Ceturtdiena, 9. maijs
Vārda dienas: Staņislavs, Staņislava, Stefānija

Līdzdalība. Labiekārtot vidi

Anna Kola
13:39
22.03.2024
71
Dikis 1

Aicina atbalstīt Mores Tautu dīķa un apkaimes atdzimšanu.

More

Mores pagasts, lai arī nu jau gadiem ne Cēsu, bet Siguldas novadā, aizvien ir pagasts, ar kuru mūspuses pagastiem ciešas saites un kas cenšas dzīvot līdzi laikam. Tur mājo jauni cilvēki, kam netrūkst ideju, ieceru, no kurām top lieliskas iniciatīvas. Tām nepieciešams arī līdzcilvēku un arī pašvaldības atbalsts. Divas, kuras īsteno pašreiz: Mores Tautu dīķa sakopšana un ģimenei draudzīgas vides teritorijas izveide pagastā.

Idejas ir, bet aktivitātes un līdzdalības pietrūkst

Mores pagasta Iedzīvotāju padome gaida Siguldas novada iedzīvotāju balsojuma rezultātus par projekta pieteikumu, kurā iecerēts pagastā izveidot vietu ģimenes atpūtai.

Siguldas novads pērn tika atzīts par ģimenei draudzīgāko pašvaldību Latvijā. Lai naudas balvu – 30 tūkst.eiro – izmantotu tieši tā, kā to vēlas iedzīvotāji, vietvara izsludināja projektu konkursu, kurā var saņemt līdzekļus, lai radītu ģimenēm noderīgu publisko infrastruktūru.

“Līdz pat pieteikšanās termiņa beigām aktīvi mudināju Mores iedzīvotājus pieteikties, bet nebija neviena iesnieguma,” stāsta pagasta Iedzīvotāju padomes loceklis Kalvis Grīnbergs. “Tad nu sagatavoju un iesniedzu divus, finanšu rāmim gan atbilda tikai viens – par teritorijas labiekārtošanu, ierīkojot spēļu galdus – āra riču raču un dambretes galdu, Lielās zvaigznes telti un āra futbola galdu. Tā būtu vieta, kur ģimenēm kopīgi atpūsties svaigā gaisā. Pieteikumu apstiprināja, līdz 21.martam cilvēkiem bija iespēja par to balsot, autorizējoties Siguldas pašvaldības pakalpojumu vietnē,” par ieceri padarīt Mori par ģimenei draudzīgāku pagastu pastāsta Kalvis Grīnbergs. “Balsojuma rezultātu uzzināsim pēc datu apkopošanas. Jācer, ka savā kategorijā gūsim atbalstu.”

K.Grīnbergs arī piebilst, ka vēlētos, lai Mores iedzīvotāji būtu aktīvāki, gan rosinot jaunas ieceres, gan tās atbalstot. “Iedzīvotāju padomes sanāksmē lūdzu dalīties viedokļos, kā uzrunāt morēniešus, kuri neizmanto sociālos tīklus un neuzzina par daudzām iespējam. Secinājām, ka svarīgi būtu veidot tiešo kontaktu klātienē, iedzīvotājus uzrunājot uz ielas, aicinot uz sanāksmēm. Līdz šim diemžēl lielas intereses par iedzīvotāju sanāksmēm un sarunām nav. Kad iepriekš pašvaldība rīkojusi sarunas, manuprāt, atnākušo skaits nav bijis liels – divdesmit līdz trīsdesmit klausītāju,” pastāsta K.Grīnbergs. “Sociālajos tīklos ar ierakstiem, paziņojumiem gan dalās diezgan aktīvi, tomēr atgriezeniskās saites, varētu teikt, nav gandrīz nemaz. Pa retam kāds pienāk un saka: “Es tur to un to pamanīju feisbuka vietnē!” Bet reakciju par uzzināto nepauž. Gribētos, lai cilvēki iesaistās vairāk, dalās viedoklī, domās.”

K.Grīnbergs atklāj, ka izlemts rīkot iedzīvotāju interešu grupu tikšanās, pieaicinot pašvaldības pārstāvjus. “Jau drīzumā aicināsim kopā seniorus, būs sanākšana mājražotājiem. Domāju, interešu grupu sapulces būs saistošākas, ar pašvaldības pārstāvjiem varēs izrunāt to, kas svarīgs tieši šiem morēniešiem. Tā Iedzīvotāju padome būtu kā vidutājs starp vietējiem cilvēkiem un pašvaldību.”

Laukums

Uzlabot dzīvi Mores pagastā. Bērniem ir interesanti pabūt dažādās vietas, taču svarīgi radīt piemērotu vidi pašu pagastā.

