“Tagad tik spilgti redzam, ka katrs politiķis turas pie saviem principiem, lai nezaudētu vēlētājus, bet par kopējo valsts stabilitāti vis nedomā. Politiķiem taču jāprot redzēt soli tālāk un pieņemt lēmumus, kas, iespējams, konkrētajā brīdī vēlētājiem var nepatikt, bet kas svarīgi visai sabiedrībai,” pauda cēsnieks K.
“Jāpriecājas, ka rudens tik silts, apkurei jāizlieto mazāk resursu. Taču vai nebūs cita problēma, proti, tas, kas siltuma ražotājiem paliks pāri pēc maksas par energoresursiem, būs maz, vai spēs uzturēt savu saimniecību?” pārdomās dalījās “Druvas” lasītāja.
“Pārāk vēlu uzzināju, ka Cēsīs diskutēs, kādam jāizskatās Rožu laukumam, tāpēc zvanu “Druvai”. Manuprāt, tur nav jāizdomā nekas jauns, vajag rozes. Rozes var stādīt podos uz zemes, gaisā, zem kastaņas un vēl visās vietās, kur iespējams. Tas taču ir Rožu laukums! Žēl, ka toreiz, kad laukumu pārbūvēja, nevarēju izteikt viedokli. Būtu rosinājusi bruģi izlikt tā, […]
“Gandrīz katru rudeni, un šis nav izņēmums, gan “Druvā”, gan sociālajos tīklos izskan pārmetumi, ka netiek vāktas lapas Cēsu ielās, laukumos. Šogad izskanējis pārmetums, ka skeitparkā nekas netiek darīts! Man, kas tur rūpējas par tīrību, sāp sirds par šiem nepamatotajiem pārmetumiem. Katru pārdienu ejam tur vākt lapas, bet vajadzētu saprast, ka vējainajās dienās jau stundu […]
“Šoruden Cēsīs gausi vāc nokritušās koku lapas. Dažviet ietves ar tām noklātas pilnībā. Trotuāri nav parks, kur lapas dod mēslojumu zemei. Kad slapjas, lapas ir slidenas, cilvēks ātri var pakrist, īpaši jau gados vecākie gājēji, kas izmanto spieķi,” vērtēja lasītāja.
“Lasīju “Druvā”, ka kāds jauneklis mūspusē vadījis automašīnu ar ātrumu 170 kilometri stundā, kur drīkstēja braukt ar 90. Laikam jau tādi pārkāpumi gadās reti, bet to, ka daudzi autobraucēji pārsniedz atļauto ātrumu, novēroju katru dienu. Braucu no laukiem uz darbu Cēsīs. Kādu gabalu nākas braukt pa Vidzemes šoseju. Ja mans ātrums ir 90 kilometri stundā, […]
“Ne diena nepaiet, kad pienāk jaunas ziņas no Krievijas kara Ukrainā. Priecīgās, ja par karu vispār var teikt ko priecīgu, tas, ka ukraiņu karaspēks pamazām atbrīvo Krievijas okupētās apdzīvotās vietas. Taču trauksmi rada ziņa, ka Putins trešdien parakstījis dekrētu, uzdodot pārņemt Krievijas īpašumā Ukrainai piederošo Zaporižjas atomelektrostaciju. Okupēta tā ir jau pavasarī, bet nav Krievijas […]
“Sirsnīgs paldies jauneklim, kas apkalpo klientu preses izdevumu tirgotavā Cēsīs, dzelzceļa stacijas ēkā. Viņš vienmēr ir atsaucīgs, saprotošs, laipns un ļoti pieklājīgs. Kaut visi, kas apkalpo cilvēkus, prastu tā strādāt,” teica lasītāja, kas bieži pārvietojas ar sabiedrisko transportu un ir regulāra stacijas ēkas apmeklētāja.
“Domājot par lauku dzīves un lauku saimniekošanas vajadzībām, nevaru piekrist, ka savvaļas dzīvnieku skaits nebūtu jāregulē, kā to varēja saprast no Annas Kolas rakstītā pagājušās ceturtdienas “Druvas” numurā. Ja meža dzīvnieki savairojas pārāk lielā skaitā, tie sāk nodarīt būtisku kaitējumu lauku saimniekiem, kas mums audzē ikdienas pārtiku. Ja zaudējumi būs pārāk lieli, zemnieki neizturēs, izbeigs […]
“Vai tiešām medības ir pretīga primitīvā cilvēka varas apliecināšana nekrietnā veidā, kā nesen rakstīja “Druva”? Medības ir ļoti sena nodarbe, un, manuprāt, medniekiem ir daudz, daudz vairāk emocionālās inteliģences nekā cūku, vistu un liellopu turētājiem. Medījumam ir tādas pašas izredzes kā medniekam, kurš veiklāks, izmanīgāks, tas uzvarēs. Bet rakstā pieminētos lokus un bultas mednieki neizmanto […]
“Dažās daudzdzīvokļu mājās negrib pieslēgt apkuri, lai taupītu. Bet nez vai tas ir pareizi. Vai tad, ja māja izsalst, lai to sasildītu, siltuma patēriņš nav daudz lielāks? Vēl gribu teikt par vēdināšanu. Ievēroju, ka dažā kāpņutelpā logus tur vēdināšanas režīmā, bet tas, ja pareizi saprotu, ir pavisam neekonomiski, tā tiek sildīts āra gaiss. Ja kādam […]
“Lasu, ka Cēsu novadā vēlēšanu iecirknis ierīkots bērnudārzā! Tas šajā laikā, kad joprojām izplatās Covid-19 un citu slimību izraisoši vīrusi, man šķiet dīvaini. Labi, vēlēšanu diena bija sestdiena, tad bērnudārzs nestrādā, bet darba dienās, kad cilvēki varēja nākt uz vēlēšanu iecirkni, lai paskatītos deputātu kandidātu sarakstus, palasītu programmas, jo ne visiem ir internets, nebija nekādas […]
“Ļoti priecājos par mūsu BMX braucējas Veronikas Stūriškas rezultātiem. Viņa ir jaunpiebaldziete, darbojas Smiltenes klubā. Zināms, laukos jau nav tādas iespējas kā lielajās pilsētās, bet jauniete ir spējusi ar darbu un talantu gūt uzvaras Pasaules kausā! Sveicieni viņai,” sacīja novadnieks, kurš savulaik aizrāvies ar šo sporta veidu.
“Skatos televīzijas raidījumos dažādus politiķus un domāju, ka katram vajadzētu apzināties savu laiku. Tā teikt, ja tavs vilciens aizbraucis, necenties tam skriet pakaļ pa sliedēm. Man tā kā dažu pat žēl, un mazliet kauns viņu vietā,” vērtēja seniore A.
“Lasīju “Druvā” par atkritumu savākšanas, šķirošanas un izmantošanas vai noglabāšanas problēmām un iespējām. Speciālists saka, ka tā ir visai sabiedrībai risināma problēma, bet es tam nevaru piekrist. Manuprāt, pirmām kārtām par to jādomā preču ražotājiem. Ja preces iesaiņotu vienkāršāk, neizmantotu tik daudz nepārstrādājama materiāla, tad arī būtu mazāk noglabājamo atkritumu. Pircējs tiek spiests iegādāties arī […]
“Streikoja skolotāji un panāca savu, tagad streikos mediķi, arī droši vien saņems labākus atalgojuma nosacījumus. Domāju, arī sabiedriskās satiksmes autobusu šoferiem vajadzētu rīkot kopēju streiku. Jau daudzos pasažieru pārvadājumu uzņēmumos trūkst autobusu vadītāju, nereti nevar izpildīt reisus. Profesijai prasības ir augstas, bet darba samaksa diezgan viduvēja. Ja algu līmeni paaugstinātu, arī vairāk jauniešu izvēlētos apgūt […]
“Būdama arodbiedrības biedre ilgus gadus, atceros pirmos skolotāju protestus jau 90.gadu vidū, kad izglītības ministrs bija Māris Grīnblats. Kuplāka akcija notika vēlāk, kad skolotāji pulcējās Rīgas 49.vidusskolas tuvumā, pievienojās medmāsas, lai dotos uz Ministru kabinetu. Toreiz šādas protesta formas nebija daudz pieredzētas un sabiedrība nezināja, kā reaģēt. Cilvēki uz ietvēm apstājās, no trolejbusa logiem māja […]
“Nesen veikts pētījums liecināja, ka cilvēki Latvijā grāmatas lasa mazāk. Tas taču saprotams kaut vai grāmatu cenas dēļ. Cik ir tādu, kas var atļauties iegādāties grāmatu par 15, 20 eiro? Un ja nu tā pat nedod cerēto gandarījumu? Protams, grāmatu var ņemt bibliotēkā, taču tur reizēm uz izraudzīto darbu jāpagaida, tad beigās aizmirstas un zūd […]
“Vakardienas “Druvā” lasīju par Gaujas Nacionālā parka jauno dokumentu, ka tagad parkā iekļaus lielāku teritoriju. Vai tikai mēs pārāk daudz visu neaizsargājam, skrienot līdzi Rietumeiropas valstu nosacījumiem. Latvijā taču ir tik mazs iedzīvotāju blīvums un tik daudz mežu, pļavu, ka diezin vai pat visu spējam kārtīgi apsaimniekot. Jārūpējas, lai nebojājam to, ko dod daba, bet […]
“Skaidrs, ka skolotājiem darba samaksa ir pārāk maza, bet vai tiešām to paaugstināt jāprasa valdībai, kas pēc pāris mēnešiem beigs darbu? Atnāks citi, teiks, ka iepriekšējie pieņēmuši nejēdzīgus lēmumus, un nepildīs apņemšanos. Manuprāt, pedagogiem vajadzēja prasības izvirzīt un streikot vai nu pirms trim četriem gadiem, kad šī valdība sāka darbu, vai pēc trim četriem mēnešiem, […]
“Aizsardzības ministram pārmet, ka viņš sievietes neiekļauj obligātās valsts aizsardzības dienesta plānā, tā noniecinot sieviešu spējas. Es gan piekrītu, ka sievietēm nav obligāti jādienē, viņas jau no dabas vai Dieva ir iesauktas citā – bērnu radīšanas – dienestā, kas ir vismaz tikpat nopietns un svarīgs kā valsts aizsardzība. Jo kam tad ir vajadzīga aizsardzība? Lai […]
“Man taču atmiņā, ka pirms gadiem diviem solīja parūpēties par Cēsu tirgus halli un citām tirgošanās vietām. Gaidīju, ka šovasar kaut ko uzlabos, bet nekā. Jāteic, ka dažos pagastos tirgus vieta ir glītāk sakārtota nekā Cēsīs. Manuprāt, tas pilsētai godu nedara,” sacīja seniore.
“Cēsīs dažās nomaļākās vietās, piemēram, gar Birzes ielu uz Niniera pusi, lielās platībās aug invazīvās zeltslotiņas. Atbrīvoties no šī auga nav pārāk grūti, vajag tikai pirms ziedēšanas vairākus gadus nopļaut, drīz iznīks. Taču to zemes saimnieki nedara, un zeltslotiņas turpina vairoties aizvien plašāk. Nevajadzētu nevienu sodīt par to, ka augi nav nopļauti, bet padomāt, kā […]
“Atzīšos, ka īsti nesaprotu, kāpēc tāda ņemšanas ap šo Liepas velniņu, viņš taču tik mīlīgi izskatās. Patiesībā jau tādi mīlīgi ir visi šī autora darbi, ko var redzēt gan Priekuļos Saules parkā, gan pie Kaķukroga Vaives pagastā. Laikam jau pie vainas tā sarkanā krāsa, kas latviešiem īsti neiet pie sirds,” teica cēsniece Aina.
“Cēsu mājaslapā lasu, ka pašvaldības izdevums “Cēsu Novada Vēstis” ik mēnesi ir katrā pastkastītē. Es tomēr gribētu nedaudz iebilst pret šo apgalvojumu, jo augustā izdevums neiznāca, un to labi varam redzēt arī, izvēloties elektronisko versiju. Laikraksts iznācis 28.jūlijā, nākamais – 3.septembrī. Var jau būt, ka tas bija domāts kā augusta izdevums un septembra beigās būs […]
“Saka, ka augsto cenu dēļ valsts iekasē lielākas pievienotās vērtības nodokļa summas. Tādēļ saprotams, ka valsts budžets uzņemas stipri lielāku atbalsta daļu par siltuma sadārdzinājumu. Taču arī pašvaldības saņem vairāk no iedzīvotāju ienākumu nodokļa. Vidējā alga taču katru gadu palielinās, arī šogad tā ir lielāka nekā pērn. Un tagad, krīzes situācijā, uzņēmēji, kas spēj, cenšas […]
“Šajā dārdzības laikā gan pašvaldības apmaksātu maltīti vajadzēja dot visiem skolēniem, kā to dara, piemēram, Siguldā. Tad, kad Cēsu novadā sāka rēķināt, kurām vecuma grupām var atļauties piešķirt brīvpusdienas, un aptaujāja vecākus, situācija bija pavisam cita. Tagad ar katru brīdi ejam dziļāk krīzē, cilvēkiem drīz sāks trūkt naudas. Vai pašvaldībai nebūtu pienākums šādi palīdzēt ģimenēm,” […]
“Lasīju “Druvā”, ka pievienotās vērtības nodokļa samazināšana pārtikai nesamazinās gala cenu produktam veikalā. Tam gan diezin vai var piekrist. Kāpēc tad vairākās pasaules valstīs to dara? Vai tad tur valdība, ekonomisti nesaprot, kā rīkoties, un pieņem aplamus lēmumus? Reizēm liekas, ka mēs pārāk bieži gribam izgudrot divriteni. Tāpat tagad ar plānoto atbalstu apkurei. Cilvēki ministrijās […]
“Man likās nevajadzīgi premjeru kandidātu diskusijā televīzijā prasīt, kā viņi vērtē Covid-19 ierobežošanas situāciju. Kā teikt, pēc kara visi gudri, taču tā bija ne vien Latvijā, bet pasaulē kopumā ārkārtēja situācija, katra valsts meklēja savus risinājums, viens no otra skatījās, ko darīt. Protams, arī Latvijā bija kļūdas, bet tās jāizmanto analīzei, gūstot jaunu izpratni, kā […]
“Nez, vai būtu jēga atteikties no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārtikai. Svaigajiem dārzeņiem taču, domāju, joprojām ir samazinātā PVN likme – 5%, bet, piemēram, gurķi veikalos maksā pat vairāk par eiro kilogramā. Vasaras pēdējos divos mēnešos gurķi siltumnīcās auga griezdamies bez jebkādas papildu apsildes, pat uz lauka gurķu raža bija lieliska, tad kāpēc veikalos tie […]
“Klausos, kā partijas brauc uz tikšanos dažādās Latvijas vietās, bet pie mums, Cēsīs, gan klusums. Laikam vietējie partiju pārstāvji nav īpaši aktīvi, lai ko rīkotu. Gribētos satikt vismaz lielāko partiju pārstāvjus un uzdot jautājumus tieši, nevis klausīties radio vai skatīties televīzijā,” sacīja seniors P.
“Otrdienas “Druvā” izlasīju rakstu par to, kā mudināt jaunatni iesaistīties patriotiskos pasākumos. Piekrītu skolotājai Gabranovai, kura teikusi, ka ar varu kādu uz tiem vest nav pieņemami, ka dalība tādos notikumos pirmām kārtā jāiedibina ģimenēs. Dažkārt pēc tā, ko saka vecākā paaudze, iznāk, ka brīvas Latvijas vērtības jāieaudzina ar metodēm, kādas izmantoja padomju laikā, tā teikt, […]
“Tiem, kas strādā, labi, var prasīt algas palielinājumu. Ko lai dara pensionārs? Tagad pensijas nedaudz indeksēs, bet par cik jau tagad ir dārgāka pārtika, pat paši vienkāršākie produkti? Zāles arī sadārdzinās. Kam lai pensionārs prasa palīdzību,” bija skumja seniore Z.
