Sestdiena, 27. aprīlis
Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne

Jauniešu naktsdzīve Cēsīs

Kitija Ločmele
16:14
04.11.2015
7

Ir oktobra piektdienas vakars, pulkstenis kā tikko ieskandina vienpadsmitās stundas sākumu. Šis ir laiks, kad Cēsu ielās sāk parādīties jaunieši, kurus darba dienās ne visai bieži var redzēt, staigājot pa ielām baros. Ar draugiem iesēžamies mašīnā, lai šovakar aplūkotu, kas notiek Cēsu ielās laikā, kad sākas īstā jauniešu dzīve.

Pirmais mūsu izvēlētais galamērķis ir autostāvvietas, kas atrodas centrā blakus veikalam „Vesko”. Manāmas vien trīs mašīnas, kuras atrodas katra savā stāvvietas pusē. Ap mašīnām pulcējas jaunieši, kuri, klausoties mūziku un arī uzsmēķējot, aizrautīgi par kaut ko diskutē. Nepaiet ne piecas minūtes, kad viens no jauniešu bariņiem iekāpj automašīnā un dodas uz jaunā tirgus pusi. Tad arī mēs ar draugiem izlemjam, ka jādodas tālāk, jo stāvlaukumā, kur parasti mēdz pulcēties jaunieši, nav vērojama liela aktivitāte.

Izlemjam, ka jāaplūko, kas notiek naktsklubā „Shakebar”. Automašīnu novietojam pie mākslas telpas „Malas”, kad tieši tajā brīdī gar mums noiet meitene ar puisi, kuri izskatās manāmi iereibuši. Jāpiebilst, ka puisis pulksten 23.30 pa pilsētu pārvietojas bez virsjakas, šortos, kuri sniedzas līdz ceļgalam, un vasaras iešļūcenēs, pavadā vedot vidēja izmēra suni. Ar draugiem sākam smieties, jo redzam, ka laikam kādam grādīgās dziras ir bijis par daudz. Pēc redzētā izlemjam, ka jāpaliek vēl kādu brītiņu mašīnā, varbūt izdodas ieraudzīt vēl ko interesantu. Un patiešām. Pēc kādām desmit minūtēm no naktskluba „Shakebar” puses uz stāvvietu dodas jauniešu bariņš, mazliet vecāki par 20 gadiem. Viens no jauniešiem dodas apkaimes māju pagalmā, lai nokārtotu dabiskās vajadzības, it kā naktsklubā to nebūtu iespējams izdarīt. Tikmēr viņa draugi, trīs vīrieši un meitene, no automašīnas izņem, šķiet, grādīgā pudeli, kura uzsāk “apļa deju” no viena uz otru. Atgriežas arī jaunietis, kurš ilgāku laiku klīdis pa netālu esošās mājas pagalmu. Iemalkojis dzērienu, jaunietis mudina draugus doties atpakaļ uz klubu. Nogaidām kādu brīdi un arī dodamies lūkoties, kas notiek naktsklubos ap pusnakti.

Uz naktsklubu „Shakebar” ejam pa nelielu ieliņu. Tas, kas tajā notiek, ir šausmīgi. Kāds jaunietis jau pirms pulksten 24 ir pārmērīgi lietojis alkoholu, un organisms to nav spējis izturēt. Žēl tikai sētnieka, kuram šī preteklība būs jāsakopj. „Shakebar”’ autostāvvietā manāma liela rosība. Pie naktskluba kāpņu margām savā starpā runājas jaunieši, pārpildītajā stāvlaukumā atrodas mašīnas, kurās sēž puiši, lūkojoties apkārt notiekošajā, savukārt trepju galā redzami vīrieši, kuri sen jau pārsnieguši trīsdesmit gadu robežu. Izvērtējuši situāciju, nolemjam, ka jāpalūkojas, kas notiek naktsklubā „Aroma”. Ieejot naktsklubā, mūs sagaida apsargs, kurš lūdz uzrādīt dokumentus. Pēc to uzrādīšanas dodamies dziļāk kluba telpās, bet skats, kas paveras, ir visai skumjš. Pie letes, malkojot dzērienu, atrodas trīs vīrieši, uz deju grīdas mūzikas ritmos dejo divas jaunietes, bet pie kāda galdiņa sēž jaunieši, kuriem pēc skata tikko ir palikuši 18 gadi. Piecas minūtes paklausījušies mūzikas ritmos, izlemjam, ka laiks doties tālāk. Pie kluba mums pretī nāk jauniešu bariņš, kurš dodas uz „Aromu”, izskatās, ka viņiem īstā naktsdzīve vēl tikai sākas.

Pēdējais šī vakara galamērķis ir naktsklubs „Fono”, tomēr pirms došanās uz to iegriežamies arī „Shakebar” telpās. Dodoties lejā pa kāpnēm, var sajust alkohola smārdu. Atverot durvis, sejā iesitas dūmi, kas padara arī sliktāku redzamību. Atšķirībā no „Aroma” šeit vērojama lielāka aktivitāte, tomēr joprojām daudz jauniešu priekšroku dod autostāvvietai, kur izklaidēties, runāties un malkot alkoholiskos dzērienus.

Pulkstenis rāda 40 minūtes pēc pusnakts, kad iekāpjam automašīnā. Pirms došanās uz „Fonoklubu” izbraucam riņķi pa Cēsīm. Brauc kur braukdams, visur redzami jauniešu bariņi, kuri nesteidzīgi iet uz centra pusi. Braucot lejā pa Rīgas ielu, redzams, ka visas autostāvvietas ir aizņemtas, tāpēc nolemjam automašīnu atstāt „Maximas X” stāvlaukumā. Tajā iebraucot, redzamas vairākas automašīnas, ap kurām stāv jaunieši, savukārt vēl divu mašīnu īpašnieki demonstrē, cik viņu mašīnām labi dzinēji, radot nepatīkamu skaņu. Izkāpuši no mašīnas, dodamies uz „Fonoklubu”, jau pa gabalu var dzirdēt jauniešu runas un mūziku. Pie ieejas mūs sagaida apsargs, kurš lūdz uzrādīt dokumentus. Ieejot „Fonokluba” pagalmā, redzam jauniešus, kuri sarunājas, dzer alkoholiskos dzērienus, dažs arī uzsmēķē. Šeit jauniešu ir vairāk nekā „Shakebar” vai „Aroma” kopā. Izvērtējuši to, kas notiek ārpusē, dodamies iekšā. Uz deju grīdas dejo vien pāris jaunietes, tomēr, ejot tuvāk bāram, redzam, ka jauniešu ir arvien vairāk. Galdiņi ir aizņemti, lai tiktu pie bāra letes, nākas izlauzties cauri drūzmai. Pulkstenis rāda 01.30, un jauniešu drūzma kļūst arvien lielāka, deju grīdas ir pārpildītas, un nākas redzēt jauniešus, kuriem, manuprāt, jau laiks doties mājā, nevis uz bāru pēc kārtējā dzēriena.

Pulkstenis rāda trīs naktī, nolemjam, ka laiks posties mājup. Satikti sen neredzēti draugi, pārrunātas aktualitātes un izkustinātas kājas uz deju grīdas. Nākas secināt to, ka daļai jauniešu piektdienas vakari saistās ar alkoholu un izklaidi līdz rītam, tomēr ir arī tādi, kuri piektdienas vakaros dodas ārā, lai satiktu sen neredzētus draugus un vienkārši labi pavadītu laiku.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Topošajiem mūziķiem iespēja apgūt jaunas un papildināt esošās prasmes

05:12
25.04.2024
30

“Šīs meistarklases ir daļa no pasākumu sērijas, ko veicam kā metodiskais centrs. Šajā reizē tā bija jauno dziedātāju vokālās un skatuves prasmju attīstīšana un koncertmeistaru profesionālā pilnveide,” tā par 15.aprīlī aizvadīto notikumu Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā pastāsta iestādes metodiķe Ija Groza. “Šajā reizē mēģinājām jaunu formātu – vienā telpā, vienā vietā norisinājās gan vokālo […]

Kultūras apmaiņa un ielu māksla. Jaunieši mācās sadarbību un toleranci

10:26
23.04.2024
48

12 jaunieši no Nīderlandes un tikpat Cēsu novada pārstāvju pagājušajā nedēļā darbojās Cēsīs. Viņi tikās projektā “Ielu mākslas spēks 2.0”, kura mērķis ir veicināt izpratni par līdzdalību, sadarbību, toleranci. Kopējā darbā tapa arī kas jauns – ar ielu mākslai raksturīgajiem paņēmieniem apgleznota telpa Jauniešu mājā. “Sākotnējais plāns projektā bija piešķirt jaunas krāsas Jauniešu mājas iekšpagalmam, […]

CVĢ fiziķu komanda iegūst 3.vietu valsts mērogā

05:12
19.04.2024
85

“Pats komandu olimpiādē piedalījos jau trešo reizi, bet šajā gadā veicās vislabāk. Bija ļoti interesanti, sadalījām uzdevumus starp mums pieciem,” par dalību Latvijas Fizikas komandu olimpiādē pastāsta Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) 12.a klases skolnieks Kārlis Driba. “Šoreiz bija daudz komandu, vairāk nekā abās iepriekšējās olimpiādēs, tāpēc tas bija arī zināms izaicinājums. Bija patīkami redzēt starp […]

"Tuk, tuk, taisīsim strazdulēniem būri!”

05:18
18.04.2024
56

Straupes pamatskolas pirmsskolas trīsgadnieku grupiņas “Taurenīši” bērni mēneša tēmas ietvaros rosīgi darbojās – kopā ar mazā Vestarda tēti gatavoja putnu būrīšus lidojošajiem draugiem dārzos. Bērni ne vien vēroja, kā dēlīšu sagataves pārtop par putnu būrīti, bet drosmīgākie arī iemēģināja roku mājiņas gatavošanā. “Ar šiem bērniņiem strādāju, kad viņi tikko atnāca uz bērnudārzu. Esmu studente, un […]

Bērni lasa un vērtē grāmatas

09:59
08.04.2024
75

Gada garumā bērni un vecāki lasīja grāmatas un izvēlējās tīkamākās, piedaloties Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2023”. Programmas dalībnieki, kuri tajā iesaistījās Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā, pulcējās lasīšanas svētkos. Cēsniece Anastasija Alekse­jeva ir grāmatu mīļotāja, meitene izlasīja ne tikai savam vecumam paredzētos, bet visus programmā iekļautos darbus. […]

Lai mācītu skolēnus, mācās arī skolotāji

12:25
27.03.2024
88

Cēsu Bērzaines pamatskolā aizvien pilnveido iekļaujošās izglītības metodes Statusa maiņa no speciālās skolas uz pamatskolu, kura īsteno iekļaujošo izglītību, ir liels solis un process, kas prasa īpašu pieeju un virzību uz mērķtiecīgu attīstību. Cēsu Bērzaines pamatskolai šis ir pirmais mācību gads jaunajā statusā. Skola nemitīgi pilnveidojas, lai mācību process skolā nodrošinātu nepieciešamo katram skolēnam. “Iekļaujoša […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
13
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
20
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
10
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi