Vecāki vērtē, kas derētu demogrāfijas veicināšanai

Vietējās sabiedrības pārstāvjus – lielākoties mazo bērnu vecākus – Labklājības ministrijas rīkotajā domnīcā aicināja apmainīties viedokļiem, kādi atbalsta pasākumi ģimenēm varētu palīdzēt atvašu radīšanā un audzināšanā.

Cēsīs Mākslas telpā “Mala” sanākušajiem vecākiem Lat­vijas Universitātes pētniece Ilze Mileiko pastāstīja, ka šādas domnīcas jeb brīvas ideju apmaiņas darbnīcas kopumā ir plānotas piecas un 4. martā notikusī Cēsu vecāku satikšanās bija trešais pasākums šajā virknē. Katra diskusiju grupa, kurā bija četri līdz seši vecāki, saņēma ministrijas izstrādātos priekšlikumus demogrāfijas situācijas uzlabošanai – kā būtu iespējams atbalstīt vai nu bērnu ienākšanu ģimenē, vai jau viņu audzināšanu.

Tā kā visus pasākumus vienlaikus nevar ieviest, ministrija lēmusi sarīkot sabiedrības un īpaši iesaistīto grupu – vecāku, ģimeņu, jauniešu un arī aktīvo nevalstisko organizāciju – apspriedes, kuras ierosmes būtu primāras un kuras pagaidām atlikt. Diskutējot un argumentējot katra grupa rindoja priekšlikums    par iecerētjiem pasākumiem steidzamības kārtībā.

Debašu intensitāte pie katra no Cēsu domnīcas galdiņiem atšķīrās, pat pie viena galda sēdošie ik pa brīdim secināja, ka katram ieskats ģimenes pamata vajadzībās tomēr  ir nedaudz citāds. Atšķīrās domas par nepieciešamo valsts atbalstu bērna ienākšanai ģimenē, ikdienas un sadzīves līmeņa paaugstināšanā, veselības aprūpē, izglītotas sabiedrības veidošanā. Disku­siju izskaņā ikvienu dalībnieku aicināja vienā vārdā vai vismaz vienā teikumā nosaukt nozīmīgāko un vajadzīgāko ieguldījumu demogrāfijas stiprināšanā, un te visbiežāk izskanēja vārds “izglītība”.

Interesanti, ka vismaz vienā darba grupā, kurā bija divu, vairāki trīs un pat sešu bērnu vecāki, netika atbalstītas ierosmes par vienreizējo pabalstu paaugstināšanu, vērtējot, ka tas varētu radīt arī nelabvēlīgas sekas. Atbalstu vairāk guva priekšlikumi bērnu audzināšanas un izglītības procesu sekmēšanai. Patlaban bērnu vecākus biežāk uztrauc arī konkrētu ārstu speciālistu    un ārstniecības pakalpojumu pieejamība. Pie­mē­ram, mūspusē uz acu ārsta vizīti tik straujajās bērna ķermeņa pārmaiņās reizēm jāgaida teju gads. Būtu paplašināma kultūras pasākumu pieejamība ģimenēm, kaut, protams, jau tagad tiek aktīvi virzīta to pie­ejamība.