Drabešu iedzīvotāju padome sāk ar Ieriķiem

Uzsverot, ka pārstāv vienu no lielākajiem Cēsu novada pagastiem ar vairākām samērā attālu esošām apdzīvotajām vietām, Drabešu iedzīvotāju padome tikšanās reizes ar sava pagasta cilvēkiem sāka 8.janvāra vakarā, aicinot uz sarunu Ieriķu stacijā.

Pirmo reizi šādā pasākumā uzrunājot sanākušos, padomes pārstāvji uzsvēra, ka iedzīvotāju padomes ir jaunums un visiem jāmācās, kā veidot sadarbību, lai padome varētu kalpot par saikni starp sabiedrību un Cēsu novada domi, nododot tālāk informāciju par vajadzībām, vēlmēm un aktuālajām problēmām.

Mudināti izklāstīt savus ierosinājumus un problēmas, sanākušie ieriķieši sākotnēji kūtri, bet pēc tam aktīvi runāja par dažādiem šajā ciemā aktuāliem jautājumiem. Izskanēja neapmierinātība, piemēram, par ielu apgaismojuma problēmām, gan uzsverot, ka laternas Lielajā ielā nereti ieslēgtas nelietderīgi diennakts gaišajās stundās, gan nakts vidū, kad pa ciema ielām īpaši neviens nestaigā. Pretstatā tam tika norādīts arī par nepietiekamu apgaismojuma nodrošinājumu šajā pašā ielā – tikai otrpus dzelzceļa sliedēm. Šajā ceļa posmā skolēniem jāmēro ceļš uz skolu gar vispār neapgaismotu brauktuves malu. Tika apspriesti arī ūdens­apgādes jautājumi un dažādas citas saimnieciskas dabas rūpes.

Ieriķieši pauda savu atzinību par bibliotekāres aktīvo darbu, gan rūpējoties par bibliotēku, gan atdzīvinot bijušo Ieriķu dzelzceļa stacijas ēku kā tikšanās vietu vietējiem iedzīvotājiem.

Sanākušie rosināja padomi nodot tālāk pašvaldībai lūgumu sakārtot un uzlabot sporta laukumu pie Amatas pamatskolas, lai sporta entuziastiem tur būtu iespējams nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm, piemēram, futbolu un basketbolu.

Tika arī spriests, ka nozīmīgs ieguvums būtu, ja Ieriķu stacijā piestātu vairāk vilcienu.

Jāatgādina, ka no 2025. gada 1. līdz 15. oktobrim Cēsu novada Drabešu pagastā norisinājās iedzīvotāju padomes vēlēšanas, kurās iedzīvotāji ievēlēja savus pārstāvjus darbam ar pašvaldību. Drabešu pagasta iedzīvotāju padomē darbojas Evija Ķelle – iedzīvotāju padomes priekšsēdētāja, Juris Suseklis – priekšsēdētājas vietnieks, Indra Ozola – sekretāre, Andris Jansons, Sandra Miezīte, Jana Gustāne un Kristīne Krastiņa.

Pēc pašvaldības iecerētā, iedzīvotāju padome ir konsultatīva institūcija, kas pārstāv vietējās kopienas intereses un sadarbojas ar pašvaldību, lai veicinātu teritorijas attīstību. Tā piedalās jautājumos par teritorijas labiekārtošanu, kultūras dzīvi un iedzīvotāju iesaisti. Iedzīvotāju padome rūpējas par vietējās kopienas attīstību un iedzīvotāju interešu aizstāvību. Tā veicina teritorijas labiekārtošanu un uzturēšanu, pārstāv iedzīvotāju intereses paš­valdībā, iniciē un sniedz priekšlikumus par attīstības projektiem, veido vietējo kultūras un sabiedrisko dzīvi, kā arī rīko sapulces un informē iedzīvotājus par aktuālajiem jautājumiem.

Drabešu pagasta iedzīvotāju padomes dalībnieki aicināja gan atnākušos, gan jebkuru citu pagasta iedzīvotāju vēl apdomāt aktuālās vajadzības un ierosinājumus un jebkuru savu priekšlikumu sūtīt e-pastā drabesi.padome@cesunovads.lv, apņemoties visus ierosinājumus izskatīt un nākamo tikšanās reižu laikā informēt par saņemtajiem ieteikumiem un atgriezenisko saiti no pašvaldības.

Ar idejām uz Cēsu jubileju

Sarmīte Feldmane

Jūlijā Cēsis svinēs pilsētas 820. Kā svētkus rīkot, domā kultūras ļaudis, tiekas, diskutē, meklē šodienas pilsētniekiem kaut ko būtisku, lai svētki kļūtu par notikumu.

Cēsu novada pašvaldības Kultūras pārvalde un Kultūras centrs ikvienu aicināja uz Ideju talku, lai uzklausītu cēsnieku domas, kādus veidot pilsētas svētkus. Kultūrtelpā “Mala” trešdien pulcējas ap 40 interesentu. Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timermane-Malēja uzsvēra, ka gaidāmo svētku centrā būs cilvēks – tas ir gan pilsētnieks, gan viesis, kuram Cēsis ir tuvas. Cēsnieks svētkos ir klātesošs kā dalībnieks, apmeklētājs, svētku līdzradītājs un palīgs.

“Gatavošanās svētkiem būs kopradīšana. Cēsniekiem pašiem jārada saturs, kas atspoguļo pilsētas identitāti, tradīcijas un radošo garu,” atgādināja Kultūras pārvaldes vadītāja Zane Neimane.

Ideju talkas dalībnieki vairākās darba grupās diskutēja, izteica viedokļus, kam noteikti jābūt svētkos, ko no agrāko gadu pilsētas svētkiem nevajadzētu atkārtot, kā iesaistīt iespējami vairāk iedzīvotāju, lai katrs sajustu, ka viņa pilsētai ir jubileja, un justos piederīgs.

Edīte Siļķēna pauda darba grupas ieteikumus. “Svarīga ir svētku gaidīšana un greznošanās. Varētu turpināt šūt karodziņus, lai jau pirms svētkiem pilsēta ir izrotāta. Lai ikviens redz, ka gaidām svinības,” stāstīja cēsniece un uzsvēra, ka lielāka uzmanība jāvelta pašiem pilsētniekiem. Izskanēja ideja, ka dažādās vietās pilsētā svētku nedēļā varētu rīkot, piemēram, vienas profesijas cēsnieku tikšanos. Kopā sanāktu dažādu paaudžu, piemēram, mediķi, elektriķi motosportisti, makšķernieki, juristi.    Viņi iepazītos, kāds amatierkolektīvs uzstātos. “Satiktos cēsnieki, kurus vieno profesija, kuriem ir kopīgas intereses. Kaut Cēsis nav lielas, cits citu nemaz tik labi nepazīstam,” skaidroja E. Siļķēna. Viņa arī ieteica, ka piektdienas nakti vajadzētu atvēlēt pašiem sev, nevis viesiem, un svinēt visās apkaimēs, nevis parkā, bet lielajiem koncertiem un tirdziņiem savs laiks.

Vairāki Ideju talkas dalībnieki pauda viedokli, ka gājienam ir jābūt ar konkrētu saturu un jāieinteresē tajā piedalīties vairāk kolektīvu.    “Ko gājienā atrādām, vai pašvaldības iestādes? Gājienam jābūt arī mākslinieciskai vērtībai,” teica Inga Cipe, bet E. Siļķēna papildināja, ka gājienam jādodas cauri pilsētai, ne tikai no Vienības laukuma uz parku.

I. Cipe piedāvāja ideju “Māksla ratos”, kur mijiedarbotos mūzika, māksla un tehnika. Uz skatuvēm, kas pārvietojas, tiek parādīta, izspēlēta Cēsu vēsture cauri laikiem.

Savukārt Kristīne Rozenberga uzsvēra: “Par daudz skatāmies pagātnē, jāspēj caur pagātnes prizmu ļauties nākotnes vīzijai. Tas izdarāms, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas pilsētvidē.” Ideja, ka turpmāk katros pilsētas svētkos tiek radīts kāds vides objekts, tā nākotnē dažādojot pilsētvidi, izpelnījās aplausus.

Cēsnieki arī atgādināja, ka savulaik lidlaukā notikuši dažādi pasākumi un tagad, kad Cēsīm ir tuva kosmosa tēma, te varētu notikt visdažādākās aktivitātes, sākot ar papīra lidmašīnu locīšanu, dronu sacensībām līdz ar kosmosu saistītām nodarbēm.

Domu apmaiņa raisījās par ēdināšanu svētkos. “Vēderprieki svētkos ir būtiski. Alkohola lietošana, augstās cenas pasākumos daudzos rada nepatīkamas sajūtas. Varbūt ēdinātāju izvēlē var ko darīt,” sacīja Sigeta Briede un kopā ar domubiedriem ierosināja, ka varētu būt pavāru meistarklases, tikšanās ar pazīstamiem pavāriem, saimniecēm.

Ar atbalstu tika uzklausīta ideja, ka Raiņa ielā garāžu jumts varētu kļūt par skatuvi, ielu slēgtu, un tur notiktu koncerti. K. Timermane – Malēja pastāstīja, ka svētku programmā liela vieta būs dažādu paaudžu Cēsu mūziķiem un māksliniekiem. Bija priekšlikumi, kā iepriecināt ģimenes ar bērniem un seniorus.

Idejas pierakstītas, svētku rīkotāji tās apkopos, dažādās darba grupās vērtēs, kuras un kā īstenot. Ideju talku vadīja kultūras žurnālists Edgars Raginskis, viņš “Druvai” atzina: “Būtiski, ka sanāca dažādi cilvēki, izskanēja jēgpilnas idejas un cēsnieki ir gatavi sadarboties, ka viņiem ir svarīga gan pilsētas, gan savas apkaimes identitāte.”

Bet Z. Neimane vērtēja: “Ir skaidrs, ka daudzas interesantās idejas nevar īstenot tikai Cēsu Kultūras centrs, ir vajadzīga daudzu cēsnieku līdzdalība. Prieks, ka jūtama kopienas ieinteresētība. Gaidām vēl idejas un tos, kuri gatavi iesaistīties jubilejas rīkošanā un norisēs.”

Februāra otrā pusē būs vēl viena Ideju talka.