Pirmdiena, 8. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Rada īpašus gardumus

Māra Majore - Linē
23:00
10.07.2015
69
Seklu Muss 1

Pozitīvu atkarību pārveidot par biznesu un īstenot sapni par lauku mājām. Šādu divu sapņu īstenošanos pēdējo gadu laikā izdevies sasniegt Kristīnei Rinčai.

Kristīne, kura kopā ar draudzeni Agnesi Nazarecu izveidojusi uzņēmumu “Sēklu muss”, ir piebaldziete – viņa nāk no Taurenes pagasta, bet vidusskolas gadi aizvadīti Cēsīs. Lai gan ikdienas dzīve rit Rīgā, tomēr Kristīnei, nu jau kopā ar vīru un dēliņu, izdevies atgriezties Vecpiebalgas novadā, iegādājoties lauku māju un īpašumu Meirēnos.
Kristīnes ikdiena paiet, gatavojot gardumus. Draudzene atbild par sēklu un žāvētu augļu trifeļu ražošanu, bet Kristīne rūpējas par to pārdošanu. Kristīne stāsta, ka “Sēklu muss” ir pirmais uzņēmums, kura ražotās sēklu un žāvētu augļu trifeles pieejamas Latvijas veikalos. Būtiski, ka to sastāvā nav miltu, cukura, olu, mākslīgu krāsvielu, garšas pastiprinātāju un konservantu. Sēklu musa sastāvā ir tikai sēkliņas un žāvēti augļi.

“Pagājušajā vasarā Agnese, ar kuru esam draudzenes jau desmit gadu, kārtējo reizi atbrauca ciemos pie manis ar pašgatavotajām, gardajām sēkliņu un augļu trifelēm. Viņa kādu laiku bija svaigēdāja, lai bagātinātu un dažādotu ēdienkarti, gatavoja trifeles. Tās garšoja ne tikai viņai, bet arī viņas ģimenei un draugiem, tai skaitā man. Man no tām radās pozitīva atkarība. Vienmēr centos tirdziņos meklēt veselīgus produktus, tai skaitā veselīgus našķus, kuros, atšķirībā no veikalā pieejamajiem saldumiem, nebūtu pārlieku daudz cukura, nevajadzīgu konservantu, garšas pastiprinātāju, tauku un sastāvdaļu, kas izraisa alerģijas,” stāsta Kristīne un saka, ka abām radusies doma – kādēļ gan šādus gardumus negatavot pārdošanai. No pērnās vasaras līdz rudenim abas cītīgi domājušas, vai tik tiešām riskēt un uzsākt uzņēmējdarbību. “Daudzkārt ļāvām idejai noplakt un atkal uzplaukt, bet jau oktobrī sapratām, ka tomēr gribam pamēģināt. Novembrī sākām nopietni strādāt pie idejas īstenošanas,” saka Kristīne.

Padomi un atbalsts gūts Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Biznesa inkubatorā. Savukārt tagad “Sēklu muss” Cēsu biznesa inkubatorā plāno attīstību. Piemēram, tiek izstrādāti iepakojumi trifelēm, lai tie varētu iekarot lielos tirdzniecības centrus un būtu iespējams izmēģināt spēkus arī citās valstīs, piemēram, Skandināvijā. K. Rinča neslēpj, ka ļoti liels ir prieks par Cēsu novada domes plāniem uzsākt sadarbību ar “Sēklu muss”, atzīstot, ka sēklu un žāvēto augļu trifeles varētu būt jaukas prezentācijas dāvanas.

Straujš bijis “Sēklu muss” veiksmes stāsts. No nelielas mājražošanas, kas uzsākta pērn rudenī, nu Rīgā top sava ražotne. Kristīne vērtē: “Svaigēšana ir populāra, turklāt aizvien vairāk cilvēku rūpīgi domā par veselīgu dzīvesveidu, tai skaitā uzturu. Mūsu gatavotos gardumus iecienījuši gan svaigēdāji, gan tie, kuri vēlas našķoties ar ko veselīgu un uzturvērtības ziņā bagātīgu. Uzņēmumam vēl nav pat gads, bet pieprasījums ir tiešām liels.” Ņemot vērā to, ka pieprasījums palielinās un ir plāni arī par eksportu, ideja par ražotni atnākusi pašsaprotami.

Cena trifelītēm pirmajā mirklī šķiet augsta, tomēr Kristīne mudina ieskatīties sastāvdaļu uzskaitījumā – dažādās sēkliņas un žāvētie augļi izmaksā dārgi. Turklāt abas draudzenes trifeles izvēlas gatavot tikai no augstas kvalitātes sēkliņām un augļiem, kuriem nav pievienoti konservanti un citas nevajadzīgas sastāvdaļas. Taču lēti tas nav. Daļa no sastāvdaļām ir pat bioloģiski sertificētas. Tomēr – lai arī trifeles būtu bioloģiskas, visām sastāvdaļām tādām jābūt. Pagaidām šādu ceļu “Sēklu muss” neiet, jo tad gardumu cena palielinātos vēl vismaz divas reizes.
Sen zināms ir teiciens, ka draudzību nevajag sabojāt ar naudu un kopīgu biznesu, tomēr Kristīne saka, ka tā nebūt nav un “Sēklu muss” ir tam pierādījums. Kristīne ar smaidu atklāj, ka studiju laikā kopā arī dzīvojušas un iepazinušas viena otru gana labi. Arī kopīgās uzņēmējdarbības sākšana parādījusi, ka abas ir laba komanda.

Agnese gatavo trifeles, bet Kristīne rūpējas par aprēķiniem, finanšu jautājumiem, mārketingu un jaunu tirgu atrašanu. Cēsīs pagaidām šīs konfektes var iegādāties tikai Cēsu “Vecpilsētas aptiekā”, bet ar laiku Kristīne cer īpašo gardumu redzēt arī citu veikalu plauktos. Šobrīd saldumi plašā klāstā iegādājami Rīgas eko veikalos.
Uz Cēsu un Piebalgas pusi Kristīne un viņas ģimene dodas bieži, īpaši jau vasarās. Kristīne neslēpj, ka Rīgā pavadītais laiks aizvien vairāk licis saprast, cik ļoti viņai nepieciešama lauku atmosfēra, plašums un miers, kas dod spēku. Kristīnes vīrs nāk no Sēlijas, tomēr abi kopā izlēmuši par labu lauku īpašuma iegādei Vecpiebalgas novadā. Kristīne atzīst – kamēr citi naudu iegulda ceļojumos, viņas ģimene gribējusi lauku īpašumu, kurā, protams, nākas ieguldīt ne tikai daudz laika un darba, bet arī līdzekļu. Laukos patīk ne tikai viņai un vīram, bet arī divus gadus vecajam dēlam.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
3

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
30

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
43

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
171

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
437
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi