“Gatavojoties Dziesmusvētkiem, daudzviet notiek skaisti koru koncerti. Bija Amatas pagastā, Ģikšos. Vareni! Žēl tikai, ka tik daudz snieg, ceļi slikti, sniegaini, bieži ledaini, uz pagastu kultūras namiem ne katru reizi var aizbraukt. Jācer, ka drīz taču ceļa apstākļi uzlabosies, bet koncerti turpināsies. Koru mūziku jau nemaz tik bieži nevar dzirdēt, turklāt tik plašā izvēlē,” pastāstīja […]

“Kopš marta sākuma Cēsu Festivāla iela ir galvenā visā tās garumā, un katru dienu Akmens un Dzintara ielas krustojumam tuvojos ar zināmām bažām. Redzu, ka daudzi rīkojas līdzīgi, un nereti pie krustojuma stāv visi, cenzdamies saprast, kurš tad brauks. Būs apsveicami, ja iztiks bez satiksmes negadījumiem, bet nav izslēgta situācija, ka pa Festivāla ielu brauks […]

“Ir zināms apzīmējums “krievu rulete”, ko uzskata par pasaules bīstamāko spēli, proti, revolvera aptverē ieliek vienu patronu, iegriež aptveri un, pieliekot ieroci pie deniņiem, izšauj. Latvju bāleliņi tik tālu neiet, viņi izgudrojuši savu, daudz mierīgāku un tomēr nervus kutinošu spēli. Tiesa, tā gan notiek tikai reizi gadā, naktī uz 1.martu. Spēles noteikumi vienkārši, iekļūt VID […]

“Bija jābrauc pie ārsta uz Rīgu. Braucu ar sabiedrisko satiksmi, mūsu pašu “CATA” autobusu. Ļoti gribu pastāstīt, cik labi strādā uzņēmuma šoferi. Tas bija 17.februārī, no Cēsīm braucu ar reisu pulksten 8.15. Autobusa vadītājs pret pasažieriem bija ļoti atsaucīgs, palīdzēja tiem, kam grūtāk iekāpt transportlīdzeklī, pateica laipnus vārdus. Un tā bija visās pieturās līdz Rīgai. […]

“Piekrītu, ka Kārlis Ulmanis daudz izdarīja Latvijas valstij kultūras, tautsaimniecības, citās jomās. Taču, izlasījis piektdienas “Druvā” vēstuli “Vai vienreiz nepietiek?”, gribu atgādināt par situāciju 1940.gada jūnijā, kad Latvijā ienāca okupanti, Sarkanā armija. Vēstulē pārmests tiem, kas pauž, ka Ulmaņa lēmums ielaist šo karaspēku valstī bez neviena šāviena bija nepareizs. Vēstules autors vērtē, ja būtu šauts, […]

“Ne viens vien satraucies par beigto delfīnu,kas izskalots pie Latvijas krasta. Saka, ka vainīga vide, cilvēki. Taču vajadzētu saprast, ka delfīni un arī citi dzīvnieki tāpat kā cilvēki mirst. Arī dzīvnieki gan slimo, gan sasniedz vecumu, kad pienāk nāve. Protams, delfīns ir īpašs dzīvnieks, bet ko darīt, arī tam pienāk laiks aiziet,” pārdomās dalījās lasītāja.

“Piena lopkopības saimniecības pieprasa palīdzību, jo krītas piena cena. Taču pavisam nesen tā bija ļoti augsta. Tas bija laikā, kad enerģētikas cenas strauji palielinājās, tagad tās nedaudz sarūk, tātad būtu saprotams, ka arī piena cena varētu atbilstoši mazliet samazināties. Vai tad ražotāji tiešām cerēja, ka cena tikai paaugstināsies, nerēķinot pirktspēju, kas ziemas mēnešos Latvijā ir […]

“Tikko biju izņēmusi no bankomāta pensiju, man tā vieglāk darboties ar naudu, iepirkos lielveikalā Cēsīs, Val­mieras ielā. Kad pārnācu mājās, sapratu, ka esmu pazaudējusi maku. Padomāju un atcerējos, ka biju to ielikusi iepirkumu ratiņos, tātad tur arī tas palika. Gāju atpakaļ uz veikalu, maz ticot, ka zaudējums atradīsies. Taču mani sagaidīja priecīga pārsteiguma pilna ziņa […]

“Gribētos, lai tie, kas tīra ietves Cēsīs, labāk izmantotu laika apstākļus. Pirmdien uz iet­vēm bija slapja sniega putra, ko varēja samērā viegli notīrīt, bet trešdien tā piesala, nu dažā vietā jāiet kā pa ledus ciņiem. Izskatās, ka tādi ir pat pie paš­valdības īpašumiem,” sacīja lasītāja, kas ratiņos vizina mazuli.

“Man bieži raisās pārdomas, kad ļoti tiek uzsvērta dabisko vielu lietošanas priekšrocības, sakot, ka “tā ķīmija” ir slikta, kaitīga. Bet vai tad arī dabiskās vielas nav tā pati ķīmija? Ķīmija jau ir tikai tas, ko mēs atklājam no dabas dotajām iespējam, cilvēce jau nekādu nebijušu ķīmisku elementu nav radījusi, viss ir no tā, ko daba […]

“Ir interesanti lasīt par Cēsu novada domes vadības sarunām ar iedzīvotājiem pagastos. Ierosinājums – gribētos vaigā redzēt arī deputātus, citādi sarunās izskan – deputāti tā lēma. Katrs deputāts tomēr pārstāv ne tikai visu novadu, bet ceru, ka ir arī sava pagasta patriots, lai pastāsta, ko pats grib izdarīt novadā un kas, viņaprāt, nu jau ar […]

“Paldies, ka “Druva” publicēja Cēsu domes deputātu grupas vēstuli, kurā viņi iebilst pret to, ka 7. līdz 9.klašu skolēniem pašvaldība pilnībā apmaksā skolas pusdienas. Citādi ir tikai viens pareizais viedoklis, citi netiek uzklausīti. Gribētu arī uzzināt, par cik pašvaldības vadībai un darbiniekiem paaugstinātas algas. Par to taču domes sēdē lēma,” sacīja lasītājs.

“Vai Valsts prezidentu vajadzētu vēlēt visiem pilsoņiem, kā tagad rosina zaļzemnieki, nezinu. Kā piemēru min Lietuvu, kur valsts galveno amatpersonu vēl visa tauta un rezultāts tam labs. Taču jāatceras, kāds Lietuvā nacionālais sastāvs, gandrīz 90 procenti valsts iedzīvotāju ir lietuvieši, Latvijā latviešu ap 60 procenti. Un ja vēl tam pieskaita, kuri politiķi ir reitinga augšgalā, […]

“Žēl, ka labdarība sašaurinās, ka biedrībai, kas Cēsīs vāca ziedojumus ukraiņiem un vietējo trūcīgo iedzīvotāju vajadzībām, vairs nebūs plašu telpu. Vietā, kur viņi darbojās, atkal būs mākslas izstādes. Saprotams, vajadzīga māksla, tikai varbūt šajā visiem grūtajā laikā vairāk jāpadomā par tiem, kas nevar tikt galā ar dzīvi pašu spēkiem,” sprieda lasītāja Anna.

