Darba netrūkst arī ziemā

Pat ja šķiet, ka apkārtnē vēja nav, “Vējainēs” tas vienmēr iemanās izmest kādu loku. “Te bija klajš lauks, kopsaimniecības laikā pats graudus kūlu,” atceras “Vējaiņu” saimnieks Andris Cīrulis.

Kad kolhozs cēla mājas un    varēja izvēlēties no vairākiem zemesgabaliem, viņš izraudzījās pazīstamo uzkalniņu. “Kad būvēja māju, vienmēr svilpoja vējš. Tā arī māju nosaucām par “Vējainēm”,” teic Andris.

Savulaik viņš aktīvi darbojās pagasta sabiedriskajā dzīvē, kādu laiku bija arī pagasta vadītājs. Deju kolektīvā iepazinās ar Skaidrīti, kura strādāja patērētāju biedrībā. Kad kopsaimniecība beidza darbību, Andris, kā daudzi laukos, strādāja mežiz­strādē. Skaidrīte saimniekoja mājās.

“Lejā pie mājas bija krūmiem aizaudzis dīķis. Bridām krūmos, izrādījās, tur ir saliņa. Uzcēlām sev pirtiņu. Tas bija laikā, kad uz Latviju sāka braukt ārzemju latvieši. Radiem vajadzēja vietu, kur satikties, pasvinēt. Kāds lūdza, lai ielaižam, un tā pamazām sākām uzņemt viesus,” stāsta saimniece Skaidrīte, bet Andris piebilst, ka bija vien pirts jāpaplašina.

“Ko nopelnīju, to ieguldīju “Vējainēs”. Tā sākām nodarboties ar tūrismu.  Cēlu pirtiņu sev, tagad ir viesu nams. Nekur nereklamējamies, cits citam pastāsta. Pēdējā laikā gan esam internetā,” saka saimnieks.    “Vējaines” var izmitināt līdz 20 atpūtniekiem. Andris vērtē, ka uz Veselavu vairāk brauc no citām Latvijas vietām, nevis tuvējās apkārtnes. Te svin jubilejas, rīko salidojumus, organizācijas savus pasākumus. Saimnieks atzīst, ka, uzņemot viesus, vienīgā problēma, ka abiem pietrūkst svešvalodu zināšanu.

“Labi, ka ir viesu nams, ar pensiju vien būtu ļoti sarežģīti izdzīvot. Un darba ir daudz, divatā cenšamies ar visu tikt galā,” teic Skaidrīte. Vasarā savu reizi palīgā atbrauc bērnu ģimenes, lai sakoptu plašo apkārtni. Meitas ar ģimenēm dzīvo Rīgā un Valmierā, dēls Ikšķilē. Četriem mazbērniem “Vējainēs” patīk.     

“Ziemā sniegs jātīra, viesu nams un māja jākurina. Arī ceļu pats tīru, nav drošības, ka tīrītāju sagaidīšu. Pērn interesējos, teica, ka brauks, kad varēs, bet viesiem ir jātiek līdz namam. Ziemā malka jāgādā, mežs jākopj. Vasarā jāpļauj zāle, ik pa reizei kas jāpieremontē,” par ikdienu pastāsta saimnieks un atzīst, ka ziemā, kad vakari gari, nav īsti, ko darīt, tad garāžā var kaut ko paremontēt. “Meklēju darbu, lai nav jānīkst,” nosaka veselavietis.

Vakarus Skaidrīte velta lasīšanai. Tagad labprāt izbrauc kādu loku ar slēpēm. Andris izdzen trasi, un arī kaimiņi tur slēpo. “Ja putenis sliedes aizvelk, braucu uz Priekuļu trasi,” atklāj Skaidrīte, bet Andris bilst, ka viņš pēdējos gados ar sportiskām aktivitātēm ir uz jūs.

Skaidrīte arī regulāri apmeklē dažādas pensionāru nodarbības Priekuļos. “Iespējas ir, bet veselavieši pēdējos gados ir kūtri. Paši ejam gan uz pasākumiem muižā, gan bibliotēkā, bet cilvēku maz, vairāk priekuliešu un jaunrauniešu nekā vietējo. Bijām Inešos, tur zāle pilna, tāpat Raunā. Zinu, ka par pasākumiem daudzi nemaz neuzzina, jo informācija publicēta tikai internetā,” pārdomās dalās veselavietis.   

Skaidrīte un Andris atzīst, ka daudzus pagasta iedzīvotājus nepazīst, jaunā paaudze izaugusi, ienākuši sveši. Un katrs vairāk par sevi, maz interesējas par kaimiņiem.