Līdzdalības budžets nav vietvaru brīvprātīga ierosme. Tā ir Pašvaldību likuma prasība. Līdzdalības budžets, tas ir, pašvaldības budžeta daļa, kuras izlietošanu nosaka konkrētas teritoriāli administratīvās vienības iedzīvotāji, ir obligāts no 2025. gada. Daļa vietējo varu to ieviesa ātrāk, arī Cēsu novadā līdzdalības budžetu ieviesa jau 2023. gadā. Tā apmēru paš­valdība varēja noteikt pati, Cēsu novadā tie bija – 20 tūkstoši eiro.

Kopš pagājušā gada līdzdalības budžeta lielumu nosaka likums. 2025 .gadā tam bija jābūt ne mazākam kā 0,1 % no vietvaras vidējiem viena gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa faktiskajiem ieņēmumiem, kas tiek aprēķināti par pēdējiem trim gadiem. 2026. gadā līdzdalības budžetam jau jānovirza ne mazāk kā 0,2 % no minētajiem ieņēmumiem, 2027. gadā – ne mazāk kā 0,3 %, 2028. gadā – ne mazāk kā 0,4 %.

Cēsu novadā šogad līdzdalības budžetam paredzēti 80 tūkst.eiro, vienam projektam līdz 20 tūkst.eiro.
Atšķirībā no citiem projektu ideju konkursiem līdzdalības budžetā iedzīvotāji ir tie, kas projektus iesniedz un balsojot lemj par to īstenošanu, bet par ieceres īstenošanu atbildīga ir pašvaldība. Katra vietvara pati var lemt par iesniegto pieteikumu atlases kritērijiem, balsošanas kārtību un to, kā noteikt, kurus projektus īstenot. Taču ir prasības, kuras nosaka likums. Piemēram, par projektu drīkst balsot konkrētajā pašvaldībā dzīvesvietu deklarējis iedzīvotājs, kas sasniedzis 16 gadu vecumu. Savukārt projekta pieteikumu drīkst iesniegt arī citā Latvijas teritorijā deklarēts iedzīvotājs vai organizācija, kuras adrese reģistrēta citā vietvarā.
Projekts var paredzēt ieguldījumus pašvaldībai piederošā īpašumā vai citai publiskai vai privātai personai piederošā īpašumā, ja saņemts attiecīgā īpašnieka saskaņojums un ieguldījums nepieciešams pašvaldības funkciju vai iedzīvotāju iniciatīvu īstenošanai.

Kas rosina un kas attur

Iedzīvotāju līdzdalības budžets Cēsu novadā pastāv ceturto gadu. Kā to vislabāk īstenot, mācās iedzīvotāji, nianses pieslīpē vietvara.

“Druva”, šajos gados stāstot par jauninājumu un sekojot, kā veicas tā ieviešana, vērtē, ka pašvaldību iestādes pirmās saprata, kādas iespējas sniedz jaunievedums. Visus trīs gadus, kopš pieejams līdzdalības budžets, iedzīvotāju lielākais balsojums bijis par iestāžu iesniegtajiem projektu pieteikumiem. 2023. gadā balsotāju atbalstu guva sāls istabas ierīkošana Taurenes bērnudārzā, 2024. gadā visvairāk balsu saņēma Jāņ­muižas bērnudārza iecere par sporta – basketbola – laukumiņa ierīkošanu pie pirmsskolas. Arī pērn – 2025. gadā – visvairāk cilvēku nobalsoja par pirmsskolas rosinātu ideju, fizisko aktivitāšu laukumu pie 3. bērnudārza Cē­sīs.

Vērtējot, kāpēc tieši iestāžu iesniegtie pieteikumi ieguvušu lielāko atsaucību, secinājums diezgan pašsaprotams, proti, projekta ieceres autoriem ir iespēja uzrunāt organizētu auditoriju. Audzēkņu vecāki, vecvecāki, tāpat krustvecāki vai ģimenes draugi, visticamāk, atsauksies iniciatīvai, turklāt, ja viņus īpaši uzrunās. Arī kopumā sabiedrībai noteikti ir saprotamāka bērnudārza vajadzība, ne, piemēram, kāds labiekārtojums Cēsīs dzīvojamā kvartālā. Turklāt mācību iestādei sagatavot teicamu projekta pieteikumu ir lielākas iespējas nekā kādas kopienas aktīvistiem. Pirmsskolām, skolām ir pieredze projektu pieteikumu sagatavošanā, ir resursi, tātad priekšrocības. Šo vērtējumu žurnālisti izteica arī “Druvas” aprīļa raidierakstā “Runā. Cēsis”, kas klausāms vietnē edruva.lv, taču tas nenozīmē, ka iestāžu pieteiktais bērnudārzos nebūtu vajadzīgs. Tieši pretēji, pirms­skolu vadītāji ir aktīvi rūpējušies par savas iestādes vai citas noderīgas un labi pieejamas infrastruktūras attīstību, un tas noteikti ir vajadzīgi un atbalstāmi. Vienīgā diskusija te varētu būt, vai tas ir tieši tas, kas būtu īstenojams par šo finansējumu.

