Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Aaktualizējam. Vardarbība skolās

Anna Kola
10:39
09.07.2024
25
Pexels Rdne 6936509 Copy

FOTO: pexels.com

Sabiedrība aizvien biežāk un satrauktāk runā par vardarbību skolās. Izglītības kvalitātes valsts dienesta sadarbībā ar Edurio veiktā 2021./2022. mācību gada aptauja liecina, ka 25% skolēnu pret sevi jutuši fizisku vardarbību, 37% emocionālu. Savukārt Rīgas Stradiņa universitāte pērn, apkopojot datus no 127 skolām Latvijā, secinājusi, ka 40,2% skolēnu vismaz vienu reizi pāris mēnešu laikā ir saskārušies ar bulingu, tas ir ,apzinātu psiholoģisku terorizēšanu, kas ir sistemātiska, atkārtota un apzināta rīcība.

“Konflikti bērnu vai pusaudžu savstarpējās attiecībās ir normāla parādība. Konfliktējot bērni mācās veidot attiecības un risināt problēmas. Tomēr ir ļoti svarīgi sekot, lai bērni mācītos kontrolēt agresiju, ievērotu cieņpilnas robežas un attiecības nekļūtu vardarbīgas,” raksta portāls mobstop.lv.

Taču reizēm konflikti mācību iestādēs uzkarst līdz situācijām, kad to risināšanai nepietiek ar draudzīgām vai pamācošām sarunām. Valsts līmenī nākas domāt pat par normatīvo aktu papildināšanu. Mācību iestādes izstrādā metodes un protokolus, kā rīkoties šādos gadījumos. Un sava loma ir arī pašvaldībām, kas nodrošina metodisko palīdzību.

Konflikts. Kā tas rodas un kā risināms

Cēsu novada Izglītības pārvaldē ir speciālā pedagoģe Iveta Liepiņa, kas specializējusies vardarbības gadījumu konfliktu risināšanā. Viņa organizē gan pedagogu izglītošanu šajā specifiskajā jomā, gan, ja nepieciešams, piedalās skolēnu vecāku sapulcēs, palīdz konkrētu situāciju risināšanā. Un I.Liepiņa atzīst –
vardarbība ir pārāk smags vārds, jo tas nozīmē tīši darīt kādam pāri.

-Tad rodas jautājums, vai tiešām mēs no rīta, izejot no mājām, dodamies uz skolu, darbu ar domu, es šodien gribu nodarīt kādam pāri. Vairāk esmu saskārusies ar konfliktsituācijām, kur abām pusēm ir līdzīgs spēku sadalījums. Aiz konfliktējošas uzvedības vienmēr slēpjas kāda vajadzība. Vajadzība būt ievērotam, vajadzība būt uzklausītam, skolēna vajadzība pēc uzticama pieaugušā, kurš bērnu, jaunieti pieņem tādu, kāds viņš ir. Konfliktē skolēni gan savā starpā, gan ar skolotājiem. Ja vēl iesaistās bērnu vecāki, process uzņem lielākus apgriezienus, bet rezultāts ne vienmēr ir visiem apmierinošs. Katrs konflikts atstāj savas pēdas, tādēļ, pēc manām domām, jāstiprina tieši izglītības iestādes, lai skola iespējami pārliecinošāk parādītu, kādas vērtības, noteikumi ir izglītības iestādē. Lai bērnu vecākiem būtu pārliecība, ka viss ir sakārtots, visi zina, ko dara, bērns skolā jūtas droši, nodarbojas ar to, ar ko skolā jānodarbojas: mācās, iejūtas vienaudžu kolektīvā, sadarbojas.
Otra, jau smagāka, vardarbības forma ir ņirgāšanās, ar ko ikdienā sastopamies izglītības iestādēs. To no konflikta atšķir tas, ka pusēm ir atšķirīgs spēku sadalījums, viena puse ir izteikti vājāka. Cik šī vardarbība sastopama, var izvērtēt, katrā izglītības iestādē veicot aptaujas par skolēnu un skolotāju labbūtību, kā arī pamanot un risinot konkrētus gadījumus. Skolās ir arī bērni ar uzvedības traucējumiem, medicīniskām diagnozēm, kuriem nepieciešama atbalsta komandas palīdzība, mērķētas mācību metodes, pieejas, lai skolēns koncentrētos mācību saturam. Tādiem bērniem vajadzīga regulāra pieaugušā klātbūtne, lai viņi var, netraucējot pārējos, sekot līdzi mācību saturam.

-Ko rāda dati – vai pilsētas skolās ir vairāk vardarbības gadījumu nekā lauku skolās?

-Tam, kā bērni jūtas skolā, regulāri seko izglītības iestādes vadītāji un apzina situāciju, izmantojot Edurio aptaujas. Mikroklimats skolā ietekmē gan mācību darbu, gan uzvedību, gan apmeklējumu un motivāciju vispār nākt uz skolu. Šī mācību gada dati vēl nav nonākuši līdz Izglītības pārvaldei. Aptauja par skolēnu labbūtību skolā pēc pagājušā mācību gada rāda, ka situācija pilsētas un lauku skolās līdzīga. 68% – skolēnu jūtas droši, 32% – skolēnu ir saskārušies ar vardarbību.

Kādā veidā skolās mēdz darīt pāri? Vairākumā gadījumu – apsaukā, apsmej. Retāk fiziski ietekmē un digitāli pazemo. Kas visbiežāk ir pāridarītājs? Klases biedrs. Tādi gadījumi prasa tūlītēju reakciju no klases audzinātāja, sarunas ar visu klasi, gadījuma analīzi, ko darīt tālāk, lai visi saprastu rīcības shēmu – gan cietušais, gan pāridarītājs, gan vērotāji. Pozitīva tendence ir, ka cietušie neklusē, zina, kam lūgt palīdzību.

-Kurām skolēnu grupām visbiežāk vajadzīgs atbalsts? Cik bieži?

-Šī mācību gada pieredze rāda, ka konfliktsituācijās nonāk pusaudži. Tas ir tāds vecums. Jaunieši ir ļoti jūtīgi, it sevišķi zēni. Viņi pārkāpj robežas, protestē, vēlas vairāk praktisku nodarbību, lai būtu motivācija mācīties. Sākumskolas posmā biežāk ar skolām konfliktē izglītojamo vecāki. Gan par skolas attieksmi pret viņu bērnu, gan ir neapmierinātība ar kādu no klases biedriem, kuram ir uzvedības traucējumi.

-Kāda ir jūsu pieredze – vai skolas ir atvērtas, lūdz atbalstu, palīdzību?

-Par darba trūkumu nesūdzos. Lielākoties prasa palīdzību. Sniedzu gan metodisko atbalstu, gan dodos uz skolu risināt konkrēto gadījumu.

-Vai ir arī gadījumi, kur skolu vadītāji tomēr izvēlas, tā teikt, par problēmu nelikties ne zinis, jo tas bojā skolas tēlu?

-Tā nav, ka skolas direktors nerisina vardarbības gadījumus un konfliktsituācijas, jo tieši nelikšanās ne zinis bojā skolas tēlu.

Ir svarīgs preventīvais darbs – noteikumi, metodes, vērtības, robežas. Un arī tūlītēja reaģēšana uz notikumu.

Aizvadītajā mācību gadā bija arī fiziskas vardarbības gadījums. Cēsīs divi kādas skolas audzēkņi pēc stundām uz ielas piekāva trešo. Kad noskaidroju, no kuras mācību iestādes ir cietušais, zvanīju direktorei, lai informētu par gadījumu, saņēmu atbildi: ja tas noticis ārpus skolas, tas uz viņu neattiecas. Pēc tam meklēju palīdzību policijā, uzzināju, ka cietušā zēna vecāki jau vērsušies tur, pāridarītāji ir atpazīti, gadījums tiek risināts.

Notikušais parāda, ka mēs visi, visa sabiedrība esam līdzatbildīgi par to, kas notiek ar mūsu bērniem, ka svarīgi visiem reaģēt uz notiekošo, piedalīties risinājuma meklēšanā. Nebūsim vienaldzīgi!

Svarīga ir sadarbība ar skolēnu vecākiem. Lai skolēnu vecāki saprastu, ka viņiem nav jāpamāca pedagogi, kuri katru dienu ir kopā ar viņa bērnu, bet jāpalīdz savam bērnam izprast viņa emocijas, vajadzības, sliktas uzvedības un rīcības iemeslus, kas rada vēlmi darīt otram pāri. Bērnu vecāki vislabāk zina, kā paši uzvedušies skolas laikā, ko var sagaidīt no sava bērna, kādas robežas bērns saprot, cik bieži ģimene konfliktē, kā risina konfliktus.

-Kādi ieteikumi bērniem, viņu vecākiem, skolu personālam?

-Ieteikumi bērnu vecākiem – runājiet ar saviem bērniem. Pasekojiet, ko bērni dara interneta vidē, ar ko nodarbojas brīvajā laikā. Stāstiet bērniem, ka nevajag klusēt. Ir jārunā par problēmām, pāridarījumiem, jāmeklē pieaugušā palīdzība. Pavērojiet, kā ģimenē veidojat attiecības, kāda jums pašiem ir attieksme pret līdzcilvēkiem, kolēģiem, savu bērnu skolotājiem, kā mācāt saviem bērniem attieksmi pret citiem, robežas saskarsmē. Bērns ir novērotājs un atdarinātājs, viņš spoguļo savas ģimenes vērtības. Katrs bērns nāk no savām mājām, savas ģimenes vides.

-Jautājums, kāpēc mūsu izglītības iestādēs ir tik daudz pāridarītāju? Kā viņi sevi varētu apliecināt pozitīvā virzienā?

-Skolas šajā jomā pilnveidojas visu laiku. Vairs nav mūsdienīgi nedarīt neko, pieņemot, ka tas grauj skolas prestižu. Pēc šī gada pieredzes varu teikt, ka problēmas pamana, risina, meklē papildu palīdzību.

UZZIŅAI

Metodiskā palīdzība šajā mācību gadā:

  • Semināri par iekļaujošo izglītību – tās būtība, principi, kā to īstenot izglītības iestādē.
  • Emocionālā audzināšana – kā saprast sevi un citus, vadīt emocijas, cieņpilni risināt konfliktsituācijas.
  • Kā sadarboties atbalsta komandai izglītības iestādē, lai veiksmīgi atbalstītu skolēnu mācīšanos, risinātu konfliktsituācijas.
  • Praktiskā palīdzība – dalība skolu vecāku sapulcē, konfliktsituāciju risināšanas gadījumi, individuāla palīdzība skolotājiem par rīcību vardarbības gadījumos, par emocionālo audzināšanu, sadarbību ar izglītojamo vecākiem, profesionālā pilnveide par aktuālām tēmām.

Uzdevums, ko nedrīkst ignorēt

Jauno Līderu vidusskolas direktore Saiva Vītola: “Vardarbības mazināšana skolā ir būtisks uzdevums, kuru nedrīkstam ignorēt. Vardarbība jebkurā tās formā ir nepieņemama. Mums skolā ir noteiktas procedūras un noteikumi konkrētai rīcībai vardarbības gadījumos. Mums arī ir atbalsta personāls no direktora līdz speciālistu līmenim, kas palīdz rast risinājumus. Mēs redzam un apzināmies, ka, risinot problēmas, radām drošu un atbalstošu vidi visiem skolēniem un darbiniekiem. Problēmu risināšana veicina savstarpēju cieņu, draudzību, komandas garu un citas lietas, kas kopā veido skolas labizjūtu, kas ir viena no mūsu skolas vērtībām.”

Efektīvai cīņai pret vardarbību ir vairāki risinājumi, atgādina S.Vītola. Tā ir skolēnu un skolotāju izglītošana par vardarbības sekām un konfliktu risināšanas stratēģijām, skolēni dažādos mācību priekšmetos pēta un diskutē par šo tēmu. Ir skolas darbības, kas sekmē vardarbības mazināšanos: uzraudzība starpbrīžos, sarunas ar skolēniem, skolotājiem, ģimenēm, psiholoģiskā atbalsta pieejamība, atbalsta klašu audzinātājiem stiprināšana, pozitīvu ārpus klases pasākumu organizēšana saliedētības un draudzības stiprināšanai.

Jauno Līderu vidusskolas direktores vietnieks audzināšanas jomā Mārtiņš Šteins pastāsta, piemēram, skolā pieejamas vairākas spēles, kas palīdz pārrunāt dažādus vardarbības risināšanas ceļus un ieraudzīt dažādas konfliktus risināšanas pieejas. “Un, protams, šis nav viss. Mēs izmantojam arī “EMU:Skola” un citus aptauju rīkus un sekojam līdzi aktuālajām tendencēm. Mēs redzam, ka šie pasākumi kopumā ievērojami mazina vardarbību skolā un rada drošāku un labvēlīgāku vidi mācībām un darbam,” tā M.Šteins.

“Skolā mēģinām aktīvi īstenot principu: “Mēs problēmas risinām.” Un šis nav stāsts tikai par vardarbības gadījumiem. Ir arī citas problēmas, kas saistās ar dažādām ikdienišķām situācijām, ar iekrišanu kādu krāpnieku slazdos sociālajos tīklos, stresa un trauksmes mazināšana. Man ir liels prieks, ka skolā par problēmām runājam un tās risinām. Protams, ir sarežģījumi, kas atrisināmi ātri, ir tādi, kas ilgstoši. Galvenais, ka problēmas nenonāk atvilktnēs uz ilgu palikšanu.”

Maf Logo 2

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Aktualizējam. Kapsētu digitalizācija

14:49
05.07.2024
60

Latvijā sācies Kapu svētku laiks. Pirms brīvdabas dievkalpojuma ikviens steidz sakopt tuvinieku atdusas vietas. Tādās darbīgās pirmssvētku dienās vai ik kapsētā redzams kāds, kurš klīst pa vienu taciņu, tad uz otru, pēta kokus, mēģinot orientēties un atrast kāda tuvinieka kapavietu. Padomu var dot kapsētas pārzinis, protams, ja ir gadiem uzkrātas kapu grāmatas. Bet tādas ir […]

Pašvaldība ierobežo latvāņus

09:22
02.07.2024
31

Vai tā pļava, vai ziedoša ceļmala un klusa mežmala, daudzviet jau pa gabalu redzamas lielas, baltas ziedu galvas. Zied latvāņi. Cits sniedzas pat pāris metru augumā. No attāluma varens, karstā dienā jūtama saldenā smarža. Indīgs, invazīvs, un Ministru kabineta pieņemtie    “Invazīvās augu sugas – Sosnovska latvānis – izplatības ierobežošanas noteikumi” paredz šī auga iznīcināšanas […]

Senie mūri jāsaglabā

12:17
28.06.2024
37

Ziemeļu tornis cauri gadsimtiem Katrs, kurš bijis Cēsu Pils parkā vai muzejā vai kaut redzējis pastkartes par Cēsīm, nevar nepamanīt pils Ziemeļu torni. Tāds tas, pa gabalu nemainīgs, bijis acu priekšā. Ziemeļu torņa vēstures stāsts ir vairākus gadsimtus garš. “Zināms, ka Livonijas ordeņa mestra Valtera fon Ple­tenberga laikā pils nocietinājumi papildināti ar trim aizsardzības torņiem. Tie […]

NVO atbalsts jauniešiem

12:07
28.06.2024
75

“Jaunieši ir enerģiskākā, uzņēmīgākā un zinātkārākā sabiedrības daļa, kas nereti savu enerģiju un potenciālu izmanto nelietderīgās vai pat veselībai un sabiedrībai bīstamās nodarbēs.  Līdz ar to jaunieši ir arī trauslākā un visneaizsargātākā sabiedrības daļa, kas var tikt pakļauta dažādiem sociāli ekonomiskiem riskiem, piemēram, bezdarbam, grūtībām, izveidojot savu ģimeni u.tml. Darbs ar jaunatni ietekmē visas sabiedrības labklājību un […]

Iedzīvotāji iesaistās

12:22
26.06.2024
91

Tas ir vien pieņēmums, ka rūķus var satikt tikai ap Ziemassvētku laiku. To viegli apgāž “Vecpiebalgas rūķi”. Biedrība, kurā cilvēki apvienojušies, lai veiktu labus darbus, svinēja desmit gadu jubileju. “Vecpiebalgas Rūķu dienu rīkojām otro reizi. Ziemassvētkos rūķi dodas iepriecināt, atbalstīt, bet vasarā lustējas kopā ar citiem. Un domā par Ziemassvētkiem,” saka biedrības vadītāja Linda Tunte […]

Sociālais darbs. Bērnu aizsardzība

12:12
26.06.2024
33

Bērnu tiesību aizsardzības likumā iekļauta jauna definīcija bērnu seksuālai izmantošanai. Jaunajā definējumā tās ir jebkādas seksuāla rakstura darbības ar bērnu, arī bez kontakta ar ķermeni, nolūkā sniegt vai gūt seksuālu stimulāciju vai seksuālu apmierinājumu, vai citādu labumu, ko veic pieaugušais vai cits bērns, kurš sava vecuma vai attīstības dēļ atrodas atbildības, uzticības vai spēka pozīcijās. […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
21
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi