Ar vārdā ierakstītu spēka zīmi

Veidot spēka zīmes vārdiem Cēsu novada Kārļu iedzīvotāja Elīna Lapiņa sākusi pirms vairākiem gadiem. Pirmsākumos centusies piemeklēt spēcīgus zelta vārdus saviem bērniem. Pamazām aizrāvusies ar vārdu zīmju izšūšanu krustdūrienā, tagad jau šādi veido pat veselus dzimtas koku rakstus.

Tagad pieredze par vārdiem uzkrāta gana liela, un nereti Elīna jau uzreiz zina, kādā krāsā un rakstos personas vārds veidosies. Viņa pastāsta, ka no latviešu sieviešu vārdiem izteikts zelta vārds esot Madara, savukārt latviešu vīriešu vārdiem dominējošie ir zilie un zaļie toņi. “Ļoti patīk veidot dzim­tas kokus spēka zīmēs, jo jāveic izpēte par katru vārdu. Man gan kā īstam kurpniekam – pašam savu kurpju nav. Pie sava dzimtas koka izveides zīmēs visu laiku plānoju pieķerties, bet kaut kā nav iznācis laika,” teic pati rakstu veidotāja.

Ar Elīnu runājāmies Ziemas­svētku tirdziņā, kas pirmo reizi norisinājās atjaunotajā Ieriķu stacijā, kas tagad pārvērsta par kultūrtelpu un pulcēšanās vietu vietējai kopienai. Viņa piekritusi turēt rūpi par šeit izlikto lietu klāstu pirmssvētku dienās. Bet par sevi jaunā sieviete stāsta, ka strādājusi dažādus darbus, to­starp tirdzniecībā un ar cilvēkiem. Pašlaik gan Elīna pamatā ir mamma uz pilnu slodzi, jo jaunākais bērns, viņas pašas vārdiem sakot, ir “profesionāla slimotāja”. “Brīžam tā slimošana ir kā sprinta distance, bet citreiz – maratons,” situāciju raksturo māmiņa. Viņa pastāsta, ka Kārļos dzīvo astoņus gadus. Abi ar vīru ir ienācēji, dzīvesvietu meklējuši nosacītā viduspunktā. Elīna paskaidro: “Pati esmu no Valmieras puses, bet vīrs no Siguldas. Iepazināmies Rīgā. Kad pieteicās vecākais dēls, sapratām, ka negribam bērnus audzināt Rīgā, un meklējām kādu vietu pa vidu saviem radiem uz vienu un uz otru pusi.” Rīgā nodzīvoti septiņi gadi, un ar to pilnībā pieticis. Elīna pati uzaugusi tuvumā dabai un nav spējusi iedomāties, ka bērniem būtu jāaug lielā pilsētā. “Uz Rīgu var savu reizi aizbraukt, un to septiņu gadu laikā, tur dzīvojot, jau es biju atradusi sev patīkamas zaļās saliņas, kur patverties pilsētas vidē,” pastāsta bijusī galvaspilsētas iedzīvotāja.

Par Kārļiem Elīna smaidot atzīst: ”Tā ir tāda kā pēdējā pa īstam zaļā saliņa pasaulē. Turpat pa logu varam vērot stirnas un skaistas dabas ainavas.”

Savukārt par savu vaļasprieku un vārda spēka zīmju izšūšanu Elīna saka: “No pirmās reizes, kā man to parādīja, šis process ļoti iepatikās.” Pamazām nodarbē iedziļinājusies arvien vairāk un tagad jau nereti tiekot aicināta par šo procesu stāstīt un to rādīt citiem. Kāds sava vārda zīmes labprātāk uzzīmējot, citi, līdzīgi kā to dara Elīna, izvēlas savu vārdu izšūt. “Ļoti patīk tas mirklis, kad šādā tikšanās reizē cilvēki ļoti aizraujas un pārņemti piemeklē vārdam īsto krāsas toņkārtu un zīmē savu rakstiņu.”