Veidot skaisto arī nākamajām paaudzēm

“Iniciatīvu, ka jāsakopj Mores Tautu dīķis, pašvaldībai iesniedzām jau 2022.gadā. Pa­gasta svētkos par to parakstījās gana daudz cilvēku, tomēr mūsu kolektīvo iesniegumu nepieņēma, jo trūka parakstītāju personas koda un citu datu, kas apstiprinātu identitāti. Turklāt bija nosacījums, cik lielai daļa parakstītāju jābūt Siguldas pašvaldības iedzīvotājiem. Tā par vērā ņemamiem atzina tikai portālā “Ma­na­Balss.lv” savāktos parakstus,” par ieceres virzību uz tās realizēšanu pastāsta viens no biedrības “Bioplāns” dibinātājiem Edgars Spura.

Viņš un sieva Jolanta ir rīdzinieki, kurus dzīves ceļš 2019.gadā atveda uz Mori, lai iegādātos īpašumu, kur ģimenei būt pie dabas. Un tieši skaistā vieta, apkārtnes ainaviskums un mazā pagasta šarms viņus vilināja uz šejieni visvairāk. Nu jau vairāk nekā divus gadus abi aktīvi darbojas sabiedriskā labuma vārdā – ar mērķi uzlabot, atjaunot skaisto vidi, proti, iztīrīt un sakopt Tautu dīķi. Pērnā gada jūnijā abu aktivitāte vainagojās ar zināmiem panākumiem. Lai arī Mores svētkos savāktos parakstus neakceptēja, rezultāts tomēr ir.

“Jūnijā saņēmām Siguldas novada pašvaldības ziņu, ka mūsu – Mores pagasta un apkārtnes iedzīvotāju – kolektīvais iesniegums ir izskatīts, izvērtēts un nepieciešamais finansējums Tautu dīķa tīrīšanas projekta izstrādei ir ieplānots pašvaldības budžetā. Jāteic liels paldies visiem, kas atbalstīja un parakstīja mūsu iniciatīvu. Portālā “ManaBalss.lv” tikta savākti vairāk nekā 330 paraksti un vēl ap 150 anketās,” tā E.Spura.
Viņš arī piebilst, ka ir liels gandarījums par sasniegto un par pašvaldības atbalstu iecerei. “Finansējums tehniskā projekta izstrādei ir piešķirts, bet zinām, ka projektēšana vēl nav uzsākta. Plānots gan šajā pavasarī to izdarīt. Cerējām, ka darbi jau rit, process iesācies, tomēr vēl nāksies pagaidīt. Līdzekļi projektam gan ir rezervēti, tāpēc nav šaubu, ka to arī izstrādās.”

Jautāts par vietējo iedzīvotāju atsaucību iniciatīvai, E.Spura vērtē, kaut pagasts neliels, nevar teikt, ka intereses par iniciatīvu nebūtu vai tā būtu pārāk maza. “ManaBalss.lv” balsošanā varbūt vairāk nospēlē sociālo tīklu mārketings. Un Mores svētkos atsaucība bija liela. Klātienē parakstīt iesniegumu nāca daudz vecākā gada gājuma ļaudis, kas daudz pastāstīja, kā dīķis un teritorija ap to izskatījusies viņu jaunībā. Stāstīja, ka savulaik peldējušies, kā pie tā atpūtušies, svinējuši svētkus. Daudzi arī dalījās priekā, ka kāds uzņēmies atbildību šo vietu sakārtot, iekopt,” pastāsta “Bioplāna” pārstāvis. “Savu­kārt pavisam jaunie nemaz nezina, kur tāds Tautu dīķis atrodas, jo vasarās tas vairāk izskatās pēc aizaugušas pļavas. Mēs varam būt tie, kas nodod nākamajām paaudzēm tīru, nepiesārņotu un koptu vidi,” saka Edgars Spura. Viņš uzsver, ka morēnieši gadiem rīkojuši talkas, sakopuši publiskās teritorijas, tostarp arī pie dīķa. “Tādēļ nevarētu teikt, ka iedzīvotāju aktivitāte būtu zema.”

Bezpeļņas organizācija “Bio­plāns” nekādas darbības nevar veikt, iekams nebūs sagatavots pašvaldības solītais projekts. “Kad būs gatavs tehniskais projekts, tad mēs kā biedrība varēsim piesaistīt sponsorus, Eiropas Savienības fondu līdzekļus, lai turpinātu ieceri īstenot tālāk. Ja to darīs pašvaldība, uz ko ceram, plā­nojam izstrādāt vēl kādu lab­iekārtošanas projektu dīķa apkaimei. Tas varētu būt atpūtas laukumiņš, skatu tornītis vai pastaigu taka.”

Dīķa sakopšana nav vienīgā E.Spuras iecere. “Tepat, pāri ceļam, sākas Gaujas Nacionālais parks. Morē ir briežu dārzs, Kau­jas muzejs. Būtu jauki, ja Mori varētu padarīt tūristiem vēl pievilcīgāku. Dīķim vienā pusē ir purvs. Būtu lieliski, ja no dīķa cauri purvam vītos pastaigu taka un pa to varētu aiziet līdz Briežu dārzam. Tā gan ir tikai mana vīzija, bet tāda pati savulaik bija ideja par Tautu dīķi,” iecerēs dalās E.Spura.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Līdzdalība. Iedzīvotāji un pašvaldība

12:28
30.04.2024
47

Valsts kontrole pagājušajā gadā beidza lietderības revīziju “Vai pašvaldību veiktās darbības nodrošina iedzīvotāju līdzdalību un informētību?” un publiski ziņoja par tās rezultātiem, paužot, ka šajā jomā ir diezgan daudz nepadarīta. Viena no 11 pašvaldībām, kuru darbību vērtēja Valsts kontrole, bija Cēsu novads. “Druva” jau pagājušajā gadā rakstīja par revīzijā konstatēto un pašvaldības izraudzīto rīcību, lai […]

Lielais novads. Feldšerpunkti

09:24
26.04.2024
47

Ārsta palīgs jeb feldšeris īpaši nozīmīgs nomaļākos pagastos Viena no pašvaldības funkcijām ir gādāt par iedzīvotāju veselību, organizējot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Primāro veselības aprūpi mūsu valstī nodrošina ģimenes ārsti, Cēsu novadā tie ir 27, bet vietās, kur šīs prakses vietas juridiski nav, darbojas feldšeru punkti, tur ikdienā pieejams ārsta palīgs un konkrētās dienās pieņem […]

Lielais novads. Civilā aizsardzība

09:13
23.04.2024
61

Aktualizētie un pilnveidotie valsts normatīvie akti, kas regulē civilās aizsardzības jomu, paredz, ka paš­valdībām ir jākoriģē savi civilās aizsardzības plāni, tos papildinot ar sadaļu par rīcību valsts apdraudējuma, sabiedrisko nekārtību, terora aktu vai militāra iebrukuma un kara laikā. Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums nosaka, ka vietvarai militāra iebrukuma vai kara gadījumā ir jānodrošina iedzīvotāju […]

Lielais novads. Ceļu un ielu kopšana

11:38
19.04.2024
54

Cēsu novada pašvaldība organizē un veic ielu un ceļu uzturēšanu un periodisku atjaunošanu 1656 km garumā. No tiem ielas 266 km, ceļi 1390 km. Pašvaldības autoceļu uzturēšana tiek organizēta dalīti atbilstoši vēsturisko novadu piederībai – apvienību pārvaldēs. Autoceļu uzturēšanai nepieciešamā    tehnika un darba­spēks tiek nodrošināts, izmantojot pašvaldības resursus, kā arī slēdzot iepirkuma līgumus ar […]

Identitāte. Māja kā liecība

12:25
16.04.2024
33

Cauri gadsimtiem Zobola ezera krastā Zobola ezerā skraida vējš un dzenā salu. Ūdenī spoguļojas mainīgās pavasara debesis, pūpolkoks ainavā kā balti dzeltena kupena. “Jaunmelbārdēnu” saimniece Vita Elksne pa logu vēro ainavu. Gadsimtos tā mainījusies, bet māja un cilvēki ezermalā izturējuši. Vecpiebalgas pagasta “Jaunmelbārdēni”. “Tāda vecuma māja Piebalgā nav nemaz liels retums. Celta ap 1820.gadu. Vispirms […]

Identitāte. Apģērbs

12:10
12.04.2024
84
1

Apģērbs un koptēls ir tas, ko,  kādu pirmo reizi satiekot, uzreiz pamanām. Pirmais iespaids rada priekšstatu par cilvēka personīgo un arī sociālo identitāti. Apģērbs ir kā valoda, kuru lietojam, pat ja to neapzināmies. Identitāte ir parādību kopums, ko cilvēks uzskata par sev raksturīgu un nozīmīgu: personīgā identitāte – kā uztveru sevi, sociālā identitāte – pie […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
31
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
22
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
24
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
46
Druva raksta:

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
25
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Sludinājumi