Ar skrējienu no Vecā uz Jauno gadu

Vairāk nekā simts cēsnieku Vecā gada pēdējās dienas rītā satikās Rožu laukumā, lai dotos labdarības skrējienā. Katrs varēja izvēlēties – maršrutu noskriet vai noiet.

“Jau desmito reizi mēs, skriešanas entuziasti, Cēsīs rīkojam Vecgada skrējienu. Pirmajos gados piedalījās pāris desmiti, bet ar katru reizi interesentu pulks palielinās. Sanāk tie, kam patīk skriet arī aukstumā,” pastāstīja biedrības “Noskrien Cēsis” pārstāve Žanna Vanaga un piebilda, ka svarīgi darboties kopā.

Pirms trim gadiem aktīvie skrējēji izdomāja, ka var ne tikai kopā skriet, bet arī ziedot kādam mērķim. Tika izvēlēta palīdzība dzīvnieku patversmei “Lācīši”.

Arī šoreiz skrējiena dalībnieki bija īpaši gatavojušies. Rūķi, ziemeļbrieži, zaķi, lapsas, zināmāki un mistiskāki varoņi slēpa skrējējus. Tā pašiem jautrāk un interesantāk.

“Jāieaulekšo Jaunajā gadā – pakavi klabēs, zvaniņi skanēs. Astoņi kilometri, tās ir minūtes piecdesmit,” “Dru­vai” atzina Zirgs, zem kura maskas bija paslēpusies Anita Ieviņa. Viņa pastāstīja, ka jau desmit gadus skrien – veselībai, disciplīnai. Sevi jāpārvar, kaut lietus, karsts vai slidens,    ir jāiet ārā, jāskrien. Viņai ir savs treniņu plāns. Dēls Jurģis mammai veido kompāniju, bet pašam labāk patīk futbols. Anita priecīga atklāja, ka izdevies līdzi pavilkt arī draudzeni Olgu Oraševsku.

Alīna Ošiņa un Linda Logina ir pārgājienu cienītājas. “Trešo gadu piedalāmies Vecgada skrējienā un ejam piecus kilometrus. Ja vēl var palīdzēt patversmes dzīvniekiem, ir prieks piedalīties,” pastāstīja Alīna, bet Linda uzsvēra, ka ir brīnišķīgi gada pēdējo dienu sākt kopīgā pārgājienā. Iepriekšējā nedēļā viņas nogājušas 20 kilometrus pa Siguldas kalniem un lejām, vasarā iepazinušas Jūrtaku no Rīgas līdz Kolkai, bet šīs vasaras plānā ir noiet no Kolkas līdz Lietuvai.

“Aktīvajos cilvēkos ir vairāk enerģijas, izstaigājies, paskrēji un esi priecīgāks,” pārliecināta Alīna.

Māris Pīlācis atzina, ka skriešana ir labākais veids, kā iepazīt aktīvos cēsniekus. “Skriet Vecā gada pēdējā dienā, skriet aukstumā, man tas ir jaunums,” pastāstīja Māris. Viņa ģimene Cēsīs dzīvo neilgi, un Māris vērtē, ka skrējēju kopiena vieno visdažādākos cilvēkus, ar kuriem būt kopā ir piepildīta laika pavadīšana.

Kaspars Lapsa Vecgada labdarības skrējiena maršrutu veica kopā ar Žannu, bet Zane Dille ar Jeti. “Mūsu suņi ir tikpat kustīgi kā mēs, iet, skrien. Viņi neļauj mums atslābt,” atklāja Kaspars, bet Zane piebilda, ka arī ikdienā parasti noskrien vai noiet kilometrus astoņus.

Pirms došanās ceļā dalībnieki priecīgi pārmija dažus vārdus par kopā noskrietajiem maršrutiem, kārtīgi iesildījās, visi kopā pie eglītes nofotografējās, un tad jau tika dots signāls startam. Vecgada labdarības skrējienā varēja izvēlēties skriet pa pilsētu astoņus kilometrus vai nūjot, vai iet piecus.

“Nav svarīgi, cik ātri kurš noskrien vai noiet. Kopā aizvadām Veco gadu un ziedojam,” uzsvēra Ž. Vanaga.

Dzīvnieku patversmei “Lācīši” tika saziedoti 708,56 eiro, krietni vairāk nekā iepriekšējos gados.