Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

Sallija Benfelde
15:13
22.04.2024
63
Sallija Benfelde

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš.

Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un par vēlmi emigrēt no Krievijas un attieksmi pret tiem, kuri to jau ir izdarījuši.

Lielākā daļa aptaujāto Ļeņinu un viņa nozīmi Krievijā vērtē pozitīvi. Astoņpadsmit gados, kopš tiek veikts tāds pētījums, ir palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri Ļeņina lomu valsts vēsturē vērtē pozitīvi. 2006. gadā Ļeņinu tā vērtēja 40 procenti, bet šogad tā domā jau 67 procenti. Vispozitī­vāk Ļeņinu vērtē 55 gadus un vecāki cilvēki, šajā vecuma grupā tā domā 74 procenti. No tiem, kuriem ir vidējā izglītība, tā domā 72 procenti. Ja vēlēšanas notiktu jau nākamajā svētdienā, tad no tiem, kuri Ļeņinu vērtē pozitīvi, 83 procenti balsotu par Krievijas Federācijas Komunistisko partiju. Savukārt negatīvi Ļeņinu visvairāk vērtē vecuma grupā no 25 līdz 39 gadiem (63 procenti) un vecuma grupā no 40 līdz 54 gadiem (62 procenti). Iedzīvotāju vidū ar augstāko izglītību Ļeņinu negatīvi vērtē 21 procents. Kopumā no 2006. līdz 2024. gada martam klaji negatīvo vērtējumu daudzums ir samazinājies no deviņiem līdz pieciem procentiem.

Sociologi arī atzīmē, ka attieksme pret Ļeņinu ir mainījusies pēdējos 25 gados. 1998. gadā respondenti visvairāk izvēlējās atbildi, ka atmiņas par viņa lomu vēsturē saglabāsies, bet neviens vairs neizvēlēsies tādu risinājumu kā Ļeņins (44 procenti). Vēl 37 procenti toreiz uzskatīja, ka pēcteči ir izkropļojuši Ļeņina idejas. Šogad jau vairāk nekā trešā daļa (35 procenti) iedzīvotāju domā, ka viņš bija cilvēks, kurš izvedis valsti uz progresa un taisnīguma ceļa. Pamatā tā vērtē lauku iedzīvotāji (44 procenti) un tie, kuri ir gatavi balsot par KF Ko­munistisko partiju (53 procenti). Toties aptuveni trešdaļa Mas­kavas iedzīvotāju (34 procenti) uzskata, ka atmiņa par viņu saglabāsies, bet tādu risinājumu vairs neviens mūsu laikos neizvēlēsies. Par to, ka Ļeņina idejas ir izkropļojuši pēcteči, tagad vairāk pārliecināti ir to pilsētu iedzīvotāji, kurās dzīvo no 100 līdz 500 tūkstošiem cilvēku (31 procents).

Tikpat pārsteidzoša, manuprāt, ir mazā vēlme emigrēt no Krievijas laikā, kad karš ietekmē gan pirktspēju, gan ar katru dienu aizvien vairāk pastiprina represijas. Proti, kopumā tikai deviņi procenti iedzīvotāju gribētu aizbraukt no Krievijas un dzīvot citā valstī. Turklāt šo gribētāju skaits, gadiem ejot, samazinās. Arī šajā jautājumā gados jaunāku cilvēku skaits ir lielāks, taču arī tas trijos gados ir samazinājies pat vairāk nekā trīs reizes.

Vaicāti, kādēļ gribētu aizbraukt, iedzīvotāji lielāko tiesu min vēlmi nodrošināt bērniem labāku nākotni, politisko un ekonomisko Krievijas situāciju, arī interesi par citu kultūru. Lai gan visās aptaujās ASV jau sen Krievijā ir “ienaidnieks Nr. 1”, no tiem, kuri grib aizbraukt vai par to reizēm domā, visvairāk grib pārcelties uz ASV, nākamās ir Eiropas valstis un Turcija. Ne Latvija, ne Lietuva vai Igaunija šajā sarakstā neparādās. Iespējams, Baltijas valstis ir sadaļā “citas Eiropas valstis” (deviņi procenti). No Eiropas valstīm, kurās visvairāk gribētu dzīvot tie, kuri domā par emigrāciju, visiekārotākā ir Vācija un Itālija, tad Spānija un Šveice.

Jāpiebilst, ka 16 procenti jeb aptuveni katrs sestais Krievijas iedzīvotājs pazīst kādu, kurš pārcēlies uz dzīvi ārzemēs. Lūgti novērtēt, ko domā par tiem, kuri aizbraukuši, 43 procenti viņus uzskata par nodevējiem, 40 procenti domā, ka aizbraucēji netic Krie­vijas nākotnei, bet 33 procenti saka, ka emigranti baidās no mobilizācijas. 19 procenti respondentu domā, ka no Krievijas aizbrauc Putina dēļ, jo viņu neatbalsta.

Protams, visvairāk to vidū, kas uzskata, ka aizbrauc nodevēji, ir gados vecākie Krievijas iedzīvotāji. Kopumā tikai četri procenti iedzīvotāju atbalsta un ar simpātijām izturas pret aizbraukušajiem, turklāt par tiem, kuri aizbraukuši tādēļ, ka baidās no mobilizācijas, attieksme ir mazliet labāka – ar simpātijām par viņiem domā seši procenti aptaujāto.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Atstumtība. Tā jāmazina kopīgi

12:05
25.07.2024
17

Salīdzināt Latvijas situāciju ar likteņbiedrēm Lietuvu un Igauniju ir gadu desmitos ierasta mode. Bieži ar kaut ko esam sliktāki. Diemžēl arī tad, kad runājam par sociālo atstumtību. Sociālā atstumtība Latvijā apdraud 369 tūkstošus cilvēku jeb 27,6% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem, Lietuvā tādā situācijā ir 410 tūkstoši cilvēku (20%) un Igaunijā – 178 […]

Rūpēs par emocionālo veselību

11:03
24.07.2024
17

Slimnīca laikam ir vieta, kur retam gribas nokļūt, pat neskatoties uz to, ka mūsdienās lielākoties personāls ir brīnišķīgs, ārsti atsaucīgi un spējīgi pacientam izskaidrot viņam nesaprotamo. Un, protams, arī ārstēšanas metodes ir ļoti mūsdienīgas. Tādēļ, lai brīdī, kad sasirgušais tomēr ir nonācis slimnīcā, viņa paš­sajūta uzlabotos ne tikai fiziski, bet arī emocionāli, ir cilvēki, kuri […]

Karš un miers

07:08
24.07.2024
27

Šodien, 19.jūlijā, jau ir 877. pilna mēroga kara diena Ukrainā. Vakar, 18. jūlija rītā, Krievijas armija bija zaudējusi aptuveni 562 510 militārpersonu. Eiropas valstis, kurām ir robeža ar Krieviju vai to stelītvalstīm, dažādi stiprina aizsardzību. Polija paziņojusi, ka 1. augustā uz Polijas-Baltkrievijas robežas sāksies speciāla operācija, kuras mērķis ir pastiprināt un nostiprināt robežu un jau izveidoto […]

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
26

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
25

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
22

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
64
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
27
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi