Līgatnē godina pārcēlājus

Pie pārceltuves Līgatnē Gau­jas abos krastos ar d­ziesmām sasaucās Līgatnes un Straupes kori. Gaujas vidū īpaši izrotāts stāvēja prāmis. Te savā salidojumā satikās pārcēlāji.

Līgatnes prāmis ir viens no diviem Latvijā, kas ik dienu pāri upei pārved cilvēkus. Otrs ir Līvānos, un ir citas konstrukcijas. Uz Gaujas prāmi vada trīs pārcēlāji – Aleksandrs Kondra­to­vičs, Kārlis Logins un Linards Krūms. Viņi ir lepni būt šī amata turpinātāji. Cik cilvēku gadu gaitā dažādos laikapstākļos pārcelts no viena krasta uz otru, var vien meklēt statistikas datos.

“Viņi ir pelnījuši mūsu īpašu uzmanību,” uzsvēra Līgatnes apvienības pārvaldes vadītāja Liene Krīvena, un, spēlējot koklētāju ansamblim “Zīpars”, tagadējiem un bijušiem pārcēlājiem tika piespraustas arī īpašas goda zīmes. Sau­­le apspīdēja rāmos Gaujas ūdeņus, un pāri skanēja koru dziesmas. Pār­cēlāji jutās apmulsuši par izrādīto uzmanību, viņi taču darījuši un dara savu darbu.

Pārceltuve jau teju 80 gadus ne tikai savieno cilvēkus abos krastos, tā ir dzīva vēsture, kas atgādina par Līgatnes papīrfabrikas laikiem, neatlaidīgu vēlēšanos to saglabāt, kā savas identitātes daļu, līgatniešu un straupiešu ikdienu. Prāmja īpašnieks ir Dabas aizsardzības pārvalde, bet to apsaimnieko Cēsu novada pašvaldība. “Dabas aizsardzības pārvalde pateica, ka turpmāk neredz iespējas iesaistīties pārceltuves uzturēšanā. Gaidām, ko tā piedāvās. Sa­protam pārceltuves vēsturisko, kultūrvēsturisko vērtību, tā interesē tūristus, jo ir vienīgā tāda Baltijā,” pastāstīja Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova un uzsvēra, ka prāmim pār Gauju Līgatnē ir jābūt. Ja arī kādreiz uzcels tiltu, arī tad būs cilvēki, kuri vēlēsies celties pāri Gaujai ar prāmi.

Pašvaldība nodrošina prāmja kustību kopš 2013. gada, pirms tam to apsaimniekoja Dabas aiz­sardzības pārvalde, līdz nolēma slēgt. Toreiz Līgatnes un Pār­gaujas domes ar pārvaldi vienojās, ka prāmis ir nepieciešams, ka pašvaldības nodrošinās tā darbību, bet prāmis piederēs pārvaldei. “Tad uzzinājām, ka mūsu prāmis ir kuģis. Uz to attiecas tādi paši drošības un ekspluatācijas noteikumi,” atgādināja bijušais Līgatnes pašvaldības vadītājs Ainārs Šteins.

Novadpētniece Rasma Va­naga bilda, ka vēstures avotos minēts, ka pirmais prāmis bijis 17. gadsimta sākumā. Līdz ar papīrfabrikas attīstību, strādniekiem no Straupes puses vajadzēja nokļūt no viena krasta otrā. Pirmā pārcelte sāka darboties 19. gadsimta 30. gados. 1898. gadā Līgatnē tika uzbūvēts koka tilts ar septiņiem laidumiem un tolaik tas bija viens no pirmajiem tiltiem pār Lat­vijas lielajām upēm. Nāka­mās desmitgadēs, mainoties varām, tilti tika dedzināti, atjaunoti, spridzināti, atjaunoti, bet pēdējo 1949. gada pavasarī aiznesa pali. Tad papīrfabrika atjaunoja pārceltuvi.
Par tilta būvniecību tiek spriests ik pa laikam. Arī tagad līgatniešiem ir sapnis par tiltu. Taču pāri Gaujai aizvien ceļ pār­cēlēji.

Un viņu darba ikdiena ir bagāta ar daudziem stāstiem. Pār­cēlāji ne reizi vien izjutuši upes spēku. Līgatnietis Māris Šķēle atceras 2010. gada pavasara notikumus: “Biju Rīgā, gāju pa ielu, atskanēja zvans. “Esmu pie Jumpravieža, milzīga migla, bet dzirdu, ka kāds kliedz. Kam zva­nīt?” saņēmu ziņu. Zvanīju Aināram Šteinam un vēl kādam, ka tas nav joks, ka lieta nopietna. Glābēji ātri rīkojās.” Todien Gaujā bija augsts ūdens līmenis. Pieredzējis pārcēlājs kopā ar sievu gribēja tikt uz Straupes upi, lai pabarotu suni. Viņš nebija ievērojis, ka trose ir ūdenī. Prāmis apgāzās un aizpeldēja līdz Jumpraviezim, kur abiem uz saliņas izdevās noturēties, līdz atsteidzās glābēji. 2021. gadā ledus straume norāva stiprinājuma trosi Līgatnes puses krastā, prāmis, turoties troses galā, pa straumi tika aiznests metrus 50. 2023. gada februāra beigās Gaujā ienākušie ledus vižņi, koku sanesumi un augstais ūdens līmenis sabojāja prāmja uzbrauktuves un koka konstrukcijas. Prāmis pēc remonta darbu atsāka tikai jūlija beigās. Arī ikdienā pārcēlājiem dažādu neparastu notikumu netrūkst.
Izrādās prāmis pār Gauju ir vienīgais maksas ceļš Latvijā. Ne viens vien smagais auto un autobuss, vadoties pēc Waze, atbraucis līdz pārceltuvei. “Re­dzu, tuvojas laiva, tajā divi guļ, kliedzu, ka pārceltuve, nedzird. Kad laiva pakļuva zem prāmja, viens pamodās: “Kas tās par slūžām?” piedzīvotajā kavējās pārcēlājs Kārlis Logins, bet kolēģis piebilda, “pagājušovasar tūristi ar plostu iesprūda starp prāmja laivām, straume bija liela, laiks pagāja, līdz tika ārā.” Pārcēlāji arī atklāja, ka pasažieriem, kuri jautā, kurš gan pārbaudīs biļetes, stāsta, ka upes vidū parādīsies ūdenslīdējs.

“Pārcēlāja darbs man iemācījis mieru un pacietību. Katra diena ir citādāka, tāpat darba apstākļi, jāzina, kā pūš vējš, kāda upes straume,” atzina pārcēlājs Aleksandrs Kondratovičs.