Tāpat varētu spriest, vai iedzīvotājiem līdzdalības budžetam vajadzētu pieteikt kāda paš­valdības infrastruktūras objekta sakārtošanu, varbūt drīzāk tas varētu būt kas jauns, kā vajadzība saskatīta iedzīvotāju labbūtībai. Kā nekā vietvaras apsaimniekotajai publiskajai telpai jau ir pieejami citi finansēšanas avoti. Noteikti ideju radītājas un motivētājas līdzdalības budžeta iespēju izmantošanai būs iedzīvotāju padomes, kas novadā darbojas abās pilsētās un 14 pagastos.

Aprīļa raidierakstā arī spriedām, cik sarežģīti vai vienkārši sagatavot projekta pieteikumu. Gluži bez papildu zināšanām neiztikt, ja iepriekš nekas līdzīgs nav darīts, tas ir, nav zināms, kur ņemt konkrētā pašvaldībai piederošā zemesgabala robežu plānu vai kā tikt pie kādas no diezgan sarežģīto tīmekļvietņu www.topografija.lv, www.kadastrs.lv vai www.geolatvija.lv izdrukas. Jāprot arī aprēķināt izmaksas, tātad jāzina materiālu un pakalpojumu cenas.

“Druva” raidierakstā vērtēja arī iemeslus, kāpēc pirmajos divos konkursa uzsaukumos ik reizi balsošanai varēja nodot 14 ieceres, bet trešajā, 2025. gadā, saņēma un balsošanai nodeva sešus projektu pieteikumus, kaut nosacījumi nebija būtiski mainījušies. Vai pirmo divu gadu rezultāti daļai rosīgo novadnieku lika domāt, ka nav, ko censties, jo tāpat vairāk balsu iegūst vietvaras iestāžu idejas?
Savukārt labā ziņa ir tā, ka balsu vairākumu lielākoties gūst ne pilsētnieku ieteiktās, kā varētu domāt, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, bet pagastos realizējamas idejas. Savs pienesums tam noteikti ir arī no nosacījuma, ka balsotājam jāatbalsta divi projekti, ne tikai tas, kurš pašam vistuvākais. Iespējams, balsojumos redzama arī kaimiņu solidaritāte, vismaz tā gribas domāt.

Vērtējot līdzdalības budžeta ieviešanu novadā kopumā, var teikt, ka tas noteikti kļūst par vienu no kopienas noturības veicinātājiem, kas stiprina un pilnveido ciema, pagasta, pilsētas iedzīvotāju sadarbību.

Saņemti ap 40 projekta pieteikumu

“Kāpēc pagājušajā gadā bija diezgan maz pieteikumu, bet šogad to skaits sasniedz četrus desmitus, tiešas atbildes nav. Domāju, iepriekšējos gados pašvaldība publiski mazāk informēja par iepriekšējo līdzdalības budžetu rezultātiem, par īstenotajām iecerēm,” saka Cēsu novada pašvaldības Komunikācijas un klientu servisa pārvaldes vadītājs Aleksandrs Abramovs, kura atbildībā ir iedzīvotāju līdzdalības budžeta iedzīvināšana novadā. Viņš pastāsta, ka pieteikumu vērtēšana notiks nākamās nedēļas vidū, komisija lems, kuri iesniegumi atbilst Cēsu novada līdzdalības budžeta nolikumam.

“Tas, ka cilvēki aizvien vairāk redz, kā šo naudu izlieto, ka tas nav kaut kas virtuāls, bet var izdarīt konkrētas labas lietas savai apkārtnei, pagastam, novadam, iespējams, iedvesmojis piedalīties. Vēl viens iemesls lielākam pieteikumu skaitam varētu būt arī pērn darbu sākušās iedzīvotāju padomes. Līdzdalības budžetam pieteikumus iesnieguši gan padomju locekļi, gan pašas padomes,” vērtē pārvaldes vadītājs.
Pieteikt īstenošanai savu ieceri īpaši aicinājusi arī pašvaldība. A. Abramovs pastāsta, ka uzrunājis novada nevalstiskās organizācijas un iedzīvotāju padomes, bet piebilst, ka šī gada vietvaras izsludinātajiem projektu konkursiem kopumā bijusi liela atsaucība, visos saņemts vairāk pieteikumu nekā pērn. “Tas noteikti ir uz labu, ka cilvēki vēlas iesaistīties, tajā skaitā savas apkaimes attīstībā.”

Jautāts, kas līdzdalības budžeta pretendentiem ir grūtākais pieteikuma sagatavošanā, A. Abramovs vērtē, ka parasti tā ir izmaksu tāmes sastādīšana. “Tam vajadzīgas pietiekami specifiskas zināšanas, par to arī saņēmu visvairāk jautājumu. Galvenokārt pieteikumu iesniedzēji grib saprast, cik precīziem jābūt tāmes aprēķiniem, vai tā jāsagatavo sertificētam speciālistam. Ja projektā iecerēts kaut ko būvēt, tad bija jautājumi par būvniecības skici,” atklāj A. Abramovs.

Četros gados, kopš Cēsu novadā ieviesa iedzīvotāju līdzdalības budžetu, tā nolikumā nav bijis būtisku grozījumu. 2026. gada projektiem mainīta vienam projektam paredzētā summa no 15 tūkst. eiro uz 20 tūkst. eiro, noteikts, ka iedzīvotāju padomju pārstāvji var piedalīties projekta pieteikumu vērtēšanas komisijas darbā kā novērotāji. Grozījumos arī pieņemts, ka projekta sadārdzinājuma gadījumā pašvaldībai ir tiesības to neīstenot, par to lemj komisija. Ja nesamērīga sadārdzinājuma dēļ projektu neīsteno, līdzekļus novirza nākamajam projektam, kas ieguvis visvairāk balsu. Ja tāda nav, tad finansējumu atvēl nākamā gada līdzdalības budžeta konkursam.

Par ko nobalsoja iedzīvotāji

2023. gads

Kopējais piešķirtais finansējums 20 tūkst. eiro, vienam projektam ne vairāk kā 15 tūkst. eiro.
Balsojumam tika nodoti 14 projektu pieteikumi. Kopumā tika saņemtas 5 000 balsis, bet atbilstoši konkursa nolikumam par derīgām tika atzīstas 3182.

Visvairāk balsu- 565 – sāls istabas izveidošanai haloterapijas procedūrām Dzērbenes vispārizglītojošās un mūzikas pamatskolas struktūrvienības Taurenē ēkā jeb Taurenes bērnudārzā. Izmaksas 14 998 eiro. PROJEKTS ĪSTENOTS.

Otrais lielākais – 469 – balsu skaits Vecpiebalgas Ūdensrožu dīķa labiekārtošana. Projekta īstenošanai vajadzīgi 14 627,50 eiro. Tam novirzīti pieci tūkst. no neizlietotā līdzdalības budžeta finansējuma, pārējo summu nodrošina no citiem vietvaras līdzekļiem. PROJEKTS ĪSTENOTS PAKĀPENISKI.

2024. gads

Kopējais piešķirtais finansējums 30 tūkst. eiro, vienam projektam paredzot ne vairāk kā 15 tūkst. eiro.
Par 14 idejām balsojuma vietnē pavisam saņemtas vairāk nekā pieci tūkstoši balsu, par derīgām atzītas 3 640 balsis.

Visvairāk – 1014 – balsu sporta (basketbola) laukumiņa izveidei Jāņmuižas pirmsskolas izglītības iestādē.

Izmaksas 11 281,44 eiro. PROJEKTS ĪSTENOTS.

Nākamo lielāko balsu skaitu – 778 – saņēma Jauno Līderu vidusskolas parka labiekārtošana sportam un atpūtai, vajadzīgā summa -15 000 eiro. PROJEKTS ĪSTENOTS.

Trešo lielāko balsu skaitu – 330 – saņēma disku golfa parka iecere Spārē, kam vajadzīgi 3718,56 eiro. Ideja netika īstenota nesakārtotu īpašumtiesību dēļ.  

2025. gads

Kopējais piešķirtais finansējums 60 tūkst. eiro, vienam projektam paredzot ne vairāk par 15 tūkst. eiro.
Iedzīvotāji varēja balsot par sešām līdzdalības budžeta konkursam izvirzītajām idejām. Balsojumā kopumā saņemta 1 621 derīga balss.

Lielākais balsojums – 388- par aktivitāšu laukumu pie Cēsu 3. pirmsskolas izglītības iestādes, pieteikumu aprēķinātais finansējums 14 847,18 eiro.

329 balsojumi par Cieres dabas takas Taurenes pagastā atjaunošanu. Aprēķināts, ka tam nepieciešami 15 000 eiro.

Trešais lielākais balsu skaits – 276 – par Dabas dārza izveidi Lielstraupes pils kompleksā. Īstenošanai vajadzīgi 15 000 eiro.

Ceturtais visvairāk atbalstītais projekts – 242 balsis – “Velo­trases “Velozinis” izveide Mār­snēnos, nepieciešami 14 943,50 eiro.

VISI PROJEKTI GAIDA ĪSTENOŠANU.

2026. gads

Kopējais pieejamais finansējums ir 80 000 eiro, viena projekta īstenošanai pieejamais finansējums ne lielāks par 20 000 eiro.

Saņemts ap 40 pieteikumiem. Nākamnedēļ tiks izskatīta to atbilstība nolikumam.