Iepazīstoties ar pētījuma rezultātiem, uz kurām valstīm vēlas pārcelties Latvijas iedzīvotāji, aizdomājos, ka valsts izvēli nosaka arī izglītības līmenis un, saprotams, tautība.
Akreditētās valodu skolas “Daria Pure language school” publiskotajā pētījumā secināms, ka šogad nedaudz mazāk iedzīvotāju plāno pārcelties uz dzīvi citviet. Ja pērn tuvākajos trīs gados plānoja pārcelties katrs piektais iedzīvotājs, tad šogad – 17%. Tātad jāsecina, ka dati atkal apliecina – viss nav tik slikti, kā šobrīd priekšvēlēšanu laikā mēģina apgalvot vairākas partijas. Tomēr nevarētu teikt, ka 17% mūsu nācijai ir mazs skaitlis.
Visiecienītākā valsts, uz kuru pārcelties dažādu iemeslu dēļ, daudziem ir tieši Norvēģija. Bet izrādās, ka Norvēģiju un Vāciju (tomēr interese par Vāciju gadu no gada samazinās) vairāk izvēlas strādnieki, savukārt vadītāji un uzņēmēji – Spāniju, kas šogad izvēles ziņā ierindojusies pašā pirmajā vietā, nobīdot uz otro vietu Lielbritāniju. Lielbritānija pērn pēc ilgāka pārtraukuma bija ierindojusies topa augšgalā, dalot pirmo vietu ar Spāniju un Norvēģiju.
Analizējot, kuri iedzīvotāji visvairāk vēlas pārcelties uz citu valsti, tad tie arvien ir ekonomiski visaktīvākie iedzīvotāji – viņu vidū 24% ir jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem (jauniešiem vispopulārākā izvēle ir Lielbritānija, Dānija un Spānija), bet visvairāk – 30% cilvēki vecumā no 30 līdz 39 gadiem. Tieši šajā vecuma grupā vispopulārākā izvēle ir Norvēģija. Šis, protams, ir riska faktors Latvijai, jo ne visi, kuri šajā darbaspējīgajā vecumā aizbrauc, atved savu pieredzi un zināšanas atpakaļ uz Latviju, daļa aizceļojušo izvēlas palikt ārzemēs pavisam.
Līdz ar lielāku vecumu vēlme aizbraukt samazinās. No tiem, kuriem ir 60 un vairāk gadu, tikai 5% apver iespēju pārcelties. Pētījums arī parāda, ka par pārcelšanos visbiežāk domā cilvēki ar zemāku izglītības līmeni, jo no tiem, kuri ieguvuši pamatizglītību, aizbraukt vēlas vairāk nekā trešdaļa jeb 35%, vidējo izglītību ieguvušo vidū 23%, bet ar augstāko izglītību – 15%. Saprotams – jo labāka izglītība, jo lielākas ir darba iespējas un arī atalgojuma apmērs. Tāpēc priecē, ka jaunieši arvien vēlas izglītoties un turpināt arī studijas augstskolā. Tātad tas arī ir viens no faktoriem, kas netieši veicinās to, ka viņi izvēlēsies palikt dzimtajā zemē.
Pētījums arī parāda, ka par pārcelšanos domā ne tikai latviski runājošie, tas ir jautājums arī krieviski runājošās ģimenēs, un to plāno darīt katrs piektais krieviski runājošā ģimenē dzīvojošais. Viņu vidū arī populāra izvēle ir Spānija. Neatkarīgi no tautības vairāk par aizbraukšanu domā vīrieši nekā sievietes. Un, aptverot reģionus, visvairāk prom doties vēlas Kurzemē dzīvojošie un vismazāk – Vidzemē dzīvojošie. Prieks uzzināt, ka vismaz pēc šī pētījuma datiem tieši vidzemnieki visvairāk vēlas palikt dzimtenē un saskata iespējas dzīvošanai, strādāšanai un ģimenes veidošanai.
Komentāri