Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) publiskojusi maksas pakalpojumu cenrāža projektu, kas februārī iesniegts saskaņošanai valdībai, plānojot ieviest maksu par publisku pasākumu rīkošanu brīvā dabā īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ja tiek izmantots valsts īpašums, kas atrodas DAP pārvaldījumā. Tāda iecere raisījusi sašutumu Latvijas Orientēšanās federācijā (LOF), jo tieši orientēšanās seriāli pulcē lielu skaitu dalībnieku un notiek brīvā dabā. LOF ar publisku vēstuli vērsās vairākās ministrijās un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijā.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija apakškomisijas sēdē atzina, ka “ir gatava meklēt labāko risinājumu iecerei ieviest maksu par publisku pasākumu rīkošanu brīvā dabā īpaši aizsargājamās dabas teritorijās”.

Jautājums diskutabls, katrai pusei ir savi argumenti, kurus skaidroja “Druva”.

Vai tautas sportu var aplikt ar maksu?

“Papildu maksājumu ieviešana radīs būtisku finansiālu slogu sporta organizācijām, kas bieži darbojas ar ierobežotiem resursiem. Tas neizbēgami samazinās publisko sporta pasākumu skaitu, paaugstinās dalības maksu un ierobežos sabiedrības piekļuvi fiziskām aktivitātēm,” uzskata skrējienu seriāla “Noskrien ziemu” organizators Roberts Treijs.

“Noteikumu projekta Nr. 25-TA-2466 “Dabas aizsardzības pārvaldes publisko maksas pakalpojumu cenrādis” plānotais cenrādis rada būtiskas neskaidrības un riskus. Pirmkārt, nav skaidri definēts maksas aprēķina princips. Piemēram, ja skriešanas vai pārgājiena maršruta kopējais garums ir 10 kilometri, bet īpaši aizsargājama dabas teritorija skar tikai nelielu daļu (piemēram, 5 %), nav pamatoti piemērot cenrādī noteikto maksu. Tas rada nesamērīgu finansiālu slogu pasākumu organizatoriem. Otrkārt, cenrādis neparedz diferencētu pieeju atkarībā no: faktiskās teritorijas izmantošanas apjoma; pasākuma ilguma; infrastruktūras izmantošanas; ietekmes uz vidi. Šāda pieeja neatbilst samērīguma principam un var būt pretrunā ar labas pārvaldības principiem. Tas ir pretrunā ar valsts un paš­valdību mērķiem veicināt veselīgu dzīvesveidu un fizisko aktivitāti,” akcentē R. Treijs.

Biedrība “Pieliec soli” organizē sporta un veselību veicinošus pasākumus, tostarp ziemas skriešanas, iešanas un nūjošanas seriālu “Noskrien Ziemu”, kas norisinās dažādos Latvijas reģionos – gan pilsētvidē, gan mežos, pļavās, uz grants un meža ceļiem. Pasākumi notiek neatkarīgi no laikapstākļiem, tādējādi veicinot iedzīvotāju fizisko aktivitāti visa gada garumā.

“Noskrien Ziemu” rīkotājs vēl pauž domu, ka “pārmērīgi sarežģīti un nesamērīgi maksājumi var veicināt situāciju, kurā daļa organizatoru izvēlas rīkot pasākumus bez saskaņošanas. Tas var palielināt nekontrolētu aktivitāšu skaitu dabas teritorijās, kas ir pretrunā ar dabas aizsardzības interesēm. Līdz ar to paredzētā sistēma var radīt pretēju efektu – nevis uzlabot, bet samazināt pasākumu pārraudzību”.

Savukārt Cēsu novada orientēšanās kluba “Meridiāns” vadītājs Māris Baltiņš “Druvai” paskaidro: ”Orientēšanās sports ir videi draudzīgs, ilgtspējīgs un sabiedrības veselību veicinošs sporta veids. Sacensības notiek bez infrastruktūras izbūves, bez mehāniskā transporta izmantošanas un bez paliekošas ietekmes uz vidi. Dalībnieki pārvietojas individuāli, ievērojot visus dabas aizsardzības nosacījumus. Ja šādai darbībai tiek uzlikta maksa kā par “pakalpojumu”, rodas pamatots jautājums – kāds tieši pakalpojums tiek sniegts? Netiek nodrošināta infrastruktūra, netiek veikti īpaši organizēti darbi, netiek radītas izmaksas, kas attaisnotu atsevišķu maksājumu par teritorijas izmantošanu. Tautas sporta pasākumu aplikšana ar maksu rada iespaidu, ka sabiedriskās iniciatīvas tiek uztvertas kā budžeta papildināšanas instruments. Tas nav pieņemami.”

Lieli publiski pasākumi rada papildu slodzi
dabas vērtībām

Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izveides mērķis ir konkrētu dabas vērtību aizsardzība, nevis sporta vai citu pasākumu nodrošināšana, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēdē uzsvēra Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Dabas izglītības un komunikācijas departamenta direktore Elīna Ezeriņa. Viņa atgādināja, ka pirms 11 gadiem ar Kohēzijas fonda finansiālu atbalstu DAP ir izveidojusi un uztur aptuveni 400 dažādus dabas tūrisma un izziņas objektus visā Latvijā. Šo objektu uzturēšanai līdz pagājušajam gadam bija paredzēti 620 000 eiro gadā, bet no šī gada finansējums ir samazināts par 70%, kas nozīmē, ka visi šie objekti ir jāuztur un jāatjauno jau nolietojusies infrastruktūra par 187 000 eiro gadā. Lai iegūtu trūkstošo finansējumu, DAP piedāvā ieviest maksu par publisku pasākumu rīkošanu brīvā dabā īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kas ir nepilns 1 % no Latvijas teritorijas.

Ezeriņa skaidroja, ka maksa nepieciešama, lai daļēji mazinātu antropogēno slodzi uz dabas teritorijām, kā arī segtu ar pasākumu norisi saistītās izmaksas ietekmes uz vidi mazināšanai un infrastruktūras uzturēšanai, tostarp teritorijas sakopšanai.

Paredzēts, ka par pasākumu, kurā piedalās no 100 līdz 200 dalībnieku, maksa būs 110 eiro, bet par pasākumu ar 201 līdz 500 dalībniekiem maksa būs 300 eiro. Par pasākumu, kurā piedalās 501 līdz 1500 dalībnieku, maksa būs 700 eiro. Par pasākumu, kurā piedalās 1501 līdz 3000 dalībnieku, plānots iekasēt 1600 eiro, bet, ja dalībnieku skaits pārsniedz 3000, plānots iekasēt 3030 eiro.

Lēmumprojekta anotācijā skaidrots, ka lieli publiski pasākumi ar vairākiem simtiem dalībnieku rada papildu slodzi uz dabas vērtībām īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kuru izveides mērķis primāri ir dabas daudzveidības saglabāšana. Tāpat šādi pasākumi ar lielu dalībnieku skaitu rada piesārņojumu un neērtības citiem apmeklētājiem.

Plānojot pasākumus ar 100 un vairāk dalībniekiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, organizatoriem jāizvērtē riski, vai iespējams samērot ieguvumus pasākuma apmeklētājiem un zaudējumus dabas vērtībām, pēc iespējas izvēloties trasējumu, kas neskar DAP pārvaldīšanā esošās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas.

Dabas mīļotāja un dabas sporta pasākumu cienītāja duālās izjūtas

Dabas aizsardzības pārvaldes iecere ieviest maksu par publisku pasākumu rīkošanu brīvā dabā īpaši aizsargājamās dabas teritorijās izraisījusi dažādu brīvdabas sporta pasākumu organizatoru pretestību. Šeit savu taisnību atrast arī man nav viegli. Jau gadiem sekoju līdzi ar dabas aizsardzību saistītiem jautājumiem. Esmu liela atpūtas pie dabas mīļotāja. Tā kā man arī ļoti patīk ceļot, tad pabūts dažādās ļoti skaistās vietās arī citās valstīs.

Raugoties uz ieceri ieviest maksu par publisku pasākumu rīkošanu brīvā dabā īpaši aizsargājamās dabas teritorijās no mana dabas mīļotājas skatupunkta tā šķiet gluži saprātīga – galu galā aizsargājamās dabas teritorijas mums kopīgiem spēkiem ir jāsaudzē un jātur godā. Taču, kad lasu Latvijas Orientēšanās federācija (LOF) iebildumus pret Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) virzīto noteikumu projektu “Dabas aizsardzības pārvaldes publisko maksas pakalpojumu cenrādis”, manī pamostas otrs es. Tas “es”, kurš piedalījies daudzos taku skrējienu seriāla “Stirnubuks” un “Noskrien ziemu” posmos, tāpat arī rogaininga sacensībās. Tāpēc LOF iebildumi man šķiet gluži saprotami. Viņi pauž, ka orientēšanās seriāli nav komercpasākums, to organizatori negūst peļņu, bet ar dalības maksu tiek segtas sacensību organizatoriskās izmaksas (degviela, karšu drukāšana, tehniskie līdzekļi). Dalības maksa ir simboliska (no diviem līdz septiņiem eiro par personu, bērniem daudzviet bez maksas) tāpēc, ka šo seriālu organizatoru un visas LOF mērķis ir veicināt veselīgu dzīvesveidu, pievērst sabiedrību fiziskajām aktivitātēm, iepazīstināt ar dabu un arī izglītot sabiedrību dabas aizsardzībā. Un tieši orientieristi ir ieinteresēti dabas daudzveidības saglabāšanā, jo daba – tā ir vide, kur orientieristiem nodarboties ar savu sporta veidu.
Latvijas Orientēšanās federācija pauž bažas, ka, ieviešot šo samaksu, tieši tā sabiedrības daļa, kas veicina gan dabas saglabāšanu, gan veselīgu dzīves­veidu, tiek zināmā mērā sodīta. “Šobrīd DAP plāno aplikt ar maksājumu tikai nelielu, organizētu un sportiski aktīvu sabiedrības daļu, pilnībā ignorējot mehānismus, kā solidāri infrastruktūras uzturēšanas maksu iekasēt no citiem šo teritoriju apmeklētājiem. Tie ir tūkstošiem makšķernieku, kas aktīvi izmanto Gaujas upes resursus, tie ir individuālie pārgājienu mīļotāji, tie ir daudzi simti auto ralliju apmeklētāji, ogotāji un sēņotāji, kā arī milzīgas laivotāju plūsmas vasarā, neskaitot ārvalstu tūristus. [..] Mēs esam par dabas aizsardzību, taču iebilstam DAP iecerei, jo šis maksājums būs kā jauna veida nodoklis par veselīgu dzīvesveidu. Proti, maksa tiek piemērota pasākuma organizatoriem un dalībniekiem, kuri faktiski tiek “pieķerti pie rokas”, jo piedalās oficiāli rīkotajās sacensībās,” uzsver LOF prezidents Juris Žilko. “Ja maksa tiek iekasēta kā “pakalpojums”, ir jābūt skaidram, kāds pakalpojums tiek sniegts.”

Iecerētās izmaiņas skars tikai dažādu pasākumu organizēšanu, nevis katru vienu pastaigu mīļotāju. Nedomāju, ka kāds bankrotēs, samaksājot zināmu nodevu dabas aizsardzības mērķiem.