Jāvilina vietējie un ārzemnieki

Piedāvājumā 40 papagaiļi, gaisa pūķi un klasiskās tūrisma vērtības

Straupes un Stalbes pagasta tūrisma uzņēmēji no vietvaras gaida aktīvāku nozares piedāvājuma popularizēšana. Tā ir galvenā tēma gandrīz visās sarunās, ko Cēsu novada pašvaldības Uzņēmējdarbības un attīstības pārvalde rīkojusi novada viesmīlības pakalpojumu komersantiem.

Pārgaujas apvienības teritorijā strādājošie tūrisma uzņēmēji, tiekoties ar pārvaldes Tūrisma nodaļas speciālistēm, ieteica, kā vēl varētu pilnveidot reklāmu. Lauris Berkulis, kas pārstāv mini zoo “Zoofly”, kur piedāvā eksotisku piedzīvojumu – 40 papagaiļu kolekciju -, norādīja, ka veiksmīga vieta, kur izvietot tūrisma reklāmu, noteikti ir Latvijā tik plaši pazīstamais Straupes Zirgu pasta tirgus. Tirgus organizatore, Biedrības “Slow food Straupe” vadītāja Astrīde Rozīte bija atsaucīga šim ierosinājumam un atgādināja, ka Straupes Zirga pasta tirgus ir iekļauts arī Lietuvas un Igaunijas tūrisma operatoru piedāvājumā.

Vairāki uzņēmēji rosināja reklāmu par objektiem, pagastiem un novadu papildināt ar nolasāmu QR kodu, lai iebraucējs varētu ātri un vienkārši saņemt informāciju par apskates vietām un pakalpojumiem. “Tās mazās, brūnās norādes par objektiem, ko atļauj izvietot “Latvijas Valsts ceļi”, faktiski nav nekas, tikai iztērēta nauda,” pauda L. Berkulis un piebilda, ka nevajag aizmirst arī klasisko reklāmu, proti, paziņojumus pie informatīvajiem stendiem. Viņš izliekot tos arī uz vietējo kultūras namu afišu plāksnēm. Paziņojumus gan parasti noraujot, bet Lauris esot neatlaidīgs un izvietojot atkal. Tūrisma pārvaldes speciālistes atgādināja, ka šie stendi ir apvienību pārvalžu pārziņā, bet Cēsu novada domes deputāts, straupietis un uzņēmējs Māris Šķesteris atzina, ka nereti stendi ir sliktā stāvoklī, nesakārtoti, bet tā ir novada kopēja problēma.

Kāda vēl vides reklāma stāsta par novadu? Lielie plakāti, kas uzrunā iebraucējus, ir izvietoti visu apvienības pārvalžu teritorijās, kopskaitā 14, tie paš­laik tiek atjaunoti, pastāstīja Tūrisma nodaļas speciāliste Ieva Liepa. Uz plakātiem ir QR kodi, kas aizved uz atbilstošu mājaslapu un “Google maps” kartēm. Tūrisma nodaļa arī aktīvi darbojas sociālajos medijos, atbalstot uzņēmēju ievietotos piedāvājumus.

Nodaļas vadītāja Marta Vika pastāstīja, kā pašvaldība virza informāciju par atpūtas, izklaides un izziņas iespējām Cēsu novadā, par izstādēm un gadatirgiem tepat Latvijā un citās valstīs. Sarunas dalībnieki bilda, ka vairāk varētu uzrunāt igauņus kā tuvākos kaimiņus. M. Šķesteris vērtēja, ka novada piedāvājumu vajadzētu popularizēt valstīs, kur klimats, dabas piedāvājums atšķirīgs, iespējams, tieši tur par to varētu būt lielāka interese.

Runājot par piedāvājuma popularizēšanu kopā ar apkārtējām pašvaldībām, Tūrisma nodaļas pārstāves norādīja, ka ir kopējas ieceres bioreģiona kontekstā, sadarbība notiek arī ar Gaujas Nacionāla parka tūrisma klasteri “Enter Gauja”. Dis­kusijas raisījās, vai kaimiņu pašvaldības reklamē viena otras uzņēmēju pakalpojumus. Lauris pastāstīja, ka lūdzis informāciju Valmieras novada vietvarai ievietot tīmekļa vietnēs informāciju par viņa objektu, bet atsaucību nav guvis. M. Šķesteris uzsvēra, ka katras pašvaldības uzdevums ir gādāt par uzņēmējiem savā teritorijā, bet vietvaru sadarbība notiek konkrētos projektos. Liena Balode, kas “Braslas krastos” piedāvā atpūtu un pašizaugsmi, pauda, ka intereses ir kopējas un pašvaldībām pareizāk būtu sniegt informāciju par tuvāku un tālāku kaimiņu piedāvājumiem.

Taču ne visi priecājas par atpūtnieku, tūristu pieplūdumu. Braslas krasta saimniecības laivošanas periodā piedzīvo nepatīkamus brīžus. Laivotāji piestāj malā, atstāj atkritumus, noplicina krastmalas. “Laivošanas pievienotā vērtība Braslā ir ar lielu mīnusa zīmi. Upe vairs nevar “norīt” to daudzumu,” teica straupiete Sanda Muižniece. Jautājums, vai uzņēmējiem, kas sniedz laivu nomas pakalpojumu, vajadzētu maksāt kādu nodevu par upes izmantošanu. Bija arī ieteikums saimniekiem, kuru īpašumos laivotāji atpūšas, prasīt nelielu samaksu. Lielstraupes pils vadītāja Rudīte Vasile norādīja, ka savulaik pašvaldība rīkojusi tikšanās ar komersantiem, izrunājot sarežģījumus. Rezultāti ir, tomēr saprotams, ka ne visi laivotāji uzvedas atbilstoši instruktāžai. “Druvai” R. Vasile pastāstīja, ka atpūtas vietā, kur Braslas krastā saimnieko viņa, šopavasar straume nav atnesusi atkritumus, kā tas bijis senāk, arī upes krastu apaugums nav piegružots.

Uzmanību prasa arī dabas takas. Gatavojoties sezonai, vajadzētu tās apsekot, saprast, kuras ir drošas, kuras ne, jo laika apstākļi un citi dabas procesi ievieš pārmaiņas, savukārt sākoties siltajiem mēnešiem, pastaigu vietas nereti ir arī pārslogotas. M. Vika paskaidroja, ka Dabas aizsardzības pārvalde uztur dabas datu pārvaldības sistēmu, kurā tiek uzkrāta informācija par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, tūrisma infrastruktūru tajās, tiek izstrādāta kārtība, kā tā izmantojama.

Tikšanās reizē atnākušie uzņēmēji iepazinās arī ar kolēģiem, kas Pārgaujas apvienības pagastos darbojas nesen. Cēsnieki Iveta Šmite un Dmitrijs Gormaļovs pastāstīja par “Gaisa pūķu darbnīcu”, kas ierīkota Stalbes pagastā. Šajā uzņēmējdarbībā esot jau gadus desmit, bet Pārgaujas pusē bijuši zināmi maz. Kādreizējās Lielstraupes skolas, Saulrītu, saimniece Ilze teica, ka plašajā ēkā nekādus pakalpojumus pagaidām nepiedāvā, bet, iespējams, tā varētu būt vieta lielākiem pasākumiem.

Pārgaujas apvienības lielākajam tūristu piesaistes objektam Lielstraupes pilij, kas ir pašvaldības pārziņā, ir savi piedāvājuma un attīstības plāni. Īpašs akcents šajā sezonā būs Straupes 820. jubilejai. Savukārt vēsturiskais Ungurmuižas komplekss Raiskuma pagastā tiek izsolīts nomai.