Skolēnu skaits stabils, bet bērnudārzos iztrūkums

Par 65 skolēniem vairāk nekā pagājušajā mācību gadā, ar tādu pozitīvu vēsti darbu sākušas Cēsu novada skolas. Taču pirmskolās redzama Latvijas negatīvās demogrāfiskās situācijas ietekme — tajās ir par 119  audzēkņiem mazāk nekā pērn septembrī.

Mācās arī citu novadu bērni

Par vienu no iemesliem audzēkņu skaita pieaugumam pamatskolās pašvaldības Izglī­tības pārvaldes vadītāja Linda Markus-Narvila min citu novadu bērnus, kas mācās Cēsu novada skolās. “Piemēram, Augš­­līgatnes sākumskolā 20 au­dzē­k­ņi ir no Siguldas, arī Pierīgas. Jaunpiebalgas vidusskolā mācās bērni no kaimiņu novadiem. Arī citās pašvaldībās reorganizē skolas, un ģimenes, kam tuvāk mūsu novada mācību iestādes, izvēlas savus bērnus sūtīt tajās,” situāciju raksturo L. Markus-Narvila. Vēl viens iemesls ir grozījumi Izglītības likumā, kas paredz sākumskolas vecuma bērniem prasību mācīties klātienē, tātad skolās ienāk tie, kam ģimenes bija izvēlējušās tālmācību.

Cēsu novada skolu pirmajās klasēs mācības sākuši 460 bērni, pērn bija 438 pirmklasnieki. Tikai Skujenes pamatskolai vajadzēja domes deputātu lēmumu, lai atvērtu pirmo klasi, jo skolas gaitu sākumam bija pieteikti vien četri pirmklasnieki. “Iepriekšējos mācību gadu tādu procedūru vajadzēja divām, trim pamatskolām,” saka novada domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis.

Jāatgādina, ka 2024. gada pavasarī novada dome pirmās un desmitās klases atvēršanai noteica minimālo skolēnu skaitu, lauku skolās pirmajā klasē minimālais skaits ir desmit bērni, pieļaujot 25 procentu svārstības. Ja pieteikts mazāk pirmklasnieku, mācību iestāde vēršas vietvarā, lūdzot atļaujot atvērt pirmo klasi.

Šis mācību gads no iepriekšējiem novadā atšķiras arī ar to, ka Vecpiebalgas vidusskolai un Jauno Līderu vidusskolai Līgat­nē mazinājās izglītības pakāpe un tās 1. septembri sāka kā pamatskolas. A. Egliņš-Eglītis uzsver, ka abas ir spēcīgas, stabilas mācību iestādes, kuru kvalitāti novērtē arī ģimenes. Vecpiebalgas pamatskolā 1.–9. klasē mācās 161 skolēns, Jauno Līderu pamatskolā — 165.

Novadā darbojas divas vidusskolas — Cēsu Pilsētas un Jaunpiebalgas. Cēsu vidusskolā ir par 22 audzēkņiem vairāk nekā pagājušajā mācību gadā, Jaunpiebalgā vidusskolas klašu grupā iezīmējas iespējama nākotnes problēma, proti, 10. klasē iestājušies tikai pieci jaunieši. Skolai ir īpašais pieejamības statuss, tāpēc svarīgi, lai tās kā vidējās mācību iestādes attīstība būtu ilgtermiņā. “Apkaimē tā ir vienīgā vidusskola, citas tuvākās vidējās izglītības iestādes ir vismaz 50 kilometru attālumā. Skola nodrošina izglītības kvalitāti, ir labas dabaszinību mācīšanas tradīcijas, ir atbilstoša infrastruktūra, ir pedagoģiskais personāls,” Jaunpiebalgas vidusskolas iespējas uzskaita L. Markus-Narvila.

Abās ģimnāzijās — Cēsu Valsts ģimnāzijā (CVĢ) un Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā (DACVĢ) — audzēkņu skaits ir stabils. CVĢ mācās 383 jaunieši, par 20 vairāk nekā iepriekšējā mācību gadā, DACVĢ — 310 skolēni.

Izglītības programmu īstenošanai naudas vairāk

Finansējumu pedagoģiskajam darbam no šī mācību gada valsts piešķir ne vairs pēc principa “nauda seko skolēnam”, bet konkrētas izglītības programmas īstenošanai, taču arī šis finansējums ir saistīts ar skolēnu skaitu klašu grupās. Tas valsts normatīvajos aktos noteikts atbilstoši teritorijas apdzīvotībai, atrašanās vietai un vēl vairākiem faktoriem.

Skujenes pamatskola mācību darbam saņems pilnu valsts finansējumu, kaut skolēnu skaits klašu grupās ir mazāks nekā paredz nosacījumi. Pamato­jums — slik tais ceļu stāvoklis, lai pagasta bērni laikus nokļūtu līdz citai tuvākajai skolai. Arī Cēsu 1. pamatskolai pieļauta atkāpe no pilsētu mācību iestādē noteiktā audzēkņu skaita, jo telpu platības dēļ nevar uzņemt tik daudz bērnu. Arī šajā skolā izglītības programmas īstenošanu pilnībā finansē valsts.

Dažās klašu grupās nepietiekams audzēkņu skaits ir Rā­muļu, Nītaures, Liepas un Dzēr­benes vispārizglītojošajā un mūzikas pamatskolā. Tas nozīmē, ka pašvaldībai būs jāpalīdz ar finansējumu pamatizglītības programmas īstenošanai. Vēl gan notiek saziņa ar Izglītības un zinātnes ministriju, precizējot vienotās sistēmas aprēķināto, un situācija var mainīties. Nedaudz būs papildus jāfinansē Jaunpiebalgas vidusskolas 10. līdz 12. klašu izglītības programma.

“Taču kopējais valsts finansējums mācību procesam novada skolās ir lielāks, nekā varēja vērtēt iepriekš. Provizoriski rēķinot, būs vismaz par 130 tūkstošiem eiro mēnesī vairāk, bet tas, protams, neizslēdz, ka daž­viet izglītības procesu vajag palīdzēt finansēt pašvaldībai,” atzīst A. Egliņš-Eglītis.

L. Markus-Narvila paskaidro, ka valsts nauda nonāk tieši izglītības iestādē, tā paredzēta pedagogu darba likmju finansējumam, ir iespēja arī samaksāt par papildu pienākumiem un piesaistīt atbalsta personālu. “Mazās skolas būs priecīgas, ka varēs atļauties vairāk nekā līdz šim,” saka Izglītības pārvaldes vadītāja.

Bērnudārzos par 119 audzēkņiem mazāk

Ja novada skolās dzimstības samazināšanās tendenci Latvijā nejūt, pirmskolu jeb bērnudārzu, kā sakām sarunvalodā, audzēkņu skaitā tā redzama spilgti. Salīdzinot ar 2022. gadu, kad sāka apkopot visa lielā Cēsu novada datus, šajā rudenī pirmskolās ir par 349 bērniem mazāk, pastāsta A. Egliņš-Eglītis, salīdzinot ar pagājušos gadu sarukums ir 119 audzēkņi.
Vislielākais samazinājums šogad ir Līgatnes pagasta “Zva­­niņos” — 28 bērni. Tā vienmēr bijusi pieprasīta pirmskola, bet vairākas grupas bija jāslēdz. Tomēr salīdzinājumā ar citiem bērnudārziem vai pirmskolu grupām pagastos audzēkņu ir pietiekami — 97. Savukārt maz bērnu, ap 30 un mazāk, ir Skujenes, Zaubes, Nītaures un Liepas pamatskolas pirmskolas grupās. Tādās situācijas vienā grupiņā kopā darbojas dažāda vecuma bērni. “No tā nevaram izbēgt, ir pirmsskolas, kur ir viena, divas grupas, dalīto pieeju vairāk var īstenot pilsētā,” saka L. Markus-Narvila, uzsverot, ka piecgadīgie un sešgadīgie, kas gatavojas skolai, jebkurā gadījumā mācās atsevišķi no jaunākajiem bērniem.

Audzēkņu skaita samazinājums ir gandrīz visos Cēsu bērnudārzos. Vienu grupu neuzņēma Cēsu Pastariņu skolas pirmskola un Cēsu pilsētas 3. pirmskola. Tas gan saistīts ar telpu noslodzi. “Svarīgi, lai bērnam pirmskolā ir visas iespējas, lai nav jāguļ, jāēd un jāmācās vienā telpā. Tam ir gan higiēnas apsvērumi, piemēram, vedināšana, gan ir ērtāk, un bērni var iepazīt un apgūt dažādas prasmes. Ja mazuļi maltītes ietur īpašā telpā, saprot, kas ir kopgalds, ēdnīca, no mazotnes apgūst ēšanas kultūru. Tad, uzsākot mācības skolā, arī vieglāk iejusties ikdienas kārtībā. Cēsu Bēr­zaines pamatskolas atjaunotās pirmskolas ēkā ir sava mazā ēdnīca, tā ir liela pievienotā vērtība,” saka L. Markus-Narvila.

