Divu kolekciju stāsts

Klātesot Leopolda Sīpoliņa meitai Andai Sīpoliņai, Pasaules latviešu mākslas centrā (PLMC) Cēsīs, atklāta izstāde, kas atspoguļo divu nozīmīgu Latvijas diasporas privātkolekciju vēsturi. Klāva Sīpoliņa fondu, ko Otavā, Kanādā, izveidoja Leopolds Sīpoliņš, un Duglasa kolekciju, ko Klīvlen­dā, Ohaio štatā, ASV, izveidoja Teofils Cirķelis.

PLMC pirmo reizi rīko izstādi, kas veltīta privāto kolekcionāru lomai Latvijas diasporā. Izstādē īpaša uzmanība pievērsta kolekcijām, kuru veidošanu uzsāka Leopolds Sīpoliņš (1921–2013) Kanādā un Teofils Cirķelis (1905–1987) Amerikas Savienotajās Valstīs. Tās ir divas no nozīmīgākajām latviešu diasporas mākslas kolekcijām, kādas jebkad ir izveidotas — tagad tās pazīstamas kā Klāva Sīpoliņa fonda kolekcija un Duglasa kolekcija (Teofila meita Gunta apprecējās ar Andri Duglasu un turpināja paplašināt kolekciju).

Abi kolekcionāri bija aktīvi savās trimdas kopienās. Sīpoliņš, pazīstams celtnieks Kanādā, 1980. un 1987. gadā organizēja izstādes Latvijā un izveidoja Klāva Sīpoliņa fondu — stipendiju, kas atbalsta latviešu māksliniekus un ir nosaukta viņa mirušā dēla Klāva piemiņai. Cirķelis, kurš pēc izglītības bija jurists, bija viens no galvenajiem ALA (Amerikas Latviešu asociācijas) dibinātājiem un Ziemeļamerikas Dzies­mu un deju svētku organizētājiem. Abi kolekcionāri izveidoja ilgstošas attiecības ar latviešu māksliniekiem ārpus savas mītnes zemes robežām, vācot darbus, kas radīti ASV, Austrālijā, Kanādā un citviet.

Izstādes atklāšanā tās kurators Kārlis Kanderovskis uzsvēra Andas Sīpoliņas lomu PLMC dzīvē. Anda Sīpoliņa, Leopolda meita, ir bijusi dedzīga PLMC atbalstītāja. Viņa finansēja otrās galerijas izveidi — kas nosaukta viņas tēvam par godu un kurā notiek šī izstāde —, kā arī ziedoja daudzus mākslas darbus no savas ģimenes kolekcijas PLMC pastāvīgajai kolekcijai. Džūlija Loka, Teofila mazmeita, 2024. gadā ziedoja PLMC lielāko daļu savas ģimenes kolekcijas. Daži no šiem darbiem jau ir bijuši izstādīti, taču daudzi tiek eksponēti pirmo reizi.

Anda Sīpoliņa atklāšanas pasākumā pauda gandarījumu, ka ir izveidota izstāde, kurā apskatāmi abu kolekcionāru darbi. “Interesanti, ka ir bijuši divi tādi vīri — viens Otavā, Kanādā, otrs Klīvlendā, Amerikā, kuri neviens nebija ar mākslas izglītību, bet kam katram bija sava interese par latviešu mākslu,” atzina Leopolda Sīpoliņa meita, pakavējoties atmiņās, ka tēvs pēc darba mīlējis savu kolekciju pārlūkot un pie tās uzturēties brīvajā laikā.

Jāpiebilst, ka 1979. gadā Leopolds Sīpoliņš dibināja fondu sava dēla Klāva Edmara Sīpoliņa piemiņai ar mērķi veicināt izglītības attīstību un kultūras vērtību saglabāšanu. Vairākus gadus piešķīris stipendijas Latvijas Mākslas akadēmijā studējošajiem. 2003. gadā aizsākusies ziedotāja sadarbība ar Vītolu fondu, kad Klāva Sīpoliņa fonda vārdā tika dibinātas un piešķirtas pirmās stipendijas. 2008. gadā tiek noslēgts jauns ziedojuma līgums par ieguldījumu neaizskaramajā kapitālā — Leopolds Sīpoliņš nodibina mūža stipendiju.

Šajā, Latvijas atjaunotās neatkarības ceturtajā desmitgadē, privātie kolekcionāri ir uzņēmušies nozīmīgu lomu. Pusgad­simtu ilgajā padomju varas laikā privātā kolekcionēšana bija pilnīgi svešs jēdziens. Šī izstāde izceļ īpašo saikni starp kolekcionāru un mākslinieku. PLMC ar lepnumu prezentē mākslas darbus, kurus nav atlasījusi ne komisija, ne žūrija, bet gan divas ģimenes, vadoties no savas gaumes — tās piepildīja savas mājas ar latviešu diasporas mākslu, atbalstīja savas kopienas, ieguldot līdzekļus šajā mākslā, un palīdzēja saglabāt šo māksliniecisko mantojumu.