Sestdiena, 5. aprīlis
Vārda dienas: Vija, Vidaga, Aivija

Aaktualizējam. Vardarbība skolās

Anna Kola
10:39
09.07.2024
112
Pexels Rdne 6936509 Copy

FOTO: pexels.com

Sabiedrība aizvien biežāk un satrauktāk runā par vardarbību skolās. Izglītības kvalitātes valsts dienesta sadarbībā ar Edurio veiktā 2021./2022. mācību gada aptauja liecina, ka 25% skolēnu pret sevi jutuši fizisku vardarbību, 37% emocionālu. Savukārt Rīgas Stradiņa universitāte pērn, apkopojot datus no 127 skolām Latvijā, secinājusi, ka 40,2% skolēnu vismaz vienu reizi pāris mēnešu laikā ir saskārušies ar bulingu, tas ir ,apzinātu psiholoģisku terorizēšanu, kas ir sistemātiska, atkārtota un apzināta rīcība.

“Konflikti bērnu vai pusaudžu savstarpējās attiecībās ir normāla parādība. Konfliktējot bērni mācās veidot attiecības un risināt problēmas. Tomēr ir ļoti svarīgi sekot, lai bērni mācītos kontrolēt agresiju, ievērotu cieņpilnas robežas un attiecības nekļūtu vardarbīgas,” raksta portāls mobstop.lv.

Taču reizēm konflikti mācību iestādēs uzkarst līdz situācijām, kad to risināšanai nepietiek ar draudzīgām vai pamācošām sarunām. Valsts līmenī nākas domāt pat par normatīvo aktu papildināšanu. Mācību iestādes izstrādā metodes un protokolus, kā rīkoties šādos gadījumos. Un sava loma ir arī pašvaldībām, kas nodrošina metodisko palīdzību.

Konflikts. Kā tas rodas un kā risināms

Cēsu novada Izglītības pārvaldē ir speciālā pedagoģe Iveta Liepiņa, kas specializējusies vardarbības gadījumu konfliktu risināšanā. Viņa organizē gan pedagogu izglītošanu šajā specifiskajā jomā, gan, ja nepieciešams, piedalās skolēnu vecāku sapulcēs, palīdz konkrētu situāciju risināšanā. Un I.Liepiņa atzīst –
vardarbība ir pārāk smags vārds, jo tas nozīmē tīši darīt kādam pāri.

-Tad rodas jautājums, vai tiešām mēs no rīta, izejot no mājām, dodamies uz skolu, darbu ar domu, es šodien gribu nodarīt kādam pāri. Vairāk esmu saskārusies ar konfliktsituācijām, kur abām pusēm ir līdzīgs spēku sadalījums. Aiz konfliktējošas uzvedības vienmēr slēpjas kāda vajadzība. Vajadzība būt ievērotam, vajadzība būt uzklausītam, skolēna vajadzība pēc uzticama pieaugušā, kurš bērnu, jaunieti pieņem tādu, kāds viņš ir. Konfliktē skolēni gan savā starpā, gan ar skolotājiem. Ja vēl iesaistās bērnu vecāki, process uzņem lielākus apgriezienus, bet rezultāts ne vienmēr ir visiem apmierinošs. Katrs konflikts atstāj savas pēdas, tādēļ, pēc manām domām, jāstiprina tieši izglītības iestādes, lai skola iespējami pārliecinošāk parādītu, kādas vērtības, noteikumi ir izglītības iestādē. Lai bērnu vecākiem būtu pārliecība, ka viss ir sakārtots, visi zina, ko dara, bērns skolā jūtas droši, nodarbojas ar to, ar ko skolā jānodarbojas: mācās, iejūtas vienaudžu kolektīvā, sadarbojas.
Otra, jau smagāka, vardarbības forma ir ņirgāšanās, ar ko ikdienā sastopamies izglītības iestādēs. To no konflikta atšķir tas, ka pusēm ir atšķirīgs spēku sadalījums, viena puse ir izteikti vājāka. Cik šī vardarbība sastopama, var izvērtēt, katrā izglītības iestādē veicot aptaujas par skolēnu un skolotāju labbūtību, kā arī pamanot un risinot konkrētus gadījumus. Skolās ir arī bērni ar uzvedības traucējumiem, medicīniskām diagnozēm, kuriem nepieciešama atbalsta komandas palīdzība, mērķētas mācību metodes, pieejas, lai skolēns koncentrētos mācību saturam. Tādiem bērniem vajadzīga regulāra pieaugušā klātbūtne, lai viņi var, netraucējot pārējos, sekot līdzi mācību saturam.

-Ko rāda dati – vai pilsētas skolās ir vairāk vardarbības gadījumu nekā lauku skolās?

-Tam, kā bērni jūtas skolā, regulāri seko izglītības iestādes vadītāji un apzina situāciju, izmantojot Edurio aptaujas. Mikroklimats skolā ietekmē gan mācību darbu, gan uzvedību, gan apmeklējumu un motivāciju vispār nākt uz skolu. Šī mācību gada dati vēl nav nonākuši līdz Izglītības pārvaldei. Aptauja par skolēnu labbūtību skolā pēc pagājušā mācību gada rāda, ka situācija pilsētas un lauku skolās līdzīga. 68% – skolēnu jūtas droši, 32% – skolēnu ir saskārušies ar vardarbību.

Kādā veidā skolās mēdz darīt pāri? Vairākumā gadījumu – apsaukā, apsmej. Retāk fiziski ietekmē un digitāli pazemo. Kas visbiežāk ir pāridarītājs? Klases biedrs. Tādi gadījumi prasa tūlītēju reakciju no klases audzinātāja, sarunas ar visu klasi, gadījuma analīzi, ko darīt tālāk, lai visi saprastu rīcības shēmu – gan cietušais, gan pāridarītājs, gan vērotāji. Pozitīva tendence ir, ka cietušie neklusē, zina, kam lūgt palīdzību.

-Kurām skolēnu grupām visbiežāk vajadzīgs atbalsts? Cik bieži?

-Šī mācību gada pieredze rāda, ka konfliktsituācijās nonāk pusaudži. Tas ir tāds vecums. Jaunieši ir ļoti jūtīgi, it sevišķi zēni. Viņi pārkāpj robežas, protestē, vēlas vairāk praktisku nodarbību, lai būtu motivācija mācīties. Sākumskolas posmā biežāk ar skolām konfliktē izglītojamo vecāki. Gan par skolas attieksmi pret viņu bērnu, gan ir neapmierinātība ar kādu no klases biedriem, kuram ir uzvedības traucējumi.

-Kāda ir jūsu pieredze – vai skolas ir atvērtas, lūdz atbalstu, palīdzību?

-Par darba trūkumu nesūdzos. Lielākoties prasa palīdzību. Sniedzu gan metodisko atbalstu, gan dodos uz skolu risināt konkrēto gadījumu.

-Vai ir arī gadījumi, kur skolu vadītāji tomēr izvēlas, tā teikt, par problēmu nelikties ne zinis, jo tas bojā skolas tēlu?

-Tā nav, ka skolas direktors nerisina vardarbības gadījumus un konfliktsituācijas, jo tieši nelikšanās ne zinis bojā skolas tēlu.

Ir svarīgs preventīvais darbs – noteikumi, metodes, vērtības, robežas. Un arī tūlītēja reaģēšana uz notikumu.

Aizvadītajā mācību gadā bija arī fiziskas vardarbības gadījums. Cēsīs divi kādas skolas audzēkņi pēc stundām uz ielas piekāva trešo. Kad noskaidroju, no kuras mācību iestādes ir cietušais, zvanīju direktorei, lai informētu par gadījumu, saņēmu atbildi: ja tas noticis ārpus skolas, tas uz viņu neattiecas. Pēc tam meklēju palīdzību policijā, uzzināju, ka cietušā zēna vecāki jau vērsušies tur, pāridarītāji ir atpazīti, gadījums tiek risināts.

Notikušais parāda, ka mēs visi, visa sabiedrība esam līdzatbildīgi par to, kas notiek ar mūsu bērniem, ka svarīgi visiem reaģēt uz notiekošo, piedalīties risinājuma meklēšanā. Nebūsim vienaldzīgi!

Svarīga ir sadarbība ar skolēnu vecākiem. Lai skolēnu vecāki saprastu, ka viņiem nav jāpamāca pedagogi, kuri katru dienu ir kopā ar viņa bērnu, bet jāpalīdz savam bērnam izprast viņa emocijas, vajadzības, sliktas uzvedības un rīcības iemeslus, kas rada vēlmi darīt otram pāri. Bērnu vecāki vislabāk zina, kā paši uzvedušies skolas laikā, ko var sagaidīt no sava bērna, kādas robežas bērns saprot, cik bieži ģimene konfliktē, kā risina konfliktus.

-Kādi ieteikumi bērniem, viņu vecākiem, skolu personālam?

-Ieteikumi bērnu vecākiem – runājiet ar saviem bērniem. Pasekojiet, ko bērni dara interneta vidē, ar ko nodarbojas brīvajā laikā. Stāstiet bērniem, ka nevajag klusēt. Ir jārunā par problēmām, pāridarījumiem, jāmeklē pieaugušā palīdzība. Pavērojiet, kā ģimenē veidojat attiecības, kāda jums pašiem ir attieksme pret līdzcilvēkiem, kolēģiem, savu bērnu skolotājiem, kā mācāt saviem bērniem attieksmi pret citiem, robežas saskarsmē. Bērns ir novērotājs un atdarinātājs, viņš spoguļo savas ģimenes vērtības. Katrs bērns nāk no savām mājām, savas ģimenes vides.

-Jautājums, kāpēc mūsu izglītības iestādēs ir tik daudz pāridarītāju? Kā viņi sevi varētu apliecināt pozitīvā virzienā?

-Skolas šajā jomā pilnveidojas visu laiku. Vairs nav mūsdienīgi nedarīt neko, pieņemot, ka tas grauj skolas prestižu. Pēc šī gada pieredzes varu teikt, ka problēmas pamana, risina, meklē papildu palīdzību.

UZZIŅAI

Metodiskā palīdzība šajā mācību gadā:

  • Semināri par iekļaujošo izglītību – tās būtība, principi, kā to īstenot izglītības iestādē.
  • Emocionālā audzināšana – kā saprast sevi un citus, vadīt emocijas, cieņpilni risināt konfliktsituācijas.
  • Kā sadarboties atbalsta komandai izglītības iestādē, lai veiksmīgi atbalstītu skolēnu mācīšanos, risinātu konfliktsituācijas.
  • Praktiskā palīdzība – dalība skolu vecāku sapulcē, konfliktsituāciju risināšanas gadījumi, individuāla palīdzība skolotājiem par rīcību vardarbības gadījumos, par emocionālo audzināšanu, sadarbību ar izglītojamo vecākiem, profesionālā pilnveide par aktuālām tēmām.

Uzdevums, ko nedrīkst ignorēt

Jauno Līderu vidusskolas direktore Saiva Vītola: “Vardarbības mazināšana skolā ir būtisks uzdevums, kuru nedrīkstam ignorēt. Vardarbība jebkurā tās formā ir nepieņemama. Mums skolā ir noteiktas procedūras un noteikumi konkrētai rīcībai vardarbības gadījumos. Mums arī ir atbalsta personāls no direktora līdz speciālistu līmenim, kas palīdz rast risinājumus. Mēs redzam un apzināmies, ka, risinot problēmas, radām drošu un atbalstošu vidi visiem skolēniem un darbiniekiem. Problēmu risināšana veicina savstarpēju cieņu, draudzību, komandas garu un citas lietas, kas kopā veido skolas labizjūtu, kas ir viena no mūsu skolas vērtībām.”

Efektīvai cīņai pret vardarbību ir vairāki risinājumi, atgādina S.Vītola. Tā ir skolēnu un skolotāju izglītošana par vardarbības sekām un konfliktu risināšanas stratēģijām, skolēni dažādos mācību priekšmetos pēta un diskutē par šo tēmu. Ir skolas darbības, kas sekmē vardarbības mazināšanos: uzraudzība starpbrīžos, sarunas ar skolēniem, skolotājiem, ģimenēm, psiholoģiskā atbalsta pieejamība, atbalsta klašu audzinātājiem stiprināšana, pozitīvu ārpus klases pasākumu organizēšana saliedētības un draudzības stiprināšanai.

Jauno Līderu vidusskolas direktores vietnieks audzināšanas jomā Mārtiņš Šteins pastāsta, piemēram, skolā pieejamas vairākas spēles, kas palīdz pārrunāt dažādus vardarbības risināšanas ceļus un ieraudzīt dažādas konfliktus risināšanas pieejas. “Un, protams, šis nav viss. Mēs izmantojam arī “EMU:Skola” un citus aptauju rīkus un sekojam līdzi aktuālajām tendencēm. Mēs redzam, ka šie pasākumi kopumā ievērojami mazina vardarbību skolā un rada drošāku un labvēlīgāku vidi mācībām un darbam,” tā M.Šteins.

“Skolā mēģinām aktīvi īstenot principu: “Mēs problēmas risinām.” Un šis nav stāsts tikai par vardarbības gadījumiem. Ir arī citas problēmas, kas saistās ar dažādām ikdienišķām situācijām, ar iekrišanu kādu krāpnieku slazdos sociālajos tīklos, stresa un trauksmes mazināšana. Man ir liels prieks, ka skolā par problēmām runājam un tās risinām. Protams, ir sarežģījumi, kas atrisināmi ātri, ir tādi, kas ilgstoši. Galvenais, ka problēmas nenonāk atvilktnēs uz ilgu palikšanu.”

Maf Logo 2

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jubilejas amatiermākslā

14:58
01.04.2025
27

Teātrim Cēsīs – 150 Starptautiskajā Teātra dienā ar muzikālu izklaidējoši informatīvu pirmizrādi “Lai top izrāde!” jeb teātrim Cēsīs 150 Cēsu Teātris aicināja ieskatīties izrādes tapšanas gaitā – lugas lasīšanā, tekstu apgūšanā, tērpu izvēlē, rādīja ģenerālmēģinājuma un pirmizrādes norisi. To visu caurvija vēstures fakti par teātri, kurš arvien bijis viens no pazīstamākajiem amatierteātriem Latvijā. Ar Cēsu […]

Valsts aizsardzība

14:52
01.04.2025
45

Maijā arī Cēsu novada teritorijā norisināsies plašas militārās mācības – “Kristāla bulta 2025” Maija sākumā Vidzemē, tostarp arī Cēsu novada teritorijā, risināsies vērienīgas militārās mācības “Kristāla bulta 2025”. Lai informētu Vidzemes iedzīvotājus par to norisi, pagājušajā piektdienā Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes militārajā bāzē “Ādaži” rīkoja tikšanos ar žurnālistiem. Tajā piedalījās arī NATO sabiedroto spēku […]

Identitāte. Tautastērps

21:03
28.03.2025
39

Katrs meistars atstāj savu rokrakstu Foto: Aija Jansone, Dagnija Kupče. “Piebalga ir, bija un būs”, Aušanas darbnīca “Vēverīšas”. 2014 Dziesmu svētku gājiens ir latviešu tautastērpu parāde. Katrs novads lepojas ar savām krāsām un rakstiem un kopā veido Latvijas identitāti. Kā ikdienas tērpi kļuva par mantojumu, ar ko lepojamies, kā tie gadsimtu gaitā mainījās, kā tos valkājam šodien, […]

Civilā aizsardzība

20:45
28.03.2025
173

Izstrādāts likumprojekts un paredzēts finansējums patvertņu ierīkošanai Valdība apstiprinājusi Iekšlietu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozīju­mi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā”. Tas paredz un nostiprina likumdošanā patvertnes jēdzienu, nosaka obligātu patvertņu izbūvi atsevišķām ēku grupām, kā arī nosaka regulējumu patvertņu izveidošanai, pielāgošanai un izmantošanai militāra konflikta, kara vai katastrofas gadījumā. Patvertne ir būve vai tās daļa, […]

Krājaizdevu sabiedrības. Vai attīstīsies

11:06
25.03.2025
63

Finanšu ministrija sadarbībā ar Latvijas Banku un kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību  (KKS)  sektoru izstrādājusi un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā iesniegusi Krājaizdevu sabiedrību likuma grozījumu priekšlikumus, lai KKS, kuras to var un vēlas, varētu uzsākt plašāka juridisko personu loka kreditēšanu. Pašlaik Latvijā darbojas 23 KKS, kas pārvalda aktīvus 29,7 miljonu eiro apmērā. Krājaizdevu sektors ir neviendabīgs. Piecu […]

Identitāte. Vārds, nosaukums, zīmols

21:19
21.03.2025
32

Uzņēmējiem, radot pārtikas produktus, ļoti būtiska ir nosaukuma izvēle. Daļa izvēlas produkta un pat uzņēmuma nosaukumā ietvert vietvārdu, tā to izceļot un kļūstot par daļu no apdzīvotās vietas identitātes. Restorāns “Pavāru māja” Līgatnē atrodas vēsturiskajā dzemdību namā, produktu uzglabāšanā tiek izmantoti senie Līgatnes smilšakmens pagrabi, ēdienu gatavo no sezonā pieejamiem produktiem. Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Straupe” […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
19
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
26
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
41
6
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
43
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi