Dejā ar latvisku garu

Līgatnes vidējās paaudzes deju kolektīvs “Zeperi” ir  viens no vadošajiem Latvijā. Līgatnieši allaž ir starp labākajiem un redzami prestižākajos deju koncertuzvedumos.

Nupat “Zeperi” saaicināja draugu kolektīvus un ar plašu, jauneklīga azarta pārpilnu koncertu nosvinēja 25 darbības gadu jubileju. Kādi ir “Zeperi, to dejotāji atklāja savā stāstā, spēlējoties ar nosaukumu, tajā atšifrējot dažādu valodu vārdus – Zipper, Zefīrs, The-Paris, Te pērties. Un katram tika atrasts skaidrojums ne tikai vārdos, arī dejās.

Kas “Zeperiem” kopīgs ar zefīru, kas ir gaisīgs, salds, krāsains?  Dejotāji pārliecināti, ka tas ir gluži kā zeperis, kurš mūzikas ritmā uzpeld uz skatuves un, lai iegūtu savu formu, bruņojies ar pacietību, neatlaidību, gatavs ar smagu darbu deju soli padarīt vieglu.   

“The-Paris”, protams, saistās ar ceļojumiem. Būts festivālos Gruzijā, Indijā, Austrijā, Itālijā, Turcijā, Francijā un vēl citviet. Dejotāji atklāja, ka braucienos vislabāk atklājas “Zeperu” trakulības. Protams, ne visas var visiem stāstīt, bet to, ka kādā koncertbraucienā tika izmazgāts, pabarots un samīļots    klaiņojošs suns, zina arī jaunākie dejotāji, tāpat kā citas leģendas no bijušo jeb, kā viņus dēvē, viedo dejotāju laika. Arī viņi jubilejas reizē rādīja savu dejotprasmi un pierādīja, ka gadi nespēj mazināt prieku būt dejā.

Taču dejotāji atzina, ka emocionāli spilgtākais ceļojums bijis līdz Rīgai, Dziesmu svētku deju konkursa finālam. Ceļš mērots kopā ar vadītāju Ivetu Pētersoni-Lazdāni un Lieni Frīdbergu. Trešā reize Patrīcijas Zemnieces vadībā vēl priekšā.

Katram dejotājam savs stāsts par dejošanu, par kolektīvu, tāpat kā atmiņas par kopā pavadīto laiku un “Zeperu” vārda skaidrojums. Dejotāji jubilejas viesiem arī pastāstīja dažus noslēpumus. Izrādās, kolektīva nosaukums ir pārpratums. Dejotāji nolēmuši, ka būs “Ziķeri”, bet tā brīža vadītāja Ruta Paulsone pa ceļam no Līgatnes uz Cēsīm aizmirsusi, atcerējusies vien, ka ar Z burtu, pateica, ka “Zeperi”, un tā tas tika ierakstīts reģistros. Kad Līgatnes kultūras nama skatuvei uzlika jaunu grīdu, dejotāji izdomāja, ka tās centrā vajadzīgs enerģijas avots. Paši izgatavoja naglu un vienā ikgadējā koncertā “Rudens danči Lustūzī” to iedzina skatuves centrā.

No 2003. līdz 2015. gadam “Zeperu” mākslinieciskā vadītāja    bija Iveta Pētersone-Laz­dāne. “Kolektīva nosaukums pasaka tā būtību. Viņos ir latviskais gars, degsme par to, ko dara, spīts nevienā situācijā nepadoties. Viņos ir arī augsts paš­vērtējums,” saka ilggadējā vadītāja un atceras pirmās tikšanās ar kolektīvu.

Pēc pirmā mēģinājuma ieradās kultūras nama vadītāja un pateica, ka vēl sazināsies ar rajona deju kolektīvu virsvadītāju, izvērtēs pretendentu labākos piedāvājumus. Pēc kāda laika piezvanīja, ka mēģinājums ir tad un tad. “Biju pārsteigta, ko ieraudzīju. Domāju, atbraukšu pie lauku kolektīva, kur sanāks cilvēki, kuri vēlas dejot, kāds arī iepriekš dejojis, viņi grib kopā pavadīt laiku, cerams, ka sanāks astoņi pāri. Zāle bija pilna ar dejotājiem, stabili 12 pāri, un visi gribēja dejot! Tas bija patiess pārsteigums, ka mazpilsētā var būt tik daudz trīsdesmit un četr­desmitgadnieku, kuriem patīk dejot,” “Druvai” atmiņas atklāj I. Pētersone-Lazdāne.

Līgatniete Dace Bicāne vairākus gadus ar pārtraukumiem bijusi kolektīva koncertmeistare. “Ambiciozs kolektīvs ar augstiem mērķiem un lieliem plāniem, kurus sasniedz. Visu dara un sarīko paši, nevajag bīdītāju no malas, palīdzību. “Zepe­riem” ir savs viedoklis par kolektīvu. Viņi ir pašpietiekami, ar lielu jaudu,” “Druvai” teica D. Bicāne.     

“Zeperi” un “Viedie Zeperi” sagādāja svētkus gan līgatniešiem, gan draugiem: “Jumim” no Priekuļiem, “Saulgriežiem” no Cēsīm, “Dārtai” no Babītes, “Daiļradei” un “Daiļradei VP” no Rīgas un “Ogrei” no Ogres. Deju soļi, dejās izdzīvotās attiecības un emocijas, izstāstītie stāsti ir jau nākamā ceļa posma sākums.