Par apbūves gabaliem Āraišos un par to, ko aizsargājam

Drabešu pagasta iedzīvotāju padome vienīgā novadā tikšanos ar vietējiem ļaudīm rīkoja trīs vietās: Ieriķos, Līvos un kādreizējā pagastmājā “Ausmās”, kur tagad darbojas Amatas apvienības pārvalde.

Uz trešo un pēdējo cikla sarunu “Ausmās” ieradās kāds desmits iedzīvotāju. Ar krietnu devu sašutuma par notiekošo Āraišos runāja Anita Gold­šteina, kura dzīvo netālu no Āraišu ezera. Āraišu apkaimes iedzīvotāji vienmēr ievērojuši stingros saimniekošanas ierobežojumus, kas noteikti saistībā gan ar tuvīno arhitektūras pieminekli, gan vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritoriju, bet nu izskatoties, ka vienam kaimiņam atļauts sadalīt piederošo zemi mazākās platībās ar apbūves tiesībām un nu jau notiekot darbi. Sieviete pieļāva, ka, visticamāk, te tikšot veidots vēl viens piebraucamais ceļš, jo vienam sadalītās teritorijas zemes gabalam pašlaik neesot iespējams piebraukt. “Turpat blakus ir arī vecais kapu lauks,” vēl piebilda sieviete. Viņa jau paspējusi par situāciju informēt gan Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP), gan Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi (NKMP), gan arī novada    pašvaldību. “Tāda sajūta, ka visiem ir pilnīgi vienalga,” situāciju pēc atbilžu uzklausīšanas raksturoja āraišniece. A. Goldšteina, raksturojot sarunu kādā iestādē, pauda, ka vienkāršos vārdos stāstīts, ka iestādē vērsies gados vecāks kungs, zemes īpašnieks, ar lūgumu ļaut tomēr šo zemi sadalīt, lai varētu to atstāt vairākiem mantiniekiem. Āraišu iedzīvotāja arī piebilda, ka iepriekš liegumi un ierobežojumi ap kultūras pieminekļiem noteikti 500 metru rādiusā, tagad – tikai 200 metru.

Skanēja salīdzinājums – viens var saņem atļauju fundamentālām pārmaiņām kultūrvēsturiski un arī ainaviski svarīgā vietā, bet citam neļauj no pagalma aizvākt nokritušu koku. Proti, tur atrasta neparasta vabole, tāpēc kokam pievienota novērošanas iekārta un šo vietu uzraudzīs vēl pāris gadu.

Iedzīvotāju padome solījās arī painteresēties, kādēļ zemes sadalīšanas un būvniecības atļaujas šajā teritorijā izsniegtas, lai gan, ņemot vērā, ka A. Goldšteina jau vērsusies institūcijās, bet rīcība nav sekojusi, arī padome neprognozēja kādus risinājumus. Tika pieļauts, ka pēc konsultācijas vēl varētu vērsties Tiesībsarga birojā.

Sapulcē “Ausmās” sanākušie vairāk nekā iepriekšējās Drabešu iedzīvotāju padomes sanāksmēs bija neapmierināti ar vietvaras un tās administrācijas darbu. Izskanēja, ka to nemaz neuztraucot pagastos notiekošais un vajadzīgais. Taču tikšanās reizē Līvos izteiktie iebildumi jau tiek risināti. Pa­domes priekšsēdētājas vietnieks Juris Suseklis informēja, ka sagatavota un pašvaldībai iesniegta vēstule par Līvu iedzīvotāju aicinājumu atjaunot ērto sabiedriskā transporta pieturvietu Cēsīs. Ar Amatas apvienības pārvaldes vadītājas Elitas Eglītes atbalstu atrasts risinājums Kārļu ceļa atputekļošanai pie dzīvojamajām mājām. Attiecībā uz iepriekš izskanējušo ierosinājumu ierīkot auto stāvlaukumu Līvos padomes locekļi, kā arī E. Eglīte atzīmēja – attiecīgajā vietā ciemā tas, visticamāk, nebūšot iespējams, jo tieši gar šo patlaban neizmantoto teritoriju ir ierīkots gāzesvads.

Uz tikšanos “Ausmās” bija ieradušies arī Līvu ciema apkaimes iedzīvotāji, kurus neapmierina viņu īpašumu plānotā iekļaušana Cēsu pilsētas teritorijā. Īpašnieki aktualizēja šo jautājumu, vērtējot, kā rīkoties, lai viņu intereses tiktu ņemtas vērā.

Šāds satikšanās laiks acīmredzami saliedē pagasta iedzīvotājus, ļauj dalīties atmiņās un arī šī brīža novērojumos, kas liecina par apdzīvotās vietas izaugsmi un problēmām. Cita starpā šoreiz viens no padomes locekļiem Andris Jansons pastāstīja, ka nupat televīzijā rādītajā skolēnu erudīcijas raidījumā piedalījusies desmitklasniece no Cēsu Valsts ģimnāzijas un nav zinājusi, kur atrodas ezerpils. Jautājums, kā stāstīt par apkaimēs, novadā nozīmīgo, lai tas sasniegtu plašāku auditoriju.