Uzvarēt vai palikt jaņos. Zole savu vispārējo popularitāti zaudējusi gan nav, tomēr pandēmijas laikā daudzi spēlētāji atradinājušies no klātienes turnīriem un tikai tādos caur niansēm izbaudāmo spēļu garšas. FOTO: Līga Salnite
Februāra nogalē mūspusē tika aizsākta Latvijas mērogam jauna tradīcija zoles kāršu spēlē – vienas ļoti garas dienas laikā tika novadīti divi noteikumu ziņā atšķirīgi turnīri. Tā spēlētāji vienā reizē ne tikai varēja iekrāt divu dažādu reitingu punktus, bet arī cīnīties par prāta un fiziskā ziņā noturīgākā spēlētāja titulu.
Latvijas čempionāts “7×7 Zolmeistars” visa gada garumā ir plānots četras reizes. 28. februārī Priekuļos notika šī dubultturnīra pirmā kārta.
Šī izturības čempionāta idejas autors Jānis Savielis pastāstīja, ka zolīti apguvis agrā jaunībā, tad it kā piemirsis par spēli un ne pārāk sen sev atkal to atklājis kā brīnišķīgu prāta asināšanas, azarta un interesantas komunikācijas formu.
Nezinātājiem J. Savielis paskaidro, ka par Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma vērtību atzītajai zoles spēlei jau daudzus gadus norit regulārie turnīri, kuros reģistrētie spēlētāji var krāt punktus visa gada garumā. Vismaz 30 gadus spēlētājiem zināma klasiskās zoles sacensība, bet ar kovida pandēmijas ierobežojumu laiku iezīmējies rondo zoles popularitātes vilnis, un tagad savus reitinga punktus var krāt arī tie spēlētāji, kuriem patīk arī mazās zoles izspēles.
Zolītes spēlei, ar ko Latvija savā veidā ir unikāla arī starptautiskā mērogā, ir savs cienītāju loks, kuri aktīvi piedalās regulāros turnīros visā valstī, stāsta J. Savielis, tomēr klātienes dalībnieku skaita ziņā joprojām esot manāms pandēmijas iespaids. Izskaidrojums, visticamāk, meklējams tobrīd esošajos satikšanās ierobežojumos, kas piespieda cilvēkus pāriet uz attālinātu spēli datorā vai viedtālrunī. Satikšanās ierobežojumi sen beigušies, taču spēlētājiem paradumi “pielipuši”, un nevēlēšanās iziet sabiedrībā, šķiet, tikai pieaugusi.
Lai gan J. Savielis pats aktīvi zoles kustībā iesaistījies salīdzinoši nesen, viņš atzīst, ka no šīs spēles prieku rada ne tikai prāta asināšana, bet arī iespējas uzturēties gudru ļaužu sabiedrībā un arī apceļot Latviju. Tagad viņš iekritis spēles azartā un uzņēmies īstenot Latvijā vēl nebijušu pasākumu – sarīkot vērienīgāko izturības turnīru, vienā dienā apvienojot gan klasiskās, gan rondo zoles izspēles. Tā kā šāda mēroga turnīram jāplāno daudz laika, sestdien Priekuļos spēles norisinājās no deviņiem rītā līdz pat pusnaktij, par pasākuma vietu izraudzīta viesnīca “Tigra”, kas dalībniekiem piedāvāja arī draudzīgākus nosacījumus nakšņošanai un paēšanai turpat uz vietas.
Pirmajā dubultizcīņas reizē pasākumā kopumā piedalījās 64 šīs kāršu spēles cienītāji, starp kuriem arī ne viens vien mūspuses iedzīvotājs. Taču starp astoņiem labākajiem ierindojās tikai viens Cēsu novadnieks, Aivars Cipe šīs reizes spēles noslēdza godpilnajā 3. vietā. Piekto vietu ieņēma 2024. gada valsts čempiona titula ieguvējs Aivo Puzulis no Dzelzavas pagasta Madonas novadā, un septītajā vietā ierindojās smiltenietis Gints Krauklis.
Lai gan vienā no kārtējiem reitinga turnīriem “Druva” nemanīja nevienu dāmu, J. Savielis teic, ka Latvijas mērogā pāris daiļā dzimuma pārstāvju esot. Arī priekulietis Jānis Mičulis avīzei atzina, ka sieviešu zoles turnīros bijis gana maz, visas valsts reitingos patlaban sacenšas tikai uz vienas rokas pirkstiem skaitāmas daiļā dzimuma pārstāves. J. Mičulis ar zoles spēli aktīvi nodarbojas jau vismaz 20 gadus un arī pats ik pa laikam noorganizē kādu turnīru pārdesmit spēlētāju lokam. Arī viņš ņēma dalību jaunajā dubultturnīrā, šoreiz izcīnot 37. vietu visu gudro vīru lokā.
J. Mičulis atzīst, ka dažādi eksperimenti turnīru rīkošanā bijuši arī iepriekš, tostarp viņš savulaik pieredzējis arī diennakts sacensības. “Tas jau principā ir tāds maratons,” dalās pārdomās priekulietis, norādot, ka, tik ilgi spēlējot, jau jebkuram spēlētājam var gadīties kaut ko izdarīt automātiski, pat lāgā nepadomājot. “Tādēļ tas tiešām ir tāds izturības pārbaudījums,” atzīst J. Mičulis.
Komentāri