Cēsu novadā sākusies jaunā, vienotā teritorijas plānojuma publiskā apspriešana. Plānojums ir dokuments, kas turpmāk noteiks, kur un kā novadā iespējama apbūve, kur saglabājamas ainavas un dabas teritorijas un kur tiek plānota uzņēmējdarbības attīstība. Dokuments skar ikvienu iedzīvotāju: cilvēkus, kas būvē mājas, uzņēmējus un zemju īpašniekus, kas vērtē savus resursus, un pašvaldību, kas atbild par pakalpojumu pieejamību un infrastruktūras uzturēšanu. 

Publiskai apspriešanai plānojumu nodeva 19. janvārī, tā turpināsies līdz 20. februārim.

Ar teritorijas plānojuma 1. redakcijas materi­āliem iespējams iepazīties Cēsu novada pašvaldībā Klientu apkalpošanas centrā Cēsīs, katras apvienības pārvaldē, kā arī novada pašvaldības mājaslapā cesis.lv un Latvijas ģeotelpiskās informācijas portāla geolatvija.lv sadaļā “Teritorijas attīstības plānošana”. 

Rakstiskus priekšlikumus iespējams iesniegt klātienē, nosūtīt elektroniski Cēsu novada paš­valdībai vai iesniegt Latvijas ģeotelpiskās informācijas portāla geolatvija.lv sadaļā “Teritorijas attīstības plānošana”.

Publiskās apspriešanas laikā katrā apvienības pārvaldē un Cēsīs notiks klātienes sapulces. Pirmā norisinājās pagājušajā nedēļā Līgatnē.

Sarunā par jauno novada teritorijas plānojumu visvairāk jautājumu izvēršas par ceļiem

Lai gan ceļi, to statuss un nākotnes remonta plāni nav tieši saistīti ar iecerētajām zonējumu pārmaiņām, tomēr Cēsu novada jaunā teritorijas plānojuma pirmajā publiskajā apspriešanas sanāksmē Līgatnē liela daļa jautājumu neizbēgami skar tieši šo teritorijas “asinsrites sistēmu”.

Teritorijas plānojuma publiskās apspriešanas pirmā klātienes sanāksme notika 19. janvārī. Līgatnes pilsētas Kul­tūras namā bija sanācis ap trīsdesmit apkaimes iedzīvotāju, kuri interesējās arī par savā īpašumā esošo teritoriju statusa iespējamo maiņu, vēja parku liegumu zonām un būvniecības vai ēku remonta nosacījumiem.

Vietvaras Centrālās administrācijas Attīstības pārvaldes vadītāja Madara Jenerte īsumā iepazīstināja ar plānojuma pirmo redakciju, kas Līgatnes pilsētai paredz arī nelielas robežu izmaiņas. Tai plānots pievienot dažas teritorijas, atsaucoties uz iedzīvotāju iesniegumiem. Savukārt par    Līgatnes pagasta Augš­līgatnes ciemu saruna vēl esot atvērta, ir gan ieskats, ka dažas platības jāpievieno ciema teritorijai, gan saņemti iesniegumi par atsevišķu īpašumu izslēgšanu no ciema robežām. Attīstības pārvaldes vadītāja paskaidroja, ka teritorijas plānojuma izstrāde paredz iespēju ne tikai dibināt, bet arī likvidēt ciemus, tomēr šoreiz vēja parku dēļ speciālisti atturējušies no šīs iespējas. M. Jenerte arī piebilda, ka reizē ar novadam jaunā vienotā teritorijas plānojuma izstrādi ar novada domes lēmumu atvērta arī 2022. gadā apstiprinātā novada ilgtermiņa attīstības stratēģija. Ie­mesls esot tās pašas vēja elektrostacijas, par kurām pirms četriem gadiem nebija ne runas.

Runājot par tieši līgatniešiem svarīgiem jautājumiem, jaunums teritorijas plānojumā ir daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija Līgatnē, kuras iepriekš nebija. Attīstības pārvaldes Teritorijas plānošanas un stratēģiskās attīstības nodaļas vadītāja un galvenā teritorijas plānotāja Ance Ludborža arī pastāstīja, ka  iecerēts daudzdzīvokļu dzīvojamajai apbūvei zemes platību samazināt no 2500 uz 1000 kvadrātmetriem.

Nenoliedzami, daudzus interesēja arī sīkāks izklāsts par pārmaiņām Līgatnes papīrfabrikas vēsturiskajā ciematā. No Jauno Līderu vidusskolas direktores vietnieka Mārtiņa Šteina, viņš arī Cēsu novada domes deputāts, izskanēja lūgums pamatot, kādēļ šī vēsturiskā ciemata teritorijā nav iekļauta arī vidusskolas teritorija un Rīgas kalns. M. Jenerte paskaidroja, ka lielākoties vēsturiskās teritorijas noteiktas saskaņā ar Nacionālā kultūras mantojumu pārvaldes datiem, bet atzina, ka šādas teritorijas ierobežojumi noteikti attiecas uz Rīgas kalna mājām.

