritoriju mežos. Ārkārtējā situācijā svarīgākais būs aizliegt mežsaimniecisko darbību vērtīgajās egļu audzēs un to tuvumā šī gada siltajos mēnešos.
Latvijā šāds lēmums jau tika pieņemts 2007. gadā, kad lielā daļā teritorijas tika izsludināta ārkārtējā situācija, kas iekļāva gan ierobežojumus, gan atbalsta pasākumus meža īpašniekiem. Tādējādi divu gadu laikā mizgrauža populāciju izdevās ļoti būtiski samazināt. Par ārkārtējo situāciju lems Zemkopības ministrija.
“Kamēr nav sākusies mizgrauža sezona, mežu īpašniekiem jāpaspēj gūt kādu labumu. Taču ikvienam svarīgākais ir apskatīt savu mežu. Daļa īpašnieku tikai šoziem ir pamanījuši, ka arī viņu egles skāris mizgrauzis, dažas jau ir sausas,” saka R.Mežaks un uzsver, ka ikvienam jāseko arī līdzi nosacījumiem, kādi būs, aktuālajai informācijai. “Katrā mežā ir cita situācija. Prātīgākais ir prasīt speciālistiem, kā pareizāk rīkoties,” teic mežzinis un vērtē, ja tiks izsludināta ārkārtējā situācija, mežu īpašnieku attieksme noteikti būs dažāda. “Cīnoties ar mizgrauzi šodien, iegūsim ilgtermiņā,” atgādina mežzinis.
Komentāri