“Piektdienas “Druvā” izlasīju Līgas Eglītes pārdomas par gaļas lietošanu cilvēku uzturā un tā saistību ar planētas saudzēšanu. Pilnīgi piekrītu autores viedoklim, ka atteikšanās no dzīvnieku valsts produktiem vidi un klimatu neizglābs. Kaut vai tāpēc, ka tad lielākās platībās būtu jāaudzē pārtikai derīgi augi, jo augkopības produktiem tomēr ir mazāka uzturvērtība. Un cik tad daudz ir […]

“Kad lasu, ka ielu un ceļu tīrīšanai ir tik naudas, cik ir, un ka tad, ja iztērēs ziemā, sniegu šķūrējot un izvedot, vasaras darbiem paliks mazāk, pārņem dusmas. Kas tad to naudu sadala? Laikam taču pašu pašvaldība! Un kas to naudu nopelnījis, laikam taču tie, kas pašvaldībā dzīvo. Tad nu vajadzētu rēķināt budžetā tā, lai […]

“Priecājos, ka “Druva” uzrakstīja par cilvēkiem, kas feisbukā uztur grupu “Foto Cēsis”. Viņi jau sen bija pelnījuši, ka par viņiem pastāsta plašākai publikai. “Foto Cēsis” ir ne tikai skaisti attēli, bet arī saziņa ar cēsniekiem, iespēja uzzināt, ko dara bijušais skolas vai darba biedrs,” sacīja cēsniece B.

“Cēsīs bija skaista Jaunā gada sagaidīšana. Interesants bija lāzeršovs. Es, vecāks cilvēks, tādu redzēju pirmo reizi. Salūts gan man liekas greznāks, bet saprotu, ka šajā reizē tas nebija vietā. Bet gaismas arī radīja svētku noskaņu. Bija atnācis arī daudz cilvēku. Redzams, ka visi pēc garā pandēmijas laika vēlas būt kopā,” vērtēja seniore.

“Latvijas Onkoloģijas centra ārsti brīdinājuši par kolektīvo atlūgumu. Tas tiešām varētu būt risinājums šīs medicīnas jomas problēmu risināšanai. Kāpēc ārstiem jāuzņemas visa atbildība par pacientu, ja netiek atvēlēts pietiekami daudz līdzekļu nepieciešamajām iekārtām un droši vien arī algām. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas vadībai, kuras pārziņā ir Onkoloģijas centrs, vai nu jāpārdala finansējums korekti, vai […]

“Jācer, ka Cēsīs paārdīs tās lielās sastumtās sniega kaudzes, kamēr atkal nav sasalušas. Dažviet auto satiksmei traucē arī mazākie vaļņi, kas sastumti ielu malās. Varbūt kādam atbildīgajam vajadzētu apsekot pilsētu un pārliecināties, kur ieteicams sniega kaudzes samazināt,” pārdomās dalījās autovadītāja.  

“Ziemassvētku atlaižu laiks liek padomāt, cik atbilstošas cenas dažiem produktiem ir pārējos mēnešos. Ja konfektes nedēļās, kad tās pērk visvairāk, var pārdot par, piemēram, 30 procentiem lētāk nekā parasti, gribot negribot jāsāk rēķināt, cik tad reāli tām vajadzētu maksāt, lai atpelnītu izdevumus un gūtu saprātīgu peļņu,” pārdomās dalījās kāda māmiņa.

“Dīvains bija nule tapušā ministra Sprindžuka ierosinājums ieviest bezbērnu nodokli, par ko gan viņš drīz atvainojās. Taču nesapratu arī to, jo, manuprāt, bezbērnu nodoklis jau Latvijā ir, tikai citādi nosaukts. Proti, tas ir neapliekamais minimums. Jo vairāk ģimenē apgādājamo, jo tas lielāks. Tātad cilvēki, kuriem apgādājamo nav, maksā budžetā lielāku daļu no saviem ienākumiem. Tas […]

“Atceros, kā gada pirmajā pusē daudzviet darināja maskēšanās tīklus, ko sūtīt ukraiņu armijai. Arī mūsu novadā bija daudzi, kas aktīvi aicināja to darīt un stāstīja, kā paši iesaistās šajā darbā. Tagad iestājies klusums. Patiesībā pat neuzzinājām, vai sagatavotie tīkli tika aizsūtīti uz Ukrainu vai apput, kaut kur tepat nolikti. Domāju, Ukrainas dienvidos taču citādas ziemas […]

“Sirsnīgs paldies Vecpie­balgas rūķiem, kas Ziemas­svētkos ieradās pie manis ciemos un iepriecināja ar skaistajām dziesmām, ar jaukajām dāvanām!” sacīja seniore Aina no Taurenes un pastāstīja, ka dzīvo viena.  

“Braucu uz Priekuļiem, uz mēbeļu veikalu. Vedu kādu seniori, kura gribēja nopirkt dīvānu. Riņķoju pa pagasta ieliņām un nekādi nevarēju atrast veikalu. Nevienas norādes, kurā šķērsieliņā jāiegriežas. Nezinu, vai par norādēm jāgādā pašam veikala īpašniekam, vai tur var iesaistīties arī pašvaldība, taču domāju, ka norādes ir vajadzīgas. Diezin vai priekulieši tik bieži iegādājas mēbeles, lai […]

“Piekrītu vakardienas “Druvas” numurā lasītajam par skaisto koncertu Ceturtajā Ad­ventē Cēsīs, Izstāžu namā. Burvīga mūzika un izpildītāji. Prieks, ka pasākums bija pieejams ikvienam, arī tiem, kas nevar atļauties iegādāties koncerta biļetes par desmit un vairāk eiro. Gribu teikt paldies koncerta rīkotājiem,” pauda cēsniek K.

“Lasīju, ka pasažieru pārvadātājs “CATA” atcēlis vairākus reisus, jo trūkst šoferu. Tas gan citos novados, ne Cēsu un Smiltenes, tomēr vēsts bēdīga. Lai kļūtu par autobusa šoferi, diezgan daudz jāzina, jāmācās un jāprot strādāt ar cilvēkiem. Manuprāt, līdz šim šo profesiju nenovērtē ne darba devēji, ne sabiedrība kopumā. Tas ir atbildīgs darbs, tā nav tikai […]

“Svētdiena Cēsu Izstāžu namā sagādāja patiesi skaistu, gaiša miera piepildītu sajūtu. Koncertēja Cēsu stīgu kvartets, dziedāja soliste, skanēja Adventes un Ziemassvētku skaņdarbi. Un tas viss bez maksas! Izejot no Izstāšu nama, ikvienu sagaidīja sniega Zaķis, nākamā gada simbols. Zaķim ķepās sniega lode, uz tās 2023. Tas ir mūsu novadnieka, pazīstamā sniega skulptora Zigmunda Viļņa darbs. […]

Šajā sniegotajā ziemas laikā ir tik daudz komentāru sociālajos tīklos par ziemu, tās izpausmēm, ceļiem, ielām utt, bet visu jau nosaka attieksme pret konkrēto brīdi. Te gribētos citēt cēsnieka Mārtiņa rakstītās īsās ziemas pārdomas, kas labi raksturo situāciju: “Ziema, sniegs, kam bēdas, kam prieks. Ko­mentāri un pārdomas noteikti ir atrodami jebkurā vietā uz pasaules, kur […]

“Reizēm šķiet pat komiski, cik mūsu sabiedrība it pretrunīga. Piemēram, ja pareizi saprotu, liela daļa ir pret to, ka viena dzimuma partneriem ļautu oficiāli saukties par ģimeni. Taču tajā pašā laikā gan televīzijas un radio pārraidēs, gan žurnālos, stāstot par savu suni vai kaķi, mīļdzīvnieku sauc par ģimenes locekli. Vai nav paradoksāli?” pārdomās dalījās lasītāja. […]

“Dzirdēti viedokļi, ka mūsdienu jaunā paaudze neredz nevienu citu, tikai sevi, ka iejūtība pret citiem ir zudusi. Sniegotajā trešdienas rītā pārliecinājos, ka tā nav patiesība. Jauni cilvēki, kaimiņi, palīdzēja gan izrakt manu mašīnu no kupenas, gan iztīrīt ceļu, lai varu izbraukt. Priecājos, ka gados jauni cilvēki ir tik izpalīdzīgi un atsaucīgi,” teica cēsniece.  

“Ja jau ar to civilās savienības jautājumu nespēj tik ilgi tikt galā, ja nevar izpildīt Satversmes tiesas lēmumu, vai nevajadzētu rīkot referendumu? Nezinu gan, vai tas ir jautājums, par kuru drīkst organizēt tautas nobalsošanu, bet, šķiet, tā būtu izeja. Patiesībā jau neviens īsti nezina, ko domā sabiedrība, dzirdam tikai tos, kas skaļāk aizstāv vienu vai […]

“Klausoties publiskajā telpā diskusijas par mākslu un mākslinieka brīvību, ko rosināja keramikas darbi un to izņemšana no Rotko mākslas centra Daugavpilī, atceros tēlnieka, cēsnieka Kārļa Jansona vārdus. Viņš teica, ka mākslinieki jaunā meklējumos slēpj sava talanta trūkumu. Par to ir vērts padomāt,” sacīja lasītājs A.N.

“Tagad tik daudzi aicina ziedot, palīdzēt Ukrainai, trūcīgajiem, bērniem! Nevar saprast, kam atvēlēt savu palīdzību, cik nu to varu atļauties. Reizēm tikai nesaprotu aicinājumu jēgu. Piemēram, kāds tirgotājs aicina piepildīt pārtikas pakas trūcīgajiem. Tas ir, pie viņa iegādāties preces un tās ziedot. Vai tad pats tirgotājs nevar atvēlēt produktus tiem, kam vajag? Tagad iznāk tā, […]

“Dažās vietās Cēsīs sniegs, kas sašķūrēts no ielas un ietves, veido kupenas tā, ka cilvēkiem grūti tikt garām, īpaši, ja ved ratiņos vai ragavās bērnu, tad pavisam šauri. Būtu labi, ja ielu tīrītāji vietas, kur sastumj sniegu, apskatītu un pielabotu situāciju. Saprotams, ka tik lielā snigšanā visur nebūs ideāli, ka katram kaut kas jāpiecieš, bet […]

“Dzirdot viedokļus par zaļo enerģiju un dabas aizsardzību, nonāku lielās pretrunās pati ar sevi. Lai būtu enerģētiski neatkarīgi un neizmantotu fosilo kurināmo, vairāk jāizmanto vietējie atjaunojamie resursi, tā tiek skaidrots. Tātad tā ir koksne, ūdens, vējš un saule. Bet dabas aizsardzības speciālisti un aktīvisti taču visbiežāk ir pret šo resursu izmantošanu. Meži jāsaudzē, jācērt iespējami […]

“Dzirdams satraukums, ka Saeimas deputātiem dos īpašu iespēju iegādāties biļetes uz Dziesmusvētku koncertiem. Man gan liekas, ka tas ir tikai saprotami. Lai kā mums patīk vai nepatīk kāds parlamentārietis, visus ir ievēlējuši pilsoņi,” pārdomās dalījās A.

“Mārupē nozāģētais dižkoks, varenais ozols, ir skaidrs apliecinājums, cik spējīgas (vai, pareizāk, nespējīgas) ir pašvaldības un valsts struktūras. Es pat nezinu, vai vairāk jāuztraucas, ka vairs nav ozola, jo koki Latvijā aug labi un dižozolu mums netrūkst, vai tomēr par tādu nihilismu pret valstī pieņemtiem noteikumiem. Ja jau kādam šķita, ka koks taču koks vien […]

“Jaunpiebalgā tik skaisti sākās Ziemassvētku gaidīšana! Tirgus laukumā aizdedza eglīti, rūķi gādāja par priecīgu un sirsnīgu noskaņu. Paldies visiem, kas sarūpēja jauko pasākumu,” teica jaunpiebaldzēniete.

“Publiski biežāk izskan pārmetumi, ka satiksmes noteikumus pārkāpj un braukšanas ātrumu pārsniedz vieglo automašīnu vadītāji, bet kravas transportlīdzekļu šoferus pat nepiemin. Tagad pēc 26.novembra traģiskajām avārijām uz Tallinas šosejas redzam, ka tieši kravas auto uz ceļiem ir paši bīstamākie un tieši šo spēkratu vadītājus vajadzētu kontrolēt vairāk. Ikdienā braucot pa lielajiem ceļiem, domāju, katrs būs […]

“Lasu par krievu valodas mācīšanu skolās. Manuprāt, nemācīt to ir tuvredzīgi. Piekrītu “Druvas” redakcijas slejā teiktajam, ka apgūt šo valodu vajag kaut vai drošības dēļ, lai saprastu arī tos, kas mūsu valstij ir nelabvēļi. Taču ir vēl citi apsvērumi. Vai aizmirsīsim klasiķus, piemēram, Čehovu, Dostojev­ski, kuru darbus lasa un iestudē. Un Rīgā ir krievu teātris, […]

“Ja cilvēkam ļoti nepatīk darbs, ko viņš dara, tad vajadzētu meklēt citu nodarbošanos. To vēlreiz apliecināja nesens gadījums kādā veikalā. Pircēju bija maz, pārdevēja veica citus pienākumus, proti, mazgāja kādus traukus, kuros acīmredzot bijusi prece. Man vajadzēja sveramu produktu, pastāvēju pie letes, gaidīju, domāju, nokops un tad pievērsīsies man. Taču, nē. Kad nevarēju sagaidīt, lai […]

“Piekrītu žurnālistes Ive­tas Rozentāles rakstītajam, ka māmiņas, kas vienas audzina bērnus, reizēm nesaņem sabiedrības pienācīgu morālu atbalstu. Un, domāju, nav jau arī pietiekams materiālais atbalsts. Piemēram, tēvi var saņemt valsts apmaksātu laiku, lai būtu kopā ar jaundzimušo, bet, ja mamma ir viena, viņai nav neviena palīga,” pārdomās dalījās seniore.

“Gribētos, lai svētku egle ir arī Cēsu Vienības laukumā. Ne jau katrs noiet pa Rīgas ielu līdz Rožu laukumam, kur uzlikta eglīte, bet ļoti daudziem jābrauc cauri pilsētas centram, kur nekas neliecina par svētku gaidīšanu,” sacīja cēsniece.  

“Radiopārraidēs stāsta, ka malka un cita koksne, ko izmanto apkurei, kļūst lētāka. Tā jau ir, visi, kuriem vajadzēja un bija pietiekami daudz līdzekļu, lai nopirktu kurināmo, to izdarīja vasarā, rudens sākumā. Nu malkas, granulu un šķeldas ražotājiem produkciju nav, kur likt, tāpēc cenas sarūk. Un, manuprāt, tas pierāda, ka šo kurināmo ražotāji, tirgotāji bija mākslīgi […]

“Joprojām pašvaldībās runā par svētku rotājumiem, lai izgaismotu apdzīvotās vietas. Tagad taču vajadzētu domāt, kā iespējami taupīt, lai palīdzētu tiem, kuriem klājas pavisam grūti. Kāds neiedegts rotājums varbūt radītu iespēju izmaksāt lielāku pabalstu vai sniegt citu atbalstu. Protams, cilvēkiem tumšajā laikā gribas mirdzošus rotājumus, bet vienmēr jāizvērtē, kas svarīgāks,”pauda seniore.

“Biju ļoti nepatīkami pārsteigts, ka rīdzinieki mazpilsētu nosauc par “čuhņu”. Tādu slenga vārdu drīzāk varētu attiecināt uz dažu labu kvartālu galvaspilsētā, kur nav nekā cita kā ļoti bēdīga izskata daudzdzīvokļu mājas un pagalmi, kuros asfalts bedru bedrēs. Skumji, ka nenovērtējam Latvijas lielāko bagātību – laukus un mazās pilsētas, kas gan emocionāli, gan vizuāli ir latviskās […]

“Kovids ir mazinājies, bet joprojām izplatās. Cilvēkiem jāturpina ievērot piesardzība. Taču laikam jau vairs nav prasība, ka veikalos un citās sabiedriskās vietās apmeklētājiem jābūt pieejamiem roku dezinfekcijas līdzekļiem. Vismaz dažā tirdzniecības vietā Cēsīs ierīce roku dezinfekcijai ir, bet tā ir tukša. Manuprāt, tas nav pareizi,” sacīja cēsniece.  

“Politiski represētajām personām Cēsu novadā uz valsts svētkiem piešķirts pabalsts 50 eiro. Manuprāt, tā ir ļoti neliela summa jo vairāk šajā laikā, kad dzīves dārdzība palielinās katru nedēļu. Pirms izveidojās lielais Cēsu novads, piemēram, Līgatnes novadā politiski represētajiem cilvēkiem svētkos piešķīra 70 eiro, bet esmu lasījusi, ka citviet tas ir vēl lielāks. Rīgā šogad šīm […]

“Lasīju “Druvā” komentāru par aizsardzības dienestu, portālā manabalss.lv nobalsots, ka tam jābūt brīvprātīgam. Manuprāt, šie balsotāji ir nevis cilvēktiesību aizstāvji, bet gan viņiem trūkst patriotisma. Valsts līmenī būtu jādomā, kā to veidot no mazotnes. Patlaban patriotisma jūtas it kā veido netieši, caur vēstures stundām, literatūru, mākslu, mūziku, taču, domāju, to vajadzētu darīt daudz mērķ­tiecīgāk. Kā, […]

“Kā pienāk tumšais laiks, tā sākas runas par “neredzamajiem” gājējiem. Tik daudz akciju bijis, tik daudz atstarotāju izdalīts, tomēr cilvēki joprojām, dodoties krēslā vai tumsā pa ielu vai ceļu, tos nelieto. To tiešām grūti saprast, jo nemitīgi tiek atkārtots – tumšajā laikā, arī ja iela apgaismota, autovadītājs gājēju var neredzēt, īpaši, ja pretī brauc cita […]

“Pagājušās piektdienas “Druvā” lasīju interviju ar kādu jaunu sievieti, kura izveidojusi angļu valodas praktizēšanās piedāvājumu. Ļoti jauki, ka viņa, stāstot, kā nokļuvusi līdz vēlmei mācīties valodu un gūt no tā prieku, ar pateicību pieminēja savus skolotājus. Un redakcijai kopumā saku paldies, ka avīze raksta par izglītību, skolām, intervē skolotāju. Tā, manuprāt, ir laba redakcionālā politika. […]

“Skaisti, ka Cēsīs Vienības laukumu rotā valsts karogi, bet gribētu lūgt pašvaldībai, vai nevarētu kādu valsts svētku rotājumu izlikt arī no centra attālākās vietās. Ir Leona Paegles ielas kvartāls, kur daudz namu un iedzīvotāju, ir Valmieras ielas nami, Bērzaine un citas vietas. Vai arī šo apkaimju iedzīvotāji nebūtu pelnījuši kādu daļu no pašvaldības sarūpētās svētku […]

“Vakardienas “Druvā” viedoklī “Cieņpilni. Vai tiešām?” izteiktas šaubas, ka tie, kas uzskata par nepieciešamību Valsts aizsardzības dienestu ieviest brīvprātīgi, ir patrioti un tiešām dosies aizstāvēt dzimteni. Uzskatu, ka šim dienestam tiešām jābūt brīvprātīgam, jo tikai tā varēs garantēt, ka pie ieročiem un militārām prasmēm netiek tie, kas Latvijas valstij nav lojāli. Zinām taču, cik procentu […]