Pirmskolu audzēkņu skaits novadā ir būtisks, plānojot nākamā izglītības posma attīstību, tajā skaitā skolu tīklu un resursu nodrošinājumu. “Dzimstības līkne visā Latvijā iet uz leju. Attiecībā uz skolām esam tādā kā “pirms­aizas” periodā, to spilgti rāda bērnudārzu audzēkņu skaits. Tā situācija sasniegs skolas, mums jābūt gataviem, kā turpināt strādāt,” atzīst A. Egliņš-Eglītis.

UZZIŅAI

Latvijā 2025. gadā vispārējās izglītības iestādēs klātienē mācījās 224 333 skolēni, t.sk.

• sākumskolās 7684;
• pamatskolās 52 213;
• vidusskolās 144 847.

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Cik novadā jauniešu, pusaudžu, bērnu un mazuļu

Par dzimstības un bērnu skaita samazināšanos Latvijā runā dažādās tonalitātēs, sākot no kliedzieniem, ka izmirstam, līdz racionāliem plāniem ģimeņu atbalstam. Desmit gadu laikā jaundzimušo skaits ir krities gandrīz par pusi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija — no 21 968 mazuļiem 2016. gadā līdz 11 931, kas pasaulē nāca 2025. gadā.

Vistiešāk un ātrāk bērnu skaita samazināšanos jūt izglītības nozarē — pirmskolās un skolās. Taču dzimušo un dzīvojošo bērnu skaits konkrētā pašvaldībā nav gluži viens un tas pats. Aplūkojot statistikas datus, var teikt, ka Cēsu novada tagadējās robežās bijusi diezgan laba situācija. No 2016. gada līdz šī gada sākumam skolas vecuma bērnu un jauniešu skaits nav ievērojami samazinājies.

Vidējās izglītības iegūšanai jaunieši nereti izvēlas mācību iestādi citā novadā vai pilsētā kaut vai tāpēc, ka grib iepazīt jaunu vidi, iegūt jaunus draugus. Domāju, novada iedzīvotājus no 15 līdz 19 gadu vecumam nevar tieši saistīt tikai ar vietējām skolām, bet jāatzīst, ka šī vecuma grupa desmitgadē nav būtiski sarukusi. 2016. gadā novadā no 15 līdz 19 gadu vecumā bija 2221 jaunietis, 2026. gada sākumā — 2128, liecina CSP dati. Tieši Cēsīs šī vecuma posma iedzīvotāju ir pat vairāk — 2016. gadā bija 741, šī gada sākumā — 845. Neliels palielinājums bijis arī Līgatnes, Raiskuma un Vaives pagastā, bet par vienu jaunieti vairāk Inešos un Zaubē. Citviet no 15 līdz 19 gadu veco iedzīvotāju skaits samazinājies, visvairāk Jaunpiebalgas pagastā — no 124 jauniešiem 2016. gadā līdz 67 šogad.

Posmā no desmit līdz 14 gadiem bērnu skaits desmit gados pat kļuvis lielāks. 2016. gadā novadā šajā vecumā bija 2098 iedzīvotāji, 2026. gada sākumā — 2380. Cēsīs pusaudžu skaits palielinājies no 729 līdz 946, vairāk 10–14 gadus vecu bērnu ir Drabešu, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Priekuļu, Raiskuma, Straupes, Vaives pagastā.

Nākamajā vecuma posmā — no pieciem līdz deviņiem gadiem — šī gada sākumā novadā bija 2298 bērni, 2016. gadā 2148. Cēsīs desmit gados palielinājums no 797 līdz 901, vairāk šī vecuma bērnu arī daudzos pagastos — Jaunpiebalgā, Liepā, Mārsnēnos, Priekuļos, Straupē, Vaivē, Zaubē, par pāris bērniem palielinājums vēl dažā vietā.

Taču statistiskajā grupā no 0 līdz 4 gadiem nepārprotami jūtamas dzimstības samazinājuma spēcīgās sekas. 2016. gadā šajā vecumā tagadējā novada robežās bija 2236 mazuļi, 2026. gada sākumā — 1636, nolasāms CSP datu tabulās. Šī vecuma bērnu skaits samazinājies gandrīz visās novada administratīvajās teritorijās, tajā skaitā Cēsīs no 853 līdz 635, Amatas pagastā uz pusi — no 40 bērniem 2016. gadā uz 19 bērniem šī gada sākumā, līdzīgi Nītaurē — no 44 uz 23, Vaivē — no 80 uz 48, Veselavā — no 35 uz 13.

Protams, bērnu skaits novadā var arī palielināties, ja ģimenes, gan tās, kas dzīvo Latvijā, gan tās, kas dzimtenē atgriežas no ārzemēm, izvēlas Cēsu novadu par savām mājām. Tas būtu jauks papildinājums, taču nekompensēs kopējo situāciju. Tātad pašvaldībai jābūt gatavai jauniem izaicinājumiem.