Patīkami ienākt. Priekuļu bibliotēkas vadītāja Elīna Krama sarunā ar komisijas loceklēm: Kultūras ministrijas Arhīvu, bibliotēku un muzeju nodaļas vecāko referenti Katrīnu Taurēnu un Rīgas Centrālās bibliotēkas direktores vietnieci Vinetu Baško. FOTO: Sarmīte Feldmane
Divas dienas novada publiskās bibliotēkas apmeklēja akreditācijas komisija. Kārtējam novērtējumam bibliotekāri nopietni gatavojās. Visas 25 novada bibliotēkas tika akreditētas uz sešiem gadiem.
“Skatāmies, vai bibliotēka atbilst likumos noteiktajām prasībām, kā pilda pašvaldības noteiktos uzdevumus, izplata pašvaldības informāciju, vai ir nozīmīgs kopienas tikšanās centrs. Tāpat vērtējam telpas, grāmatu fondu, jo nereti bibliotekāri nesamierinās, ka arī grāmatas dzīve reiz beidzas un tā jānoraksta,” “Druvai” pauda akreditācijas komisijas locekle, Rīgas Centrālās bibliotēkas direktores vietniece Vineta Baško un uzsvēra, ka ir svarīgi, lai visā Latvijā šo kultūras iestāžu līmenis būtu vienāds un apmeklētājs zina, ka saņems noteiktus pakalpojumus.
Cēsu Centrālās bibliotēkas metodiskā darba vadītāja Ināra Elbrete uzsvēra, ka, gatavojoties akreditācijai, bibliotekārs apzina savas bibliotēkas stiprās puses un virzienus, kur vēl jāpiestrādā. “Ir vienoti kritēriji, kādai jābūt bibliotēkai Latvijā. Akreditācija uztur standarta latiņu. Bibliotēka nav tikai grāmatu apmaiņa, kā dažkārt domā, tās funkcijas ir daudz plašākas,” sacīja E. Elbrete un atgādināja, ka bibliotēkās dažādām interešu grupām tiek rīkoti pasākumi, kas saistīti ar literatūru un novadpētniecību. Tie ir bez maksas. Pagastos būtiska ir bibliotēkas sadarbība ar skolu, bērnudārzu, dažādām iedzīvotāju grupām.
Cēsu Centrālās bibliotēkas direktore Lāsma Vasmane-Mašina “Druvai” pastāstīja, ka akreditācijas komisija teikusi daudzus labus vārdus. “Vislielākais pārsteigums bija Ieriķu bibliotēka, kas ir arī kopienas centrs,” atklāja L. Vasmane-Mašina un pauda gandarījumu, ka pašvaldība ieklausās bibliotekāru teiktajā, ja ir kas uzlabojams.
Akreditācijas komisija apkopos bibliotēkās redzēto, pēc tam tiksies pašvaldībā un pārrunās ieteikumus. “Ar pašvaldību pārrunāsim to, kas ir svarīgi bibliotekāram kā darbiniekam un kas lasītājam, lai būtu pieejami noteikti pakalpojumi un tos varētu izmantot. Telpas, apgaismojums, mēbeles, finansējums grāmatu iegādei, arī bibliotekāru atalgojums – tas ir pašvaldības ziņā,” pastāstīja V. Baško un piebilda, ka Cēsu novada bibliotēkas atstājušas ļoti labu iespaidu.
Komentāri