“Mācību gada sākums mums vienmēr ir svētki. Vai nevajadzētu to noteikt par brīvdienu? Ir tik svarīgi šajā dienā pabūt kopā ar bērniem, pat ja viņi mācās vidusskolas klasēs. Arī vecmāmiņām un vectētiņiem ir prieks būt kopā ja ne skolā, tad vismaz kopā papusdienot. Tas ir tāds jauks un ģimenei svarīgs notikums. Domāju, kopēja svētku diena […]
“Man vienmēr šķitis nesaprotami, kāpēc ielu, ceļu, tiltu remonti sākas rudenī vai vismaz vasaras nogalē. Var jau būt tam ir kādi tehnoloģiski apsvērumi, bet pareizāk taču liktos, ka darbu sāk iespējami agrāk pavasarī, lai ātrāk varētu beigt. Varbūt tad pietiktu ar vienu sezonu, nebūtu jārada visiem neērtības gandrīz divus gadus?” pārdomās dalījās seniore.
“Lasīju, ka Rāmnieku tilta remonta laikā pagaidu tiltu, lai var braukt transportlīdzekļi, necels, neesot naudas. Bet kur ņemt naudu visiem tiem, kuriem tagad lielāki izdevumi, lai tiktu uz darbu, bērni uz skolu? Vai būs skolas autobuss, kas bērnus aizvedīs uz Jāņmuižas bērnudārzu, jo mācības piecus un sešus gadu vecajiem ir obligātas? Ja būs, cik tas […]
“Jau kādu laiku Cēsīs Niniera iela un blakus mazās ieliņas kļuvušas par mototrasi. Jaunieši ar mazlitrāžas motociklu, arī rolleriem cits citam izrādās, brauc bez izpūtējiem. Cits citu vadā, pasažieriem ķiveru nav. Pirms kāda laika bija četri pieci, tagad līdzjutēju bariņš jau lielāks. Vakarā, kad karstuma dēļ dzīvoklim logi vaļā, ir sajūta, ka brauc pa istabu. […]
“Kad Krievija iebruka Ukrainā, rīkojām gājienus, mītiņus, citas protesta akcijas, publiski parādot, ka esam kopā ar Ukrainas tautu un nosodām agresiju. Tagad, kad karš turpinās jau pusgadu, esam pavisam apklusuši, piemēram, Cēsīs pēdējā laikā vispār nav dzirdētas kādas aktivitātes. Manuprāt, vajag nepārtraukti atgādināt, ka esam kopā ar ukraiņiem, ka nekad nesamierināsimies ar to, kas notiek […]
“Gribu padalīties ar visu mārsnēniešu sāpi, kā mums sokas jaunajā Cēsu novadā. Patiesība tāda, ka esam aizmirsti. Šovasar ceļmlas netiek pļautas, viss aizaudzis, neviens ceļš, kas ved gar dzīvojamām mājām, netiek apstrādāts pret putekļiem. Uz vietējo kapsētu tiek atvesta vislētākā smilts, nevis Raunas grants, kā tas notika agrāk, kad bijām Priekuļu novadā. Tikai, kā […]
“Vasarā, un jo īpaši šajā karstajā, vairāk gribas vieglākus ēdienus, piena produktus, auksto zupu. Taču cik maksā kefīrs, paniņas, nemaz nerunājot par piena paku. Piena produkti pensionāriem vairs nav pa kabatai, gaļa toties lētāka nekā krūmmellenes, kas veselībai tik noderīgas,” pārdomās dalījās pensionāre Maija.
“Enerģētisko resursu cenas ir ļoti mainīgas, te tie sadārdzinās, te pa kādiem procentiem sarūk. Bet preču un pakalpojumu ražotāji cenas tikai ceļ. Piemēram, ja degviela palētinās, vai kāds produkts veikalā kļūst kaut mazliet lētāks?” retoriski jautāja lasītājs.
“Priecājos par skaisto pasākumu Zaubē, ko vecajiem ļaudīm bija sarīkojusi senioru biedrība. Varēja tikai būt vairāk apmeklētāju, senioru no citiem novada pagastiem. Mums taču gadiem bijis daudz kopēja, strādājot lauksaimniecībā, medicīnā, izglītībā. Visiem ir, ko kopā atcerēties,” atzina sporta un atpūtas dienas dalībniece no Amatas pagasta.
“Grūti saprast, kā būs pieejams atbalsts par apkuri. Vai pašvaldība nevarētu rīkot sanāksmes, seminārus pagastos un pilsētā, izskaidrojot, kas katram jādara, kādi dokumenti, iesniegumi vajadzīgi, lai varētu saņemt palīdzību,” ieteica seniore K.
“Mēs, iedzīvotāji, ļoti aizstāvam mazo lauku skolu vajadzību, bet neaizdomājamies, cik tas izmaksā sabiedrībai un vai tiešām mazā skolā, kurā daļa pasniedzēju atbrauc vien uz īsu laiku, lai noturētu savas stundas, bet dzīvo vairākus desmitus kilometru prom no mācību iestādes un strādā vēl citās skolās, var iedot visu to, ko pamatskolēnam vajag? Domāju, ka pirmās […]
“Nemaz neizskatās, ka tuvojas Saeimas vēlēšanas. Ne uz ielām un ceļmalās plakāti, ne pa radio un televīziju ko vairāk analizē, stāsta. Laikam partijas vairāk darbojas feisbukā, kur katrai savi sekotāji. Bet kā par vajadzību, ka jāpiedalās vēlēšanās, atgādināt tiem, kas politiķiem sociālajos tīklos neseko? Es jau nedomāju, ka labs bija laiks, kad uz katra staba […]
“Vakari kļūst aizvien tumšāki, Cēsīs būtu jāizbeidz eksperiments ar tumšajām ielām. Vakaros regulāri jāiziet pastaigā ar sunīti, ielas ir neapgaismotas. Nejūtos arī droša ne tikai, ka iekāpšu kādā bedrē, bet tumšais laiks taču ir izdevīgs tumsas darboņiem. Pilsētas centrā droši vien ir citādi, bet nomales mazajās ieliņās tumsā ir neomulīgi, un katru vakaru gaidu ar […]
“Tagad indeksēs pensijas. To daudzi ļoti gaida. Summas parasti gan nav lielas, tomēr labi, ka vispār samaksā mazliet vairāk. Lasīju “Druvā” par pensiju indeksāciju, bet nesaprotu, kā tad īsti veidojas indekss, kā to aprēķina. Tāpat nevaru saprast mehānismu, pēc kura izrēķina, cik daudz jāpalielina indekss par darba stāžu. Piemēram, kāpēc, ja apdrošināšanas stāžs ir no […]
“Nedēļas prieks – saņēmu pirmo grāmatu no Cēsu bibliotēkas grāmatomāta. Tā kā reģistrējusies bibliotēkā kā lasītāja biju ļoti senā pagātnē, kad vēl mācījos skolā, bija nepieciešams reģistrēties no jauna. To pēc drusku ilgākiem meklējumiem bibliotēkas mājaslapā izdevās izdarīt elektroniskā veidā nepilnu trīs minūšu laikā. Vēl pāris stundas vēlāk e-pastā saņēmu apstiprinājumu, ka esmu veiksmīgi reģistrēta […]
“Re, kā valdība padevusies malkas tirgotājiem, kas nemaksā nodokļus! Sola, ka kompensāciju par apkurei iegādātu malku maksās, vai būs kāds pirkuma apliecinošs dokuments vai ne. Tātad viss turpināsies, tie, kas pārdod malku, turpinās bāzt kabatā naudu, ko pienāktos samaksāt budžetā,” ar valdības lēmumu bija neapmierināts lasītājs O.
“Satiksmes ministrs izteicies, ka autovadītāji jau jāsoda, ja atļautais braukšanas ātrums pārsniegts par dažiem kilometriem. Par to, kā līdzsvarot satiksmi, man daudz pārdomu. Lūk, viena neskaidrība. Latvijā uz autoceļiem atļautais braukšanas ātrums pamatā ir 90 kilometri stundā, bet vai nav dīvaini, ka tas ir vienāds, piemēram, braucot gan pa lieliski asfaltētu šoseju no Stalbes uz […]
““Druvā” rubrikā “Garāmejot” fiksēts stends, kurā joprojām redzams uzraksts “Priekuļu novads”. Manuprāt, stenda dizains ir labs un uzraksts pagastus vienojošs. Jā, veselu gadu dzīvojam lielajā Cēsu novadā, domāju, šie stendi tiks nomainīti un aizslaucīti vēstures mēslainē, taču vai vajadzētu to pavisam likvidēt? Varbūt uzrakstā varēja noņemt vārdu novads? Būs laiks un nauda, kļūmes novērsīs. Bet […]
“Pēdējā laikā bieži iedomājos, kā gaidāmajā sezonā klāsies kultūras pasākumu rīkotājiem. Ja cilvēkiem būs grūti samaksāt par siltumu, nopirkt pārtiku, cik daudzi varēs atlicināt desmit, divdesmit un pat vairāk eiro par biļeti uz koncertu! Un cik daudz izmaksās pašu kultūras iestāžu uzturēšana? Tās taču nevar atstāt bez apkures, pat ja pasākums notiek tikai reizi nedēļā. […]
“Lasu par postījumiem, ko meža dzīvnieki nodara aitu ganāmpulkos, un domāju, ka dabas aizsardzībā mums kaut kas mazliet aizgājis šķērsām. Es arī no sirds piekrītu, ka savvaļas dzīvnieki jāsargā, ka jāsaimnieko tā, lai viņiem būtu dzīvesvieta, barība, taču tas nenozīmē, ka plēsējiem jāļauj postīt ganāmpulkus. Vai tie, kas raksta un paraksta petīcijas par to, ka […]
“Noteikti daudzi redzējuši sociālajos medijos daudzkārt pārsūtītu video, kurā Krievijā populārais komiķis, aktieris Maksims Galkins runā skaidrā latviešu valodā. Te nu pierādījums, ka latviešu valodu ātri var iemācīties, tāpēc nesaprotu, kāpēc vēl kādi paziņojumi jāizplata krieviski,” sacīja cēsnieks K.
“Jau divas reizes pastkastītē bijuši partijas “Latvija pirmajā vietā” reklāmas materiāli. Tuvojas vēlēšanas. Skatos deputātu kandidātu sarakstus un domāju, kādi gan ir mūsu politiķi, kā klīstošie holandieši, no viena politiskā spēkā uz otru. Un kā kritizē valsti! Ja jau tā valsts būtu bijusi tik slikti, vai daudzi no tiem, kas ir sarakstos, būtu kļuvuši miljonāri? […]
“Vērtējot valdības darbu, par ko tagad daudzi izsakās, es sacītu, ka strādāts nav slikti. Domāju, ar Covid-19 pandēmijas ierobežošanu tikts galā samērā labi. Var vienmēr daudz pārmest, bet nebija jau tāda viena pareizā rīcības varianta, visās valstīs bija mēģinājumi un bija kļūdas. Taču medicīnas sistēma darbojās, akūtās, neatliekamās situācijās slimniekiem palīdzība nebija jāatsaka. Kad Krievija […]
“Lasu “Druvā”, ka Līgatnes pusē atjauno ielas, ceļa posmu. Labi, ka tā. Bet vai Cēsīm arī neatrastos līdzekļi, lai ar cieto segumu, to pašu “falšo” asfaltu noklātu Birzes ielas grants posmu? Tas ir labs apvedceļš pilsētas centram, vairākiem maršrutiem arī ceļš īsāks. To labprāt izmantotu tie, kas no Liepas, Priekuļu puses brauc uz slimnīcu, arī […]
“Kad laucinieks reizi mēnesī iebrauc Cēsīs, tad pilnībā apjūk, nevar saprast, kā izbraukt pilsētu! Ceļa zīmes izvietotas pavisam nesaprotami. Kad braucu no “Mego” veikala uz priekšu, uz Poruka ielas krustojumu, labajā pusē ir zīme, ka var braukt taisni vai nogriezties pa labi. Braucu taisni, bet iebraucu … “ķieģelī”, kā tautā sauc stop zīmi. Iepriekš nebija […]
“Pašvaldība liek sodu tiem zemju īpašniekiem, kas nespēj cīnīties ar latvāņiem. Vai tas ir godīgi? Ne jau īpašnieki tos sēja, saņēma sabojātu, invadētu savu vecāku, vecvecāku īpašumu, ko savulaik atņēma. Ko darīt, ja cilvēkam nav līdzekļu, iespēju zemi sakopt? Ne jau no laba prāta viņš latvāņus audzē! Ir vēl arī cita problēma, piemēram, saimnieks savā […]