M. Jenerte gan pieļāva, ka konkrētās robežas vēl varētu precizēt, jo šajā teritorijā esot ietvertas gan bijušās papīrfabrikas ēkas, gan citas būves. Taču paskaidroja, ka vēsturiski svarīgajā teritorijā ir arī dažādi ierobežojumi, piemēram, ēkām nav atļauti plastmasas logi, ir noteikta jumta krāsa, nav atļauts ēkas siltināt no ārpuses, pēc iespējas arī noteikta prasība rast visai ēkai vienādu logu risinājumu. “Tā, lai tas piemineklis, kopskats būtu estētisks,” skaidroja M. Jenerte, piebilstot, ka šīs prasības gan nav ļoti izvērstas.

Tikai aptuveni divus gadus Līgatnes pusē dzīvojošā Dace Volfa interesējās, kādēļ atsevišķās teritorijas zonās tiek pieļauts ēkās ielikt vai atstāt padomju laika logus, ne atjaunot vēsturisko formātu. Uz to M. Jenerte īsi, taču visnotaļ reālistiski atzina – ir ēkas, kur šie vēsturiskie paraugi pat nav vairs saglabājušies, un padomju laika koka logi tomēr būs labāki nekā plastmasas rāmji.

Līgatniešiem nozīmīga ziņa bija, ka plānojumā paredzēta teritorija tiltam pār Gauju, taču tam nav tiešas saistības ar zonējumu pārmaiņām, norādīja plānotāji. M. Jenerte sacīja, ja tilts tiešām būs, tas noteikti nebūs paredzēts smagajam transportam. Viņa pieļāva, ka tilts gan palielinātu tūrisma plūsmu uz Līgatni un, visticamāk, arī iedzīvotāju skaitu šai apkaimē. Stin­gri pret tiltu šajā vietā iebilda būvvaldes arhitekts Normunds Broks, kurš atbildīgs par Lī­gatnes apvienības pārvaldes un Vaives pagasta teritoriju. Pēc viņa teiktā, tilta izveide izmaksāšot vismaz trīs miljonus eiro un pēc tās izbūves beigšot pastāvēt Līgatnes pārceltuve, kura nodrošina darbu vismaz trim cilvēkiem, un, kā zinot teikt paši pārcēlāji, vasarā mēdzot dienā ieņemt pat tūkstoti eiro. “Ja to naudu ieguldīt, varbūt ieguldīt labāk tur?”

Tāpat sanāksmē izskanēja sašutums par valsts uzlikto prasību jebkurus būvniecības darbus noteiktā attālumā no “Latvijas Valsts ceļu” (LVC) pārziņā esošajiem ceļiem papildus saskaņot arī ar šo institūciju. Kā minēja N. Broks, Līgatnē un Cēsīs tas problēmas neradot, taču Augšlīgatnē noteiktā simt metru josla no ceļa ietekmēs lielākā mērā. “Ar vienu klikšķi datorā šī saskaņošana nesanāks,” ar zināmu sašutumu par būvniekiem papildu uzlikto slogu teica arhitekts, pieļaujot, ka šīs prasības izpilde varētu aizņemt aptuveni mēnesi. M. Jenerte atzina, ka par šo tēmu ir bijušas gan diskusijas plānojuma izstrādes stadijā, gan arī citviet Latvijā pret to ir lieli iebildumi, tomēr šis – teju lūgums – no autoceļu pārraudzītāja saglabāts, lai LVC varētu pārliecināties par notiekošajiem procesiem ap viņu pārziņā esošajiem un nākotnē potenciāli pārbūvējamajiem ceļiem. M. Jenerte arī pauda pārliecību, ka saskaņošanas procesam nevajadzētu izvērsties ļoti “birokrātiskam”.

Sanāksmē izraisījās arī diskusija ap jautājumu, kadēļ kāds ceļš Ratnieku tuvumā jaunā plānojuma kartē nav iezīmēts un kā to uzturēt, ja tas ceļu inventarizācijā nav ņemts vērā. Tāpat pārspriedumi izskanēja par līgatniešu sen lolotu cerību – veloceliņa izveidi – , atbildību mētājot no LVC uz Cēsu novada paš­valdību un atpakaļ, taču arī šis jautājums nav teritorijas plānotāju pārziņā.

Pārmaiņas un ierobežojumi

Jaunais dokuments šķietami krietni atšķiras no līdzšinējā teritorijas plānojuma, jo iepriekšējais apstiprināts vēl pirms valstiskā līmenī pieņemtajām izmaiņām plānojumu izstrādē.

Līgatnes pilsētai plānots pievienot divas zemes vienības. Robežu izmaiņas skars arī trīs ciemus: Augšlīgatni, Ķempjus un Ratniekus.

Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturiskajam centram ar aizsardzības zonu noteikts “teritorijas ar īpašiem noteikumiem” statuss. Kā ainaviski vērtīga teritorija ņemta vērā Gaujas ielejas ainavu telpa, kas aptvar lielāko daļu Līgatnes apvienības teritoriju. Savukārt perspektīvajam tiltam pār Gauju paredzētajā teritorijā būs aizliegta jauna ēku, žogu, kā arī mākslīgo ūdensobjektu būvniecība.