Trešdiena, 24. aprīlis
Vārda dienas: Visvaldis, Nameda, Ritvaldis, Ritums

Lai mācītu skolēnus, mācās arī skolotāji

Anna Kola
12:25
27.03.2024
87
Berzaine Copy

Sadarbībā rod jaunus veidus mācību procesam. No kreisās: iekļaujošās skolas Tallinā “Vivere” dibinātāja Jūlija Stolberova, Cēsu Bērzaines pamatskolas metodiķe Sarmīte Gaiķe, “Vivere” mācību pārzine Irina Landa un Bērzaines pamatskolas direktors Zigmunds Ozols. FOTO: no albuma

Cēsu Bērzaines pamatskolā aizvien pilnveido iekļaujošās izglītības metodes

Statusa maiņa no speciālās skolas uz pamatskolu, kura īsteno iekļaujošo izglītību, ir liels solis un process, kas prasa īpašu pieeju un virzību uz mērķtiecīgu attīstību. Cēsu Bērzaines pamatskolai šis ir pirmais mācību gads jaunajā statusā. Skola nemitīgi pilnveidojas, lai mācību process skolā nodrošinātu nepieciešamo katram skolēnam.

“Iekļaujoša izglītība kā pieeja visu izglītojamo mācību sasniegumu paaugstināšanai – izklausās vienkārši. Taču, lai to īstenotu, ir vajadzīga komanda, kas atbalsta, palīdz, meklē risinājumu, nebaidās kļūdīties,” saka Bērzaines pamatskolas direktors Zigmunds Ozols. “Ir svarīgi, ka mācās nevis tikai skolēni, apgūstot paredzēto saturu, vai tikai skolotāji, domājot, kā šo saturu labāk iemācīt, bet to dara visa skolas kopiena, reflektīvi vērtējot izdošanās un neveiksmju iemeslus, lai tos izmantotu turpmāk.”

Skolā mērķtiecīgi meklē, kā pilnveidot iekļaujošu mācību vidi. “Aktīvi sadarbojamies ar citām skolām gan vietējā, gan starptautiskā līmenī. Nesen atgriezāmies no iekļaujošās skolas “Vivere” Tallinā, kur guvām jaunu un vērtīgu pieredzi no igauņu kolēģiem, kas palīdz domāt par jaunām iespējām sava darba pilnveidošanai,” pastāsta Zigmunds Ozols.

Jautāts, vai ir grūti vienā telpā mācīt skolēnus bez speciālām vajadzībām un tos, kuriem ir nepieciešams papildu atbalsts, Z.Ozols atzīst, ka tas bieži vien ir ļoti, ļoti grūti. “Vai tas ir tā vērts? Atkal, jā! Jo tas ļoti bagātina visus iesaistītos. Nereti tas, kas šķiet sarežģīts, izrādās vienkārši īstenojams, ieviešams un sniedz vēlamos rezultātus,” pauž direktors un piebilst, atbalsta pilnveidošana vienmēr ir pasākumu kopums, kur jāņem vērā vairāki darbības principi.

Pamatskolas izglītības metodiķe Sarmīte Gaiķe atzīst, ka, strādājot ar skolēniem jauktu spēju grupās, noteicošais ir redzēt bērna vajadzības kopsakarībās. “Dažreiz tik vien vajag kā personalizētu pieeju, jo skolēni mācās caur emocijām. Liela nozīme ir uzdevumu diferencēšanai un individualizācijai, ņemot vērā katra bērna spējas un individuālās vajadzības,” pauž S.Gaiķe.

Z.Ozols kā veiksmes stāstu min skolotāju sadarbību ar atbalsta komandu un pedagoga palīgiem. Skolotāja Elita Rudzīte vērš uzmanību, ka strādāt skolā, kurā ir daudz skolēnu ar mācīšanās grūtībām, ir diezgan liels izaicinājums: “Mēģinot viņiem attīstīt dažādas prasmes, nemitīgi strādāt ar skolēnu koncentrēšanās spēju un uzmanības noturību, motivāciju, pacietību, lai sasniegtu vēlamos rezultātus zināšanu apguvē – tajā jāpieliek milzīgas pūles. Šiem skolēniem mācīšanās temps nekad nebūs identisks, tādēļ nepārtraukti ir nepieciešama individuāla pieeja. Šādās situācijās neatsverama vērtība ir pedagoga palīgs. Man ļoti veicies, jo katrā mācību stundā šī sadarbība ir visaugstākajā līmenī! Pat iepriekš nesaskaņojot darbības, skolotāja Sandra Sietiņa vienmēr ir izcils atbalsts – jūt, kurā brīdī jāiesaistās organizatoriskajos jautājumos, zina, kuriem skolēniem stundas laikā vairākkārt jāpieiet klāt, lai palīdzētu izprast tēmu, viņa motivē darboties un nepadoties. Pe­dagogs viens 40 minūtēs nekad nepaveiktu tik daudz!”

Arī matemātikas skolotājai Daigai Dekterovai stundās ar pedagoga palīgu ir lieliska sadarbība. Palīgs ar interesi un savu humora devu iesaistās nodarbībā, jūt un saprot, kuram skolēnam nepieciešama palīdzība. “Strādā­jot atsevišķi, arī šie skolēni var parādīt savas zināšanas vienalga, kādas tās ir, viņi jūtas novērtēti, uzklausīti, viņiem pat nav iespējas neiesaistīties darbā. Mācību darbs norit lēnāk, tomēr skolēniem saprotamāk,” tā skolotāja Daiga Dekterova. Skolotāja palīga individuālais atbalsts ļoti daudzus bērnus iedrošina. Pe­dagoga palīdze Sandra Sietiņa atzīst, ka skolēni nejūtas “norakstīti”, jūt, ka viņus redz, palīdz tieši tajā brīdī, kad tas nepieciešams visvairāk. “Reizēm, pat neskaidrojot vielu, vienkārši aprunājoties, izdodas bērnu iekļaut mācību procesā. Ir prieks, ka bērni paļaujas uz mums, jo zina, ka palīdzēs,” tā S.Sietiņa.

Skolā pastāsta, ka interesanta mācību metode ir sadarbības stundas. Elita Rudzīte saka: “Ar tām skolēniem varam parādīt, ka kopīgo, lietderīgo un interesanto var atrast arī šķietami nesaistītos mācību priekšmetos. Tāpat kā lielajā dzīvē – būs jāprot izmantot dažādas sadarbības formas, ne tikai kā indivīdiem vienam pret otru, bet arī plašākā sabiedrības mērogā. To uzskatāmi pierāda arī dažādi notikumi pasaulē. Mums, pedagogiem, vienmēr ir gandarījums redzēt, kā skolēni ar aizrautību iesaistās mācību procesā par kādu noteiktu tēmu tieši starpdisciplināro stundu ietvaros.”

Starpdisciplināro stundu ieguvumu novērtē arī sociālo zinību skolotāja Taija Volkova: “Sko­lēns redz, ka skolotāji arī sadarbojas savā starpā un mācās sadarboties paši. Pedagogi iegūst praksi re­ālajā dzīvē, mācās cits no cita, gūst jaunas zināšanas, metodes, uzvedību, dažādus paņēmienus. Tiek saņemta tūlītēja atgriezeniskā saite no kolēģa.”

Sākumskolas skolotāja Sabīne Krustiņa ir pārliecināta, ka sadarbības stundās skolēniem nostiprinās pašvērtējuma prasme un spēja uzklausīt citam citu, turklāt skolotājiem ir jauna pieredze. Šīs nodarbības prasa daudz laika, rūpīgu plānošanu un saskaņošanu, taču rezultātā gan pedagogiem, gan skolēniem ir gandarījums par paveikto.

Metodiķe Sarmīte Gaiķe vērtē, ka skolas piedāvājumu vispārizglītojošā programmā novērtē aizvien vairāk ģimeņu, izvēloties savam bērnam šo mācību iestādi.

Runājot par iekļaujošās izglītības nozīmi un vajadzību, Bēr­zaines pamatskolas direktors Zigmunds Ozols atzīst, ka jāizglīto sabiedrība kopumā un to var darīt ar spēcīgiem, pozitīviem piemēriem, jo tie iedvesmo: “Un te svarīga ir gan pedagogu, gan vecāku, gan sabiedrības izpratne un iesaiste kopumā.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kultūras apmaiņa un ielu māksla. Jaunieši mācās sadarbību un toleranci

10:26
23.04.2024
39

12 jaunieši no Nīderlandes un tikpat Cēsu novada pārstāvju pagājušajā nedēļā darbojās Cēsīs. Viņi tikās projektā “Ielu mākslas spēks 2.0”, kura mērķis ir veicināt izpratni par līdzdalību, sadarbību, toleranci. Kopējā darbā tapa arī kas jauns – ar ielu mākslai raksturīgajiem paņēmieniem apgleznota telpa Jauniešu mājā. “Sākotnējais plāns projektā bija piešķirt jaunas krāsas Jauniešu mājas iekšpagalmam, […]

CVĢ fiziķu komanda iegūst 3.vietu valsts mērogā

05:12
19.04.2024
68

“Pats komandu olimpiādē piedalījos jau trešo reizi, bet šajā gadā veicās vislabāk. Bija ļoti interesanti, sadalījām uzdevumus starp mums pieciem,” par dalību Latvijas Fizikas komandu olimpiādē pastāsta Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) 12.a klases skolnieks Kārlis Driba. “Šoreiz bija daudz komandu, vairāk nekā abās iepriekšējās olimpiādēs, tāpēc tas bija arī zināms izaicinājums. Bija patīkami redzēt starp […]

"Tuk, tuk, taisīsim strazdulēniem būri!”

05:18
18.04.2024
56

Straupes pamatskolas pirmsskolas trīsgadnieku grupiņas “Taurenīši” bērni mēneša tēmas ietvaros rosīgi darbojās – kopā ar mazā Vestarda tēti gatavoja putnu būrīšus lidojošajiem draugiem dārzos. Bērni ne vien vēroja, kā dēlīšu sagataves pārtop par putnu būrīti, bet drosmīgākie arī iemēģināja roku mājiņas gatavošanā. “Ar šiem bērniņiem strādāju, kad viņi tikko atnāca uz bērnudārzu. Esmu studente, un […]

Bērni lasa un vērtē grāmatas

09:59
08.04.2024
71

Gada garumā bērni un vecāki lasīja grāmatas un izvēlējās tīkamākās, piedaloties Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2023”. Programmas dalībnieki, kuri tajā iesaistījās Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā, pulcējās lasīšanas svētkos. Cēsniece Anastasija Alekse­jeva ir grāmatu mīļotāja, meitene izlasīja ne tikai savam vecumam paredzētos, bet visus programmā iekļautos darbus. […]

Topošās mūziķes un viņu pedagoģes iepazīst Somijas pieredzi

18:03
21.03.2024
80

Astoņas Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēknes divas februāra nedēļas praktizējās un “ēnoja” Somijas kolēģus Kuopio konservatorijā, Kuopio pilsētā Somijā. “Gan audzēknēm, gan pedagoģēm bija iespēja piedalīties konservatorijas individuālajās specialitāšu stundās un lekcijās, iepazīties ar augstākās izglītības iespējām un izglītības sistēmu Somijā, kā arī kopā ar Somijas skolas audzēkņiem un pedagogiem piedalīties ar sagatavotu koncertprogrammu […]

Iepazīstināt jauniešus ar fiziku

10:25
12.03.2024
105
1

“Skolā strādāju sesto gadu, pirmos četrus Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā. Esmu arī šīs skolas absolvents,” stāstu, kā dzīves ceļš aizvedis līdz pedagoga profesijai, iesāk Mārcis Greiselis. Viņš ir 30 gadus vecs un nu jau divus gadus strādā Cēsu Valsts ģimnāzijā (CVĢ) par fizikas, astronomijas un arī inženierzinību skolotāju. “Kad maģistra studijas tuvojās nobeigumam, aizgāju aprunāties ar […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
27
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi