Raksti

Viedokļi

Krievijas spēka demonstrācija un agresīvā retorika

Jānis Gabrāns

Ziņu izlaidumos nozīmīgu vietu pēdējā laikā ieņem ne tikai    “Covid-19”, bet arī situācija uz Ukrainas – Krievijas robežas, un daudzu prātos iezogas doma, vai tiešām Eiropā atkal var uzliesmot karš?

Komentēt saspringto situāciju Eiropā lūdzām Saeimas Na­cionālās drošības komisijas priekšsēdētājam Mārim Ku­činskim (ZZS). Viņš norāda, svarīgi saprast, ka notiekošais pie Ukrainas – Krievijas robežas jāvērtē ne tikai šo abu valstu, bet globālās politikas kontekstā. Krievija pievērsusi sev pasaules uzmanību, sakoncentrējot daļu    karaspēka pie Ukrainas robežas, kārtējo reizi radot draudus kaimiņvalstij.

“Vērojot situāciju gada pirmajās dienās, varam lēst, ka šajā robežzonā nav pietiekami liels militārais potenciāls, lai, piemēram, rīt Krievija varētu sākt karu pret Ukrainu,” saka M. Kučinskis. “Vienlaikus tas nenozīmē, ka piecu vai sešu dienu laikā situācija nevarētu kardināli mainīties. Jāņem arī vērā Krievijas izteiktie ultimāti ASV un NATO. Šobrīd ar pārliecību varu teikt, ka gan no ASV, gan NATO, gan arī Eiropas Savienības skatupunkta šie ultimāti pilni neizpildāmām prasībām. Faktiski Krievijas uzstādījumi paredz atjaunot PSRS laika spēku izvietojumu Eiropā, kas nozīmētu NATO spēku izvešanu no Latvijas, citām Baltijas valstīm, kas mums nevar būt pieņemami. Neviens tādām Krievijas iegribām, kas saistītas ar būtisku šīs lielvalsts ietekmes sfēru paplašināšanu, nepiekāpsies. Ar Krievijas uzvedību saistītie jautājumi līdz šim jau apspriesti dažādos formātos,    nav nevienas pazīmes, ka kāda no NATO vai Eiropas Savienības valstīm būtu gatava piekāpties minētajiem ultimātiem. Pat valstis, kas iepriekš, diskutējot par citiem jautājumiem, paudušas lojālu attieksmi pret Krieviju, piemēram, runājot par iespējamo sankciju atcelšanu, tagad neizrāda nekādu pretimnākšanu šai lielvarai.

Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka Krievijas retorika patlaban ir tik agresīva, kāda tā nav bijusi ļoti sen. Krievija šobrīd atklāti pauž – mēs esam tik stipri kā nekad; ir pienācis laiks parādīt gan Amerikai, gan Eiropai, ka bez mums šajā pasaulē nekas nevar notikt un arī nenotiks… Tas rada asociācijas ar 1939.gadu, kad tika meklēts iegansts, lai sāktu pārdalīt Eiropu atbilstoši savām interesēm. Jāsaprot, ka retorika saistībā ar Ukrainu var kalpot tikai kā iegansts, kam galvenā doma ir – NATO ne soli tālāk uz Aus­trumiem, kā arī alianses ietekmes mazināšana Baltijas valstīs un Polijā. Krievija vienmēr gribējusi būt tiešā PSRS mantiniece, tagad tas pat vairs netiek slēpts.”

Tomēr ir jautājums, kāpēc Krievija tik atklāti nodarbojas ar spēka demonstrāciju un agresīvu retoriku? Vai tiešām galvenais iemesls ir iespējamā NATO paplašināšana austrumu virzienā, turpinot sarunas ar Ukrainu, Gruziju?

Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere intervijā aģentūrai “LETA” norādījusi, ka Krievija nevar uztvert NATO paplašināšanu kā apdraudējumu: “Tomēr Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma saglabāšanai ir ļoti svarīgi, lai Krievijas iedzīvotājiem būtu bailes no “rietumu ienaidniekiem”, kuri sazvērējušies pret viņu valsti. Ar to dažkārt vieglāk izskaidrot dažādas ekonomiskās grūtības. Krievijā ir stagnējoša ekonomika, kuras atdzīvināšanai ir vajadzīgas daudz lielākas pūles nekā vienkārši kara bungu rībināšana. Šajā ziņā tas ir efektīvs iekšpolitikas rīks, un šī baiļu sajūta ļauj Putinam daudz represīvāk rīkoties Krievijas iekšpolitikā, jo jebkurš var tikt uzskatīts par ārzemju aģentu, apcietināts un vajāts. Tātad šī baiļu atmosfēra Kremlim ir ļoti izdevīga.”

Pat ja pieņemam, ka Krievijas agresīvā retorika galvenokārt vērsta uz iekšpolitiku, lai novērstu uzmanību no ekonomiskajām problēmām, no savu citādi domājošo pilsoņu nepamatotas represēšanas, tomēr bažas par drošību Eiropā nevar ignorēt.

M. Kučinskis saka: “Ja man šodien jāatbild uz jautājumu, vai Latvija ir gatava dažādiem scenārijiem, dažādām provokācijām no Krievijas puses – jā, ir! Regulāri tiek īstenotas militārās mācības ar Latvijas bruņoto spēku dalību. Sabiedroto bruņoto spēku kontingents periodiski mainās, un tādējādi šis kaujas mācību process jau kļuvis par ikdienu. Jā, spriedze ir arī bruņotajos spēkos, taču visi apzinīgi dara savu darbu un ir gatavi dažādiem scenārijiem.”

Pozitīvais aspekts nostājā pret austrumu kaimiņa agresīvo retoriku ir ES un NATO vienota attieksme Krievijas jautājumā. I. Vaidere saka: “NATO ārlietu ministru sanāksmē izskanēja ļoti skaidri signāli par vienotu pozīciju, vēlāk tapa zināms, ka papildus tiem, arī ASV, Lielbritānijas, Francijas, Vācijas un Itālijas līderi izveidojuši kopīgu stratēģiju. Šī stratēģija ir skaidri definēta, lai nodarītu būtisku un smagu kaitējumu Krievijas ekonomikai, ja Krievija sāktu iebrukumu Uk­rainā. Neraugoties uz to, ka Kremlis izturas visai bravūrīgi, manuprāt,    aizkulisēs šie brīdinājumi tiek uztverti ļoti nopietni, jo parādījies rietumu vienotības signāls. Varam cerēt, ka situācija tiks deeskalēta, taču jāatzīst, ka grūti iedomāties, kas šobrīd darās Kremļa pārvaldnieku galvās.”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *