Trešdiena, 17. aprīlis
Vārda dienas: Rūdolfs, Viviāna, Rūdis

Līdzdalība. Labiekārtot vidi

Anna Kola
13:39
22.03.2024
64
Dikis 1

Aicina atbalstīt Mores Tautu dīķa un apkaimes atdzimšanu.

More

Mores pagasts, lai arī nu jau gadiem ne Cēsu, bet Siguldas novadā, aizvien ir pagasts, ar kuru mūspuses pagastiem ciešas saites un kas cenšas dzīvot līdzi laikam. Tur mājo jauni cilvēki, kam netrūkst ideju, ieceru, no kurām top lieliskas iniciatīvas. Tām nepieciešams arī līdzcilvēku un arī pašvaldības atbalsts. Divas, kuras īsteno pašreiz: Mores Tautu dīķa sakopšana un ģimenei draudzīgas vides teritorijas izveide pagastā.

Idejas ir, bet aktivitātes un līdzdalības pietrūkst

Mores pagasta Iedzīvotāju padome gaida Siguldas novada iedzīvotāju balsojuma rezultātus par projekta pieteikumu, kurā iecerēts pagastā izveidot vietu ģimenes atpūtai.

Siguldas novads pērn tika atzīts par ģimenei draudzīgāko pašvaldību Latvijā. Lai naudas balvu – 30 tūkst.eiro – izmantotu tieši tā, kā to vēlas iedzīvotāji, vietvara izsludināja projektu konkursu, kurā var saņemt līdzekļus, lai radītu ģimenēm noderīgu publisko infrastruktūru.

“Līdz pat pieteikšanās termiņa beigām aktīvi mudināju Mores iedzīvotājus pieteikties, bet nebija neviena iesnieguma,” stāsta pagasta Iedzīvotāju padomes loceklis Kalvis Grīnbergs. “Tad nu sagatavoju un iesniedzu divus, finanšu rāmim gan atbilda tikai viens – par teritorijas labiekārtošanu, ierīkojot spēļu galdus – āra riču raču un dambretes galdu, Lielās zvaigznes telti un āra futbola galdu. Tā būtu vieta, kur ģimenēm kopīgi atpūsties svaigā gaisā. Pieteikumu apstiprināja, līdz 21.martam cilvēkiem bija iespēja par to balsot, autorizējoties Siguldas pašvaldības pakalpojumu vietnē,” par ieceri padarīt Mori par ģimenei draudzīgāku pagastu pastāsta Kalvis Grīnbergs. “Balsojuma rezultātu uzzināsim pēc datu apkopošanas. Jācer, ka savā kategorijā gūsim atbalstu.”

K.Grīnbergs arī piebilst, ka vēlētos, lai Mores iedzīvotāji būtu aktīvāki, gan rosinot jaunas ieceres, gan tās atbalstot. “Iedzīvotāju padomes sanāksmē lūdzu dalīties viedokļos, kā uzrunāt morēniešus, kuri neizmanto sociālos tīklus un neuzzina par daudzām iespējam. Secinājām, ka svarīgi būtu veidot tiešo kontaktu klātienē, iedzīvotājus uzrunājot uz ielas, aicinot uz sanāksmēm. Līdz šim diemžēl lielas intereses par iedzīvotāju sanāksmēm un sarunām nav. Kad iepriekš pašvaldība rīkojusi sarunas, manuprāt, atnākušo skaits nav bijis liels – divdesmit līdz trīsdesmit klausītāju,” pastāsta K.Grīnbergs. “Sociālajos tīklos ar ierakstiem, paziņojumiem gan dalās diezgan aktīvi, tomēr atgriezeniskās saites, varētu teikt, nav gandrīz nemaz. Pa retam kāds pienāk un saka: “Es tur to un to pamanīju feisbuka vietnē!” Bet reakciju par uzzināto nepauž. Gribētos, lai cilvēki iesaistās vairāk, dalās viedoklī, domās.”

K.Grīnbergs atklāj, ka izlemts rīkot iedzīvotāju interešu grupu tikšanās, pieaicinot pašvaldības pārstāvjus. “Jau drīzumā aicināsim kopā seniorus, būs sanākšana mājražotājiem. Domāju, interešu grupu sapulces būs saistošākas, ar pašvaldības pārstāvjiem varēs izrunāt to, kas svarīgs tieši šiem morēniešiem. Tā Iedzīvotāju padome būtu kā vidutājs starp vietējiem cilvēkiem un pašvaldību.”

Laukums

Uzlabot dzīvi Mores pagastā. Bērniem ir interesanti pabūt dažādās vietas, taču svarīgi radīt piemērotu vidi pašu pagastā.

Veidot skaisto arī nākamajām paaudzēm

“Iniciatīvu, ka jāsakopj Mores Tautu dīķis, pašvaldībai iesniedzām jau 2022.gadā. Pa­gasta svētkos par to parakstījās gana daudz cilvēku, tomēr mūsu kolektīvo iesniegumu nepieņēma, jo trūka parakstītāju personas koda un citu datu, kas apstiprinātu identitāti. Turklāt bija nosacījums, cik lielai daļa parakstītāju jābūt Siguldas pašvaldības iedzīvotājiem. Tā par vērā ņemamiem atzina tikai portālā “Ma­na­Balss.lv” savāktos parakstus,” par ieceres virzību uz tās realizēšanu pastāsta viens no biedrības “Bioplāns” dibinātājiem Edgars Spura.

Viņš un sieva Jolanta ir rīdzinieki, kurus dzīves ceļš 2019.gadā atveda uz Mori, lai iegādātos īpašumu, kur ģimenei būt pie dabas. Un tieši skaistā vieta, apkārtnes ainaviskums un mazā pagasta šarms viņus vilināja uz šejieni visvairāk. Nu jau vairāk nekā divus gadus abi aktīvi darbojas sabiedriskā labuma vārdā – ar mērķi uzlabot, atjaunot skaisto vidi, proti, iztīrīt un sakopt Tautu dīķi. Pērnā gada jūnijā abu aktivitāte vainagojās ar zināmiem panākumiem. Lai arī Mores svētkos savāktos parakstus neakceptēja, rezultāts tomēr ir.

“Jūnijā saņēmām Siguldas novada pašvaldības ziņu, ka mūsu – Mores pagasta un apkārtnes iedzīvotāju – kolektīvais iesniegums ir izskatīts, izvērtēts un nepieciešamais finansējums Tautu dīķa tīrīšanas projekta izstrādei ir ieplānots pašvaldības budžetā. Jāteic liels paldies visiem, kas atbalstīja un parakstīja mūsu iniciatīvu. Portālā “ManaBalss.lv” tikta savākti vairāk nekā 330 paraksti un vēl ap 150 anketās,” tā E.Spura.
Viņš arī piebilst, ka ir liels gandarījums par sasniegto un par pašvaldības atbalstu iecerei. “Finansējums tehniskā projekta izstrādei ir piešķirts, bet zinām, ka projektēšana vēl nav uzsākta. Plānots gan šajā pavasarī to izdarīt. Cerējām, ka darbi jau rit, process iesācies, tomēr vēl nāksies pagaidīt. Līdzekļi projektam gan ir rezervēti, tāpēc nav šaubu, ka to arī izstrādās.”

Jautāts par vietējo iedzīvotāju atsaucību iniciatīvai, E.Spura vērtē, kaut pagasts neliels, nevar teikt, ka intereses par iniciatīvu nebūtu vai tā būtu pārāk maza. “ManaBalss.lv” balsošanā varbūt vairāk nospēlē sociālo tīklu mārketings. Un Mores svētkos atsaucība bija liela. Klātienē parakstīt iesniegumu nāca daudz vecākā gada gājuma ļaudis, kas daudz pastāstīja, kā dīķis un teritorija ap to izskatījusies viņu jaunībā. Stāstīja, ka savulaik peldējušies, kā pie tā atpūtušies, svinējuši svētkus. Daudzi arī dalījās priekā, ka kāds uzņēmies atbildību šo vietu sakārtot, iekopt,” pastāsta “Bioplāna” pārstāvis. “Savu­kārt pavisam jaunie nemaz nezina, kur tāds Tautu dīķis atrodas, jo vasarās tas vairāk izskatās pēc aizaugušas pļavas. Mēs varam būt tie, kas nodod nākamajām paaudzēm tīru, nepiesārņotu un koptu vidi,” saka Edgars Spura. Viņš uzsver, ka morēnieši gadiem rīkojuši talkas, sakopuši publiskās teritorijas, tostarp arī pie dīķa. “Tādēļ nevarētu teikt, ka iedzīvotāju aktivitāte būtu zema.”

Bezpeļņas organizācija “Bio­plāns” nekādas darbības nevar veikt, iekams nebūs sagatavots pašvaldības solītais projekts. “Kad būs gatavs tehniskais projekts, tad mēs kā biedrība varēsim piesaistīt sponsorus, Eiropas Savienības fondu līdzekļus, lai turpinātu ieceri īstenot tālāk. Ja to darīs pašvaldība, uz ko ceram, plā­nojam izstrādāt vēl kādu lab­iekārtošanas projektu dīķa apkaimei. Tas varētu būt atpūtas laukumiņš, skatu tornītis vai pastaigu taka.”

Dīķa sakopšana nav vienīgā E.Spuras iecere. “Tepat, pāri ceļam, sākas Gaujas Nacionālais parks. Morē ir briežu dārzs, Kau­jas muzejs. Būtu jauki, ja Mori varētu padarīt tūristiem vēl pievilcīgāku. Dīķim vienā pusē ir purvs. Būtu lieliski, ja no dīķa cauri purvam vītos pastaigu taka un pa to varētu aiziet līdz Briežu dārzam. Tā gan ir tikai mana vīzija, bet tāda pati savulaik bija ideja par Tautu dīķi,” iecerēs dalās E.Spura.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Identitāte. Māja kā liecība

12:25
16.04.2024
19

Cauri gadsimtiem Zobola ezera krastā Zobola ezerā skraida vējš un dzenā salu. Ūdenī spoguļojas mainīgās pavasara debesis, pūpolkoks ainavā kā balti dzeltena kupena. “Jaunmelbārdēnu” saimniece Vita Elksne pa logu vēro ainavu. Gadsimtos tā mainījusies, bet māja un cilvēki ezermalā izturējuši. Vecpiebalgas pagasta “Jaunmelbārdēni”. “Tāda vecuma māja Piebalgā nav nemaz liels retums. Celta ap 1820.gadu. Vispirms […]

Identitāte. Apģērbs

12:10
12.04.2024
48
1

Apģērbs un koptēls ir tas, ko,  kādu pirmo reizi satiekot, uzreiz pamanām. Pirmais iespaids rada priekšstatu par cilvēka personīgo un arī sociālo identitāti. Apģērbs ir kā valoda, kuru lietojam, pat ja to neapzināmies. Identitāte ir parādību kopums, ko cilvēks uzskata par sev raksturīgu un nozīmīgu: personīgā identitāte – kā uztveru sevi, sociālā identitāte – pie […]

Līdzdalība. Mārsnēnu kopiena

11:50
12.04.2024
37

Teju divi gadi būs pagājuši, kopš izveidojusies aktīvo mārsnēniešu kopiena “Tev, mārsnēnieti!”. Kopiena atjaunoja iecienītos sporta svētkus Mārsnēnos, izveidoja jaunas tradīcijas: pasākumu “Kopā būšana pirms Ziemassvētkiem”, pagasta centrā veido pavasara ziedu pīni, ik gadu to pagarinot. Mārsnēnieši īsteno dažādus projektus vides labiekārtošanā. Pērn pie apgaismes stabiem izvietoja latvisko rakstu karogus, ierīkoja velosipēdu remonta ekspresstaciju. Kopiena […]

Identitāte. Saglabāt amatu prasmes

08:08
09.04.2024
25

Amatu pratēji 16.reizi vēra durvis un rādīja savas prasmes pasākumā “Satiec savu meistaru!”. Nedēļas nogalē Vidzemē ikviens interesents varēja iepazīties ar 218 dažādu tradicionālo amatu meistaru darbu un to pamēģināt arī pats. Nākamajās brīvdienās tas notiks citur Latvijā. Līdzīgi pasākumi ir arī citviet Eiropā, sākumā “Satiec savu meistaru!” arī bija daļa no Eiropas Amatniecības dienām, […]

Nacionāli lemtais

07:57
09.04.2024
39

Izglītības reforma vismaz pāris gadu ir kā karsts kartupelis, ko mētā no rokas rokā, bet līdz ēšanai, lasi, ieviešanai, tā arī netiek. Par vispārējās izglītības iestāžu tīkla reformu un jauno pedagogu darba samaksas modeli “Programma skolā” joprojām ir karstas diskusijas. Reforma nevirzās uz priekšu tik ātri, kā cerēts. Ministru prezidente Evika Siliņa un izglītības ministre […]

Līdzdalība. Kopt vidi

09:10
05.04.2024
34

Kopā var vairāk izdarīt, bet vienam ir jāsāk, jāparāda, ka kaut ko vispār var paveikt. Un tas ir stāsts par optimistiem un pesimistiem, arī darītājiem un vērotājiem. Pēdējā laikā daudz tiek runāts par līdzdarbību, par to, ka iedzīvotājiem pašiem jābūt aktīvākiem darītājiem savas dzīves, apkaimes pilnveidošanā, jāveido domubiedru grupas. Bet, lai ugunskuru iekurtu, vajag gan […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
14
2
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
24
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
40
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi