“Cēsis pretendē uz Latvijas kultūras pilsētas statusu, bet pašvaldība neciena latviešu valodu. Kāpēc tā saku? Tikko bijis pasākums uzņēmējiem, kas nezin kādēļ jāsauc par “meet-up”. Vai latviešu valodā trūkst vārdu, vai vienkārši pietrūkst zināšanu un pietātes pret savu valodu?” pauda Zaubes pagasta iedzīvotājs.

“Nedēļas nogalē atkal Lielā talka. Tagad daudzi pošas labiekārtot vidi, ne vairs vākt atkritumus, ko atstājuši citi. Ar paziņām spriežam, kam paredzēta šī talka: vai sakopt to, kas atkal pa gadu piemēslots, vai ko iestādīt, kādu vietu padarīt vēl skaistāku? Laikam jau pareizi būtu ko papildināt, bet, ja neviens nevāks dabā izmestos atkritumus, tie turpinās […]

“Laiks kļūst siltāks, aizvien vairāk redzam riteņbraucējus. Par to prieks, tikai vajadzētu viņiem atgādināt, ka gājējiem uz ietves arī ir tādas pašas tiesības. Cilvēkam nav jāmūk malā vai īpaši jādod ceļš tam, kurš brauc ar divriteni. Velosipēdistam pašam jāredz gājējs un jāuzmanās, lai neaizskartu,” atgādināja cēsniece.  

“Cik jauki, ka atsākas koncerti un teātra izrādes! Tikai tagad saprotu, cik ļoti pandēmijas ierobežojumu laikā to trūka. Ar lielu gandarījumu skatos, ko vietējie pašdarbnieki apguvuši, kaut arī ziema bija grūta, īsti mēģināt kovids tomēr traucēja,” atzina seniore.

“Ja savulaik valodnieki satraucās, ka latviešu valodā ienāk burtiski tulkojumi no krievu valodas, tiek pārņemtas krievu valodas konstrukcijas, tagad, manuprāt, satraukumam vajadzētu būt vēl lielākam. Latviešu valodu burtiski piebārsta ar jauniem anglicismiem un angļu valodas vārdiem. Saprotu, ka tehnoloģijās bez tiem neiztikt, valoda pārmaiņām tik ātri nevar tikt līdzi, reizēm izmantot starptautiski zināmos vārdus ir […]

“Par malkas kravu prasa 500 eiro, man tā ir gandrīz nesamaksājama summa. Ko gan no nepilniem četriem simtiem, ko mēnesī saņemu pensijā, varu sakrāt. Pašvaldība gan maksā pabalstu, bet tad vajadzīgs čeks vai kvīts par to, ka par malku maksāts. Taču, ja prasu kvīti, tad cena vēl augstāka. Ko darīt? Varbūt pašvaldība var iepirkt malku […]

“Angļu valodu zinu slikti, tāpēc līdz šim, skatoties filmu kanālos filmas, izvēlējos krievu valodā ierunātos tekstus. Bet nu nespēju. Saprotu, ka ne jau visi krievi atbalsta karu Ukrainā, tomēr netieku pāri emocijām, ko radīja Krievijas iebrukumus neatkarīgā valstī un ko vēl paspilgtinājusi Krievijas armijas neiedomāji barbariskā uzvedība okupētajās teritorijās. Kad Krievijas tauta sapratīs, ko tā […]

“Paldies “Druvas” lasītājam par komentāru par sēdēšanu uz diviem krēsliem un to, kā gan iespējams apvienot vairākus amatus. Redzot Jāņa Rozen­berga deklarētos ienākumus 2020. gadā (par iepriekšējo gadu vēl nav redzami), pārsteidza lielā alkatība. Arī šajā saspringtajā laikā nekaunīgi tika palielināta alga, turklāt tai klāt nāk arī dažādi atvieglojumi. Tajā pašā laikā novada vadītājs praktiski […]

“Lasot rakstu par skolu ēdinātājiem, aizdomājos, cik daudz no viņu pagatavotā nākas izmest ārā, jo skolēni to nav apēduši. Esmu redzējusi, un tas ir ļoti daudz. Aizņemtajiem vecākiem pašiem nav laika gatavot, bērni bieži vien nav mācīti ēst pilnvērtīgu ēdienu, viņi labprātāk nopērk čipsus vai citus našķus. Bet ēdiens skolēniem ir pagatavots, nauda arī tam […]

“Līgatnē, kur no Vidzemes šosejas nogriežas ceļš uz Nītaures pusi, jau gadiem ir nesakopta teritorija. Tagad, braucot garām, izskatās pat, ka tajā ir varena kūla. Nez, kam tā platība pieder? Pretī, šosejas otrajā pusē, ir veikals “Elvi”, tur apkārtne labiekārtota, uzturēta, tādēļ jo neglītāks izskatās laukums, par kuru nerūpējas,” sacīja autovadītāja Z.  

“Valsts policijas iecirk­nis Cēsīs tagad atrodas Piebalgas ielā. Tas ir tālu no centra, ar kājām liels gabals. Var braukt ar autobusu, taču iecirkņa tuvumā nav autobusa pieturas. Pie policijas vajadzētu ierīkot autobusu pieturu, kurā piestāj gan pilsētas, gan starppilsētu autobusi.    Tas būtu izdevīgi un ērti daudziem. Vēl turpat ir lielais saim­niecības veikals,” ieteica cēsniece.

“Manu vīru sauc Zigurds, bet visi uzrunā tikai par Zigi. Pagājušogad viņš cieta smagā negadījumā, bija lemts, ka izdzīvoja. Draugi dzimšanas dienā viņam uzdāvināja T kreklu ar uzrakstu “Zigis dzīvo!”. Z burts liels, tāpat vārds “dzīvo”. Atbrauca ciemos mana māsa, ieraudzīja kreklu, ar ko brālis tā lepojas, un iekliedzās, ka tādu nedrīkst nevienam rādīt, kur […]

“Valdība saka, ka par valsts līdzekļiem nevar nodrošināt, lai kopumā nesamazinās dzīves līmenis, ka dzīves dārdzības straujās palielināšanās laikā palīdzēs tikai trūcīgajiem un mazturīgajiem iedzīvotājiem. Saprotams, ka dzīves līmeni par valsts budžeta, tas ir, nodokļu maksātāju līdzekļiem, nevar un nevajag nodrošināt, bet mazliet mīkstināt situāciju gan var. Cik tad Latvijā ir to turīgo, kuriem augstā […]

“Lasīju, ka dzīvnieku aizstāvji asi pārmet iestādēm, kas lēma, ka Vidzemes ziemeļu pusē klīstošais lācis jāiemidzina. Varbūt dzīvnieku aizstāvjiem vairāk vajadzētu domāt, kā izglītot iedzīvotājus, lai viņi nesabojā savvaļas zvēru dzīvi, lai nerada tiem ieradumus, kas bīstami gan pašam cilvēkam, gan beigu beigās arī dzīvniekam. Piebarot savvaļā mītošos drīkst tikai tā, lai zvērs pēc tam […]

“Kad eju veikalā, lieku respiratoru, kaut tagad sabiedriskās vietas drīkst apmeklēt, nelietojot sejas masku. Man tomēr liekas, ka labāk pagaidām piesargāties. Tikai jūtos slikti, ka citi pircēji uz mani noraugās ar neizpratni. Ja tā padomā, vai nav dīvaini, ka uz jaunietēm, kas arī aukstā laikā velk apģērbu, kas atkailina vēderu, neviens neskatās ar izbrīnu, bet […]

“Saka, ka taromāti ņem pretī tikai neiebojātas pudeles. Taču daža PET pudele, kurā ir dzeramais ūdens, ir no tik plāna materiāla, ka tas ielokas jau dzerot. Turklāt pēc katras pudeles iztukšošanas taču neviens nedosies tūlīt to nodot. Kaut kur tukšā tara jāglabā. Ja jau salocītas, deformētas pudeles nepieņem, tad vajadzētu noteikt materiālu, kuru depozīta tarai […]

“Gaidu lielo talku, redzēs, vai dabā būs jāvāc mazāk iztukšoto un izmesto PET pudeļu, skārdeņu? Domāju, tie, kas līdz šim neatstāja tukšo taru vietā, kurā dzēra, bet aizgādāja līdz atkritumu urnai, nodod pudeles taromatā, bet tie, kas atstāja ezermalā, to darīs arī turpmāk,” skepsē dalījās kādas ezermalas mājas saimnieks.

“Ik pa laikam feisbuka lapā, kurā biedrība, kas Cēsīs vāc ziedojumus ukraiņiem, ievieto lūgumu nenest pavisam novalkātus, nederīgus apģērbus, apavus, citas lietas. Vai tiešām ir cilvēki, kas neatšķir to, ko var lietot, no lietām, kas jāatdod pārstrādei vai jāizmet,” bija neizpratnē cēsniece.  

“Ikdiena ir pavisam saspringta, grūti nedomāt par Ukrainu, par nelietīgo uzbrukumu valstij, kas neko nebija noziegusies, tikai vēlējās iet savu ceļu, ne to, ko grib kāds cits. Ticēt tādiem meliem, ka NATO grib iebrukt Krievijā, šķiet neiespējami, bet, cik dzirdēts, Krievijā ir cilvēki, kas tam tiešām tic. Tas tikai apstiprina, cik briesmīgi melīgs režīms valda […]

“Nu jau lasāms par diviem lāču uzbrukumiem cilvēkiem. Vai ir prātīgi ļaut lāču skaitam palielināties, zinot, cik šie dzīvnieki ir plēsīgi un spēcīgi? Savulaik tos iznīcināja ne tik daudz skaitā kažoka dēļ, kā bīstamības dēļ. Turklāt dzīvnieki nav muļķi, ātri saprot, ka tiem nekas nedraud, un nebaidās uzturēties cilvēku mītņu tuvumā, ja vien tur var […]

“Ja no nākamās piektdienas veikalos vairs nevajadzēs lietot sejas maksas, vai nesāksies jauns infekcijas vilnis? Manuprāt, šī ierobežojuma atcelšana nāk pārāk agri. Slimnīcās jau arī ap tūkstoti kovida slimnieku, bet pirms pusotra gada satraucāmies, ko darīs, ja būs 500. Sejas masku nēsāšana taču uzņēmējdarbībai netraucē,” vērtēja ierobežojumu piekritēja.  

“Ja sadārdzinās energoresursi, vai tad josta jāsavelk tikai patērētājiem? Vai lielie uzņēmumi, kas ražo, apsaimnieko enerģijas resursus, arī to darīs vai gribēs dzīvot tikpat plaši kā līdz šim? Piemēram, “Latvenergo” , “Latvijas gāze”, arī “Latvijas valsts meži”, kas apsaimnieko valstij piederošos mežus un savā ziņā saistīti arī ar koksnes kurināmā ražošanu. Vai arī šajos uzņēmumos […]

“Malka kļuvusi ļoti dārga, zvanu pārdevējiem, par kravu prasa 500 eiro. Esmu pensi­onārs, jau pāri 80, pašvaldība malkas iegādei dotu pabalstu, bet man jāiesniedz dokuments par pirkšanu, citādi jau naudu nevar izmaksāt. No iepriekšējiem gadiem zinu, ka malkas tirgotāji stingrās uzskaites kvīti par darījumu reizumis dod negribīgi, ja to prasīšu, pieļauju, ka malkas cena būs […]

“Degvielas cena nu ir mazliet zemāka, nekā bija tūlīt pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Cik gan tirgotāji rīkojas savtīgi. Tobrīd nebija pamata tik strauji celt cenas, tagad to redzam. Iegūta nepamatota peļņa,” sprieda lasītāja S.

“Ceru, ka drīz Cēsu ielās lielākās bedres asfaltā aizlāpīs. Tumsā var sabojāt automašīnas riepu, pat braucot ar 20 kilometriem stundā. Ir jau ziemā daudz naudas iztērēts, lai novāktu sniegu, bet vai tad pavasarim un vasarai nekas nav atlicis? Gribētu, lai pašvaldība par to pastāsta iedzīvotājiem,” pau­da seniors, kas dzīvo Cēsīs.  

“Ikvienam saprātīgam cilvēkam jāatrod veids, kā palīdzēt Ukrainai un Ukrainas bēgļiem, taču mums jāturpina arī sava dzīve ar kultūras notikumiem, ar svētkiem. Nedrīkst ļaut Krievijas agresoram atņemt mūsu vērtības, tradīcijas, nedrīkstam nobīties. Tikai tā varam parādīt, ka esam stipra valsts, spēcīga tauta,” vērtēja D.

“Pareizi, ka slēdza Krievijas televīzijas kanālus, kas visdažādākajām metodēm cenšas iebarot absurdus stāstus, nekaunīgus melus. Apturēt šos kanālus vajadzēja jau sen. Vien žēl, ka jau pirms gadu desmitiem tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas vismaz mājās runā krieviski, krievu valodā nepiedāvāja tādas televīzijas programmas, kurās ir objektīvas ziņas, kurās ir nepolitiski izklaides raidījumi, filmas bez nekaunīgi melīgas […]

“Jau ziemas mēnešos ievēroju, ka autoostas/dzelzceļa stacijas ieeja no pilsētas puses ir slēgta. Reiz kādai darbiniecei pajautāju, atbildēja, ka durvis bojātas. Man nav grūti apiet ēkai un ieiet pa durvīm no sliežu puses, tādēļ daudz par situ­āciju nedomāju. Taču nupat redzēju seniori, kas pārvietojās ar kruķu palīdzību, vēlējās tikt ēkā, saprotams, pa centrālo ieeju no […]

“Tagad daudz dzirdam par gaisa piesārņojumu, uzsver, ka gaisa kvalitāti ietekmē putekļi, smiltis, kas pa ziemu sakrājušās uz ielām, brauktuvēm, citviet. Cēsis jau gan nav liela pilsēta, bet arī būtu laiks sākt tīrīt ietves, brauktuves, kuras šajā ziemā īpaši daudz vajadzēja kaisīt ar smiltīm. Patlaban būtu īstais laiks, ir silts, sau­lains, smiltis vēl mitras, viegli […]

“Priecājos, ka nāk pavasaris. Arī ielas, ietves vairs nav slidenas. Tomēr vērtēju, ka visu ziemu Cēsis kopa labi, īpaši jau ievērojot, cik bagāta ar sniegiem bija ziema, bet dažviet varēja būt labāk nokaisīts. Izjūtams sētnieku trūkums. Tas liek saprast, cik ikvienam ikdienā ir svarīgs tas, ko dara vienkāršo darbu veicēji – sētnieki, apkopēji, krāvēji un […]

“Nule lasīju M. Remarka romānu “Mīli savu tuvāko “. Dažviet šķita, ka autors raksta par mūsdienām: “Skarbs laikmets. Miers tiek nostiprināts ar lielgabaliem un bumb­vedējiem, cilvēcība- ar koncentrācijas nometnēm un vajāšanām… Mēs dzīvojam laikā, kad visas vērtības tiek apgrieztas kājām gaisā. Uzbrucējs šodien ir miera sargātājs, piekautais un vajātais – pasaules miera traucētājs. Un ir […]

“Tas bija pagājušā gadsimta 50.gadu sākumā. Mācījos Drabešu skolā. Pēcpusdienā visiem tika pateikts, ka nedrīkst iet uz māju un  iziet no skolas. Blakus skolai bija kūtiņas. Tur vienam saimniekam bija bullis. Viņam bija riņķis degunā, un katru dienu bullis tika vests uz ganībām otrpus šosejai. Todien dzīvnieks bija satrakojies un norāvies. Pastai­gājās pa šoseju. Sa­brauca […]

“Biju pārsteigta sestdien Cēsu tirgū, ieraugot Krievijā ražotas preces veselības uzlabošanai. Jautāju, kāpēc tirgo agresoru valsts ražojumu. Atbilde bija nikna: “Vai kāds aizliedzis?” Tikai atbildēju par godaprātu un sirdsapziņu. Jā, aizliegts nav, bet Cēsīs tomēr kaut kā tas neiederas,” pārdomās dalījās cēsniece.  

“Gribētos par tik daudz ko kritizēt gan valsts, gan vietējo varu, bet pašlaik tas nebūs vietā. Tagad jābūt vienotiem kopējam mērķim. Pats svarīgākais, lai valstī saglabājam līdzsvarotību,” domās dalījās cēsniece A.

“Manuprāt, pašvaldībai ir pienākums cilvēkus informēt, kā konkrētajā pilsētā, pagastā jārīkojas krīzes situācijā. Kur, piemēram, pilsētā ir bumbu patvertnes, vai ir kādi papildu risinājumi elektroapgādes avāriju gadījumos un tamlīdzīgi. Svarīga, protams, ir arī siltuma un ūdens apgāde, bet īsā periodā ne tik izšķiroša. Gribētu arī saprast, vai, piemēram, skolas, bērnudārzi ir gatavi arī ārkārtas situācijām. […]

“Cik neizprotama ir cilvēka domāšana. Krievijā dzīves līmenis ir zems, iedzīvotājus par varai nepatīkamiem uzskatiem vajā, tomēr liela daļa pilsoņu atbalsta prezidentu. Latvijā dzīvojam daudz pārticīgāk, mums ir daudz plašākas iespējas un nesalīdzināmi zemāka korupcija, tomēr valsts varai uzticība maza, to smagi kritizē, noniecina. Kāpēc tik dīvaina atšķirība?” pārdomās dalījās D.  

“Man ir jautājums, kur paliek tie desmit centi, ja iztukšoto pudeli, kas ir ar taras depozīta zīmi, nenodod taromātā un nesaņem naudu? Kas iegūst – uzņēmums, kurš pudelē iepildīja dzērienu, tirgotājs vai depozīta sistēmas uzturētājs? Tie desmit centi taču nevar izkūpēt gaisā,” sprieda cēsnieks K.

“Skatos vienas otras Cēsu novada pašvaldības amatpersonas deklarāciju par 2020.gadu un brīnos. Kā cilvēks, kas veic atbildīgu amatu pašvaldībā, var strādāt vēl vairākās citās vietās? Negribu nevienam neko pārmest, tā jau ir ne tikai mūsu novadā, arī citās pašvaldībās un valsts iestādēs. Nekādi nesaprotu, kā var apvienot, piemēram, trīs darbavietas, ja diennaktī ir tikai 24 […]

“Skatos televīzijas pārraidēs, kas nepārprotami apliecina, cik ļoti par savu valsti Ukrainā gatavs cīnīties ikviens. Nelielā pilsētiņa iedzīvotāji kailām rokām cenšas apturēt Krievijas armijas automobili. Karavīrs vairākus šāvienus raida gaisā. Cilvēkus tas nebiedē, bet piebrauc lielāks patruļauto un, sirēnai kaucot, pūli tomēr pastumj malā. Bet par to, cik Krievija spēj “organizēti” darboties pat gadiem plānotā […]

“Daudzus kovida ierobežojumus atceļ, bet joprojām cilvēki slimo. Nezinu, vai vajadzēja jau martā radīt iespēju vīrusam vairāk izplatīties. Noteikti pavasarī tā izplatība sarūk, taču, manu­prāt, ar ierobežojumu mazināšanu vajadzēja pagaidīt līdz aprīlim,” sprieda seniore.

“Solīja, ka februāra beigās iedzīvotāji beidzot saņems Cēsu novada pašvaldības izdevumu, tā rakstīja arī “Druva”. Nu jau 1.marts, bet tā nav, vismaz manā pastkastē. Pašvaldībā no šī gada ir daudz jaunumu, bet mēs neko nevaram uzzināt, jo nelietojam internetu. Turklāt drukātais vārds arī labāk uztverams, īpaši, ja jālasa kāds nopietns materiāls. Kāpēc sola, ja nepilda?” […]

“Tagad, kad uz asfalta vairs nav sniega, parādās cita nelaime- bedres. Jācer, ka naudas pietiks, lai tās aizlāpītu, citādi ātri automašīnai var pārsist riepu. Pierādīt, ka ielu uzturētājs vainīgs, jau nav iespējams, jāmaksā pašam šoferim,” teica lasītājs K.  

“Bēdīgi, ka valsts struktūras ātrāk darboties var iekustināt tikai ar lieliem protestiem, mierīgu skaidrošanu tās nesaprot. To saku tādēļ, ka Raiskuma, Stalbes, Straupes pagastu iedzīvotāji spiesti vākt parakstus, lai pierādītu to, kas acīm redzams. Tas ceļš no Cēsīm līdz Stalbei nākamo ziemu vairs nevar pārdzīvot, asfalts dažviet dalās gabalos, par bedrēm nemaz nerunāju, bet “Latvijas […]

“Vakar tiesa lēma, ka no apcietinājuma atbrīvos kukuļņemšanā, dokumentu viltošanā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, dienesta viltojumā, neatļautā dalībā mantiskos darījumos, kā arī nepatiesu ziņu norādīšanā deklarācijās apsūdzēto Aivaru Lembergu pret drošības naudu 100 tūkstošiem eiro. Tagad būs interesanti, kurš samaksās šo summu, manuprāt, tas ļaus arī ikdienas cilvēkam nepārprotamāk saprast, cik cieši saistīti dažādi vietējie […]

“Ielas un pagalmi daudzviet ir ļoti slideni, nereti pat aiziet līdz atkritumu urnai ir gandrīz neiespējami. Saprotams, ka šajos strauji mainīgajos laika apstākļos ielu tīrītāji, sētnieki ar visu nevar tikt laikus galā. Varbūt neparastajā situācijā tomēr varētu atrast kādu risinājumu, piemēram, izvietot smiltis vietās, kur skaidri redzams, ka cilvēkam bīstami pārvietoties, gājēji paši sev palīdzēs.Var […]

“Dažā vietā Cēsīs, tīrot brauktuves un ietves, nav iztīrīti celiņi, lai gājējs varētu ielu šķērsot. Vai tiešām par to ielu uzturētājiem nevajadzētu padomāt? Kā lai tiek pāri sastumtajiem sniega vaļņiem, ja vajag nokļūt otrā pusē?” bija neapmierināta cēsniece.

“Izlasot rakstu, ka trūcīgajiem iedzīvotājiem izdalītās 50 vienreizlietojamās medicīniskās sejas maskas pietiks ilgam laikam, nodomāju, ka diezin vai tā tiešām būs. Cilvēki bieži vien iet uz veikalu pat vairākas reizes dienā, ja masku mainīs katru reizi, tad to pietiks pavisam īsam laikam. Savukārt, ja maskas valkā ilgstoši, un tas reizēm redzams pēc tā, cik tās […]

“Tagad, kad izveidojies lielais novads un laukos paliek mazāk pašvaldības darbinieku, arī daudzas ēkas, ko savulaik par vietējā budžeta naudu saremontēja, būs tukšas vai pustukšas. Vai jaunā dome apsver, ko ar tām darīt? Nav taču prāta darbs uzturēt namus, kuri paš­valdības darbam nav vai nebūs vajadzīgi,” sprieda lasītājs no Piebalgas puses.

“Uzņēmēji grib, lai atceļ ierobežojumus, cerot, ka tad būs vairāk klientu. Taču, ja cilvēki tā turpinās slimot, cik daudz būs to, kas gribēs apmeklēt publiskas vietas? Domāju, ka sertifikāta prasīšana nav galvenais, kāpēc tūrismā, izklaides pasākumos mazāk apmeklētāju. Vienkārši daudzi piesargās un neiet tur, kur daudz cilvēku,” sprieda seniore C.

“Vakar garastāvokli sabojāja mūsu olimpiešu neveiksmes. Novadniecei Baibai Bendikai neizdevās parādīt savas labākās spējas. 15 kilometru individuālajā distancē viņai 58. vietā no 87 dalībniecēm. Nav jau pats sliktākais rezultāts, bet Baiba noteikti var labāk. Hokejistiem pārbaudes spēlē ar Dāniju arī diezin kā nevaicās. Tāpat žēl, ka skeletonistam Martinam Dukuram treniņbraucienos neizdevās tikt starp pirmajiem, bet […]

“Gribēju atteikt “Tet” pakalpojumu. Pēc ilgākas gaidīšanas sazvanīju uzņēmuma saziņas tālruni 177, bet līdz tam, kad operators atbildēja, ilgi klausījos, ka labāk sazināties e-pastā vai savā “Tet” kontā. Man nav ne viena, ne otra. Kad beidzot operators atbildēja un varēju izstāstīt savu vēlmi, uzzināju, ka atteikt pakalpojumu varu, vai nu izmantojot internetu, vai klātienē uzņēmuma […]

“Dzirdami viedokļi, ka Latvijā vajadzētu atjaunot obligāto karadienestu. Saprotams, ka Krievijas rīcība pēdējās desmitgadēs, bet īpaši pēdējā laikā vieš arvien lielākas bažas par valsts apdraudējumu, pat atklātu militāru draudu. Taču jāņem vērā, ka Latvija nekad ar dzīvā spēka pārsvaru nevar stāvēt līdzās Krievijai, tāpēc jau esam kolektīvajā drošībā – NATO. Taču, protams, jauno paaudzi varētu […]

“Gribas jau, lai ir droši iet pa ielām un braukt pa ceļu, bet šoziem, šķiet, jāpieņem, ka to ikdienā nav iespējams panākt. Snieg taču ik pēc stundas, tad vienu dienu viss kūst, otru uznāk sals un atkal sasnieg. Ceļu izšķūrē, bet pēc pāris stundām vajadzētu sākt darbu no gala. Tāpat ir ar ietvēm pilsētā. Laikam […]

“Cēsīs bija labs teātris un ir labs teātris. Noskatījos jaunāko iestudējumu “Lākturu dedzinātāji”, kas stāsta par cēsniekiem, personībām, kuras pilnveido un bagātina pilsētas dzīvi, un tiem, kas Cēsu vārdu nes pasaulē. Šo iestudējumu vajadzētu noskatīties katram cēsniekam, protams, arī pilsētas viesiem,” par Cēsu amatierteātra izaugsmi un sniegumu bija gandarīta lasītāja L.