“Aizsardzības ministram pārmet, ka viņš sievietes neiekļauj obligātās valsts aizsardzības dienesta plānā, tā noniecinot sieviešu spējas. Es gan piekrītu, ka sievietēm nav obligāti jādienē, viņas jau no dabas vai Dieva ir iesauktas citā – bērnu radīšanas – dienestā, kas ir vismaz tikpat nopietns un svarīgs kā valsts aizsardzība. Jo kam tad ir vajadzīga aizsardzība? Lai […]
“Man taču atmiņā, ka pirms gadiem diviem solīja parūpēties par Cēsu tirgus halli un citām tirgošanās vietām. Gaidīju, ka šovasar kaut ko uzlabos, bet nekā. Jāteic, ka dažos pagastos tirgus vieta ir glītāk sakārtota nekā Cēsīs. Manuprāt, tas pilsētai godu nedara,” sacīja seniore.
“Cēsīs dažās nomaļākās vietās, piemēram, gar Birzes ielu uz Niniera pusi, lielās platībās aug invazīvās zeltslotiņas. Atbrīvoties no šī auga nav pārāk grūti, vajag tikai pirms ziedēšanas vairākus gadus nopļaut, drīz iznīks. Taču to zemes saimnieki nedara, un zeltslotiņas turpina vairoties aizvien plašāk. Nevajadzētu nevienu sodīt par to, ka augi nav nopļauti, bet padomāt, kā […]
“Atzīšos, ka īsti nesaprotu, kāpēc tāda ņemšanas ap šo Liepas velniņu, viņš taču tik mīlīgi izskatās. Patiesībā jau tādi mīlīgi ir visi šī autora darbi, ko var redzēt gan Priekuļos Saules parkā, gan pie Kaķukroga Vaives pagastā. Laikam jau pie vainas tā sarkanā krāsa, kas latviešiem īsti neiet pie sirds,” teica cēsniece Aina.
“Cēsu mājaslapā lasu, ka pašvaldības izdevums “Cēsu Novada Vēstis” ik mēnesi ir katrā pastkastītē. Es tomēr gribētu nedaudz iebilst pret šo apgalvojumu, jo augustā izdevums neiznāca, un to labi varam redzēt arī, izvēloties elektronisko versiju. Laikraksts iznācis 28.jūlijā, nākamais – 3.septembrī. Var jau būt, ka tas bija domāts kā augusta izdevums un septembra beigās būs […]
“Šajā dārdzības laikā gan pašvaldības apmaksātu maltīti vajadzēja dot visiem skolēniem, kā to dara, piemēram, Siguldā. Tad, kad Cēsu novadā sāka rēķināt, kurām vecuma grupām var atļauties piešķirt brīvpusdienas, un aptaujāja vecākus, situācija bija pavisam cita. Tagad ar katru brīdi ejam dziļāk krīzē, cilvēkiem drīz sāks trūkt naudas. Vai pašvaldībai nebūtu pienākums šādi palīdzēt ģimenēm,” […]
“Lasīju “Druvā”, ka pievienotās vērtības nodokļa samazināšana pārtikai nesamazinās gala cenu produktam veikalā. Tam gan diezin vai var piekrist. Kāpēc tad vairākās pasaules valstīs to dara? Vai tad tur valdība, ekonomisti nesaprot, kā rīkoties, un pieņem aplamus lēmumus? Reizēm liekas, ka mēs pārāk bieži gribam izgudrot divriteni. Tāpat tagad ar plānoto atbalstu apkurei. Cilvēki ministrijās […]
“Man likās nevajadzīgi premjeru kandidātu diskusijā televīzijā prasīt, kā viņi vērtē Covid-19 ierobežošanas situāciju. Kā teikt, pēc kara visi gudri, taču tā bija ne vien Latvijā, bet pasaulē kopumā ārkārtēja situācija, katra valsts meklēja savus risinājums, viens no otra skatījās, ko darīt. Protams, arī Latvijā bija kļūdas, bet tās jāizmanto analīzei, gūstot jaunu izpratni, kā […]
“Nez, vai būtu jēga atteikties no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārtikai. Svaigajiem dārzeņiem taču, domāju, joprojām ir samazinātā PVN likme – 5%, bet, piemēram, gurķi veikalos maksā pat vairāk par eiro kilogramā. Vasaras pēdējos divos mēnešos gurķi siltumnīcās auga griezdamies bez jebkādas papildu apsildes, pat uz lauka gurķu raža bija lieliska, tad kāpēc veikalos tie […]
“Klausos, kā partijas brauc uz tikšanos dažādās Latvijas vietās, bet pie mums, Cēsīs, gan klusums. Laikam vietējie partiju pārstāvji nav īpaši aktīvi, lai ko rīkotu. Gribētos satikt vismaz lielāko partiju pārstāvjus un uzdot jautājumus tieši, nevis klausīties radio vai skatīties televīzijā,” sacīja seniors P.
“Otrdienas “Druvā” izlasīju rakstu par to, kā mudināt jaunatni iesaistīties patriotiskos pasākumos. Piekrītu skolotājai Gabranovai, kura teikusi, ka ar varu kādu uz tiem vest nav pieņemami, ka dalība tādos notikumos pirmām kārtā jāiedibina ģimenēs. Dažkārt pēc tā, ko saka vecākā paaudze, iznāk, ka brīvas Latvijas vērtības jāieaudzina ar metodēm, kādas izmantoja padomju laikā, tā teikt, […]
“Tiem, kas strādā, labi, var prasīt algas palielinājumu. Ko lai dara pensionārs? Tagad pensijas nedaudz indeksēs, bet par cik jau tagad ir dārgāka pārtika, pat paši vienkāršākie produkti? Zāles arī sadārdzinās. Kam lai pensionārs prasa palīdzību,” bija skumja seniore Z.
“Mācību gada sākums mums vienmēr ir svētki. Vai nevajadzētu to noteikt par brīvdienu? Ir tik svarīgi šajā dienā pabūt kopā ar bērniem, pat ja viņi mācās vidusskolas klasēs. Arī vecmāmiņām un vectētiņiem ir prieks būt kopā ja ne skolā, tad vismaz kopā papusdienot. Tas ir tāds jauks un ģimenei svarīgs notikums. Domāju, kopēja svētku diena […]
“Man vienmēr šķitis nesaprotami, kāpēc ielu, ceļu, tiltu remonti sākas rudenī vai vismaz vasaras nogalē. Var jau būt tam ir kādi tehnoloģiski apsvērumi, bet pareizāk taču liktos, ka darbu sāk iespējami agrāk pavasarī, lai ātrāk varētu beigt. Varbūt tad pietiktu ar vienu sezonu, nebūtu jārada visiem neērtības gandrīz divus gadus?” pārdomās dalījās seniore.
“Lasīju, ka Rāmnieku tilta remonta laikā pagaidu tiltu, lai var braukt transportlīdzekļi, necels, neesot naudas. Bet kur ņemt naudu visiem tiem, kuriem tagad lielāki izdevumi, lai tiktu uz darbu, bērni uz skolu? Vai būs skolas autobuss, kas bērnus aizvedīs uz Jāņmuižas bērnudārzu, jo mācības piecus un sešus gadu vecajiem ir obligātas? Ja būs, cik tas […]
“Jau kādu laiku Cēsīs Niniera iela un blakus mazās ieliņas kļuvušas par mototrasi. Jaunieši ar mazlitrāžas motociklu, arī rolleriem cits citam izrādās, brauc bez izpūtējiem. Cits citu vadā, pasažieriem ķiveru nav. Pirms kāda laika bija četri pieci, tagad līdzjutēju bariņš jau lielāks. Vakarā, kad karstuma dēļ dzīvoklim logi vaļā, ir sajūta, ka brauc pa istabu. […]
“Kad Krievija iebruka Ukrainā, rīkojām gājienus, mītiņus, citas protesta akcijas, publiski parādot, ka esam kopā ar Ukrainas tautu un nosodām agresiju. Tagad, kad karš turpinās jau pusgadu, esam pavisam apklusuši, piemēram, Cēsīs pēdējā laikā vispār nav dzirdētas kādas aktivitātes. Manuprāt, vajag nepārtraukti atgādināt, ka esam kopā ar ukraiņiem, ka nekad nesamierināsimies ar to, kas notiek […]
“Gribu padalīties ar visu mārsnēniešu sāpi, kā mums sokas jaunajā Cēsu novadā. Patiesība tāda, ka esam aizmirsti. Šovasar ceļmlas netiek pļautas, viss aizaudzis, neviens ceļš, kas ved gar dzīvojamām mājām, netiek apstrādāts pret putekļiem. Uz vietējo kapsētu tiek atvesta vislētākā smilts, nevis Raunas grants, kā tas notika agrāk, kad bijām Priekuļu novadā. Tikai, kā […]
“Vasarā, un jo īpaši šajā karstajā, vairāk gribas vieglākus ēdienus, piena produktus, auksto zupu. Taču cik maksā kefīrs, paniņas, nemaz nerunājot par piena paku. Piena produkti pensionāriem vairs nav pa kabatai, gaļa toties lētāka nekā krūmmellenes, kas veselībai tik noderīgas,” pārdomās dalījās pensionāre Maija.
“Enerģētisko resursu cenas ir ļoti mainīgas, te tie sadārdzinās, te pa kādiem procentiem sarūk. Bet preču un pakalpojumu ražotāji cenas tikai ceļ. Piemēram, ja degviela palētinās, vai kāds produkts veikalā kļūst kaut mazliet lētāks?” retoriski jautāja lasītājs.
“Priecājos par skaisto pasākumu Zaubē, ko vecajiem ļaudīm bija sarīkojusi senioru biedrība. Varēja tikai būt vairāk apmeklētāju, senioru no citiem novada pagastiem. Mums taču gadiem bijis daudz kopēja, strādājot lauksaimniecībā, medicīnā, izglītībā. Visiem ir, ko kopā atcerēties,” atzina sporta un atpūtas dienas dalībniece no Amatas pagasta.
“Grūti saprast, kā būs pieejams atbalsts par apkuri. Vai pašvaldība nevarētu rīkot sanāksmes, seminārus pagastos un pilsētā, izskaidrojot, kas katram jādara, kādi dokumenti, iesniegumi vajadzīgi, lai varētu saņemt palīdzību,” ieteica seniore K.
“Mēs, iedzīvotāji, ļoti aizstāvam mazo lauku skolu vajadzību, bet neaizdomājamies, cik tas izmaksā sabiedrībai un vai tiešām mazā skolā, kurā daļa pasniedzēju atbrauc vien uz īsu laiku, lai noturētu savas stundas, bet dzīvo vairākus desmitus kilometru prom no mācību iestādes un strādā vēl citās skolās, var iedot visu to, ko pamatskolēnam vajag? Domāju, ka pirmās […]
“Nemaz neizskatās, ka tuvojas Saeimas vēlēšanas. Ne uz ielām un ceļmalās plakāti, ne pa radio un televīziju ko vairāk analizē, stāsta. Laikam partijas vairāk darbojas feisbukā, kur katrai savi sekotāji. Bet kā par vajadzību, ka jāpiedalās vēlēšanās, atgādināt tiem, kas politiķiem sociālajos tīklos neseko? Es jau nedomāju, ka labs bija laiks, kad uz katra staba […]
“Vakari kļūst aizvien tumšāki, Cēsīs būtu jāizbeidz eksperiments ar tumšajām ielām. Vakaros regulāri jāiziet pastaigā ar sunīti, ielas ir neapgaismotas. Nejūtos arī droša ne tikai, ka iekāpšu kādā bedrē, bet tumšais laiks taču ir izdevīgs tumsas darboņiem. Pilsētas centrā droši vien ir citādi, bet nomales mazajās ieliņās tumsā ir neomulīgi, un katru vakaru gaidu ar […]
“Tagad indeksēs pensijas. To daudzi ļoti gaida. Summas parasti gan nav lielas, tomēr labi, ka vispār samaksā mazliet vairāk. Lasīju “Druvā” par pensiju indeksāciju, bet nesaprotu, kā tad īsti veidojas indekss, kā to aprēķina. Tāpat nevaru saprast mehānismu, pēc kura izrēķina, cik daudz jāpalielina indekss par darba stāžu. Piemēram, kāpēc, ja apdrošināšanas stāžs ir no […]
“Nedēļas prieks – saņēmu pirmo grāmatu no Cēsu bibliotēkas grāmatomāta. Tā kā reģistrējusies bibliotēkā kā lasītāja biju ļoti senā pagātnē, kad vēl mācījos skolā, bija nepieciešams reģistrēties no jauna. To pēc drusku ilgākiem meklējumiem bibliotēkas mājaslapā izdevās izdarīt elektroniskā veidā nepilnu trīs minūšu laikā. Vēl pāris stundas vēlāk e-pastā saņēmu apstiprinājumu, ka esmu veiksmīgi reģistrēta […]
“Re, kā valdība padevusies malkas tirgotājiem, kas nemaksā nodokļus! Sola, ka kompensāciju par apkurei iegādātu malku maksās, vai būs kāds pirkuma apliecinošs dokuments vai ne. Tātad viss turpināsies, tie, kas pārdod malku, turpinās bāzt kabatā naudu, ko pienāktos samaksāt budžetā,” ar valdības lēmumu bija neapmierināts lasītājs O.
“Satiksmes ministrs izteicies, ka autovadītāji jau jāsoda, ja atļautais braukšanas ātrums pārsniegts par dažiem kilometriem. Par to, kā līdzsvarot satiksmi, man daudz pārdomu. Lūk, viena neskaidrība. Latvijā uz autoceļiem atļautais braukšanas ātrums pamatā ir 90 kilometri stundā, bet vai nav dīvaini, ka tas ir vienāds, piemēram, braucot gan pa lieliski asfaltētu šoseju no Stalbes uz […]
““Druvā” rubrikā “Garāmejot” fiksēts stends, kurā joprojām redzams uzraksts “Priekuļu novads”. Manuprāt, stenda dizains ir labs un uzraksts pagastus vienojošs. Jā, veselu gadu dzīvojam lielajā Cēsu novadā, domāju, šie stendi tiks nomainīti un aizslaucīti vēstures mēslainē, taču vai vajadzētu to pavisam likvidēt? Varbūt uzrakstā varēja noņemt vārdu novads? Būs laiks un nauda, kļūmes novērsīs. Bet […]
“Pēdējā laikā bieži iedomājos, kā gaidāmajā sezonā klāsies kultūras pasākumu rīkotājiem. Ja cilvēkiem būs grūti samaksāt par siltumu, nopirkt pārtiku, cik daudzi varēs atlicināt desmit, divdesmit un pat vairāk eiro par biļeti uz koncertu! Un cik daudz izmaksās pašu kultūras iestāžu uzturēšana? Tās taču nevar atstāt bez apkures, pat ja pasākums notiek tikai reizi nedēļā. […]
“Lasu par postījumiem, ko meža dzīvnieki nodara aitu ganāmpulkos, un domāju, ka dabas aizsardzībā mums kaut kas mazliet aizgājis šķērsām. Es arī no sirds piekrītu, ka savvaļas dzīvnieki jāsargā, ka jāsaimnieko tā, lai viņiem būtu dzīvesvieta, barība, taču tas nenozīmē, ka plēsējiem jāļauj postīt ganāmpulkus. Vai tie, kas raksta un paraksta petīcijas par to, ka […]
“Noteikti daudzi redzējuši sociālajos medijos daudzkārt pārsūtītu video, kurā Krievijā populārais komiķis, aktieris Maksims Galkins runā skaidrā latviešu valodā. Te nu pierādījums, ka latviešu valodu ātri var iemācīties, tāpēc nesaprotu, kāpēc vēl kādi paziņojumi jāizplata krieviski,” sacīja cēsnieks K.
“Jau divas reizes pastkastītē bijuši partijas “Latvija pirmajā vietā” reklāmas materiāli. Tuvojas vēlēšanas. Skatos deputātu kandidātu sarakstus un domāju, kādi gan ir mūsu politiķi, kā klīstošie holandieši, no viena politiskā spēkā uz otru. Un kā kritizē valsti! Ja jau tā valsts būtu bijusi tik slikti, vai daudzi no tiem, kas ir sarakstos, būtu kļuvuši miljonāri? […]
“Vērtējot valdības darbu, par ko tagad daudzi izsakās, es sacītu, ka strādāts nav slikti. Domāju, ar Covid-19 pandēmijas ierobežošanu tikts galā samērā labi. Var vienmēr daudz pārmest, bet nebija jau tāda viena pareizā rīcības varianta, visās valstīs bija mēģinājumi un bija kļūdas. Taču medicīnas sistēma darbojās, akūtās, neatliekamās situācijās slimniekiem palīdzība nebija jāatsaka. Kad Krievija […]
“Lasu “Druvā”, ka Līgatnes pusē atjauno ielas, ceļa posmu. Labi, ka tā. Bet vai Cēsīm arī neatrastos līdzekļi, lai ar cieto segumu, to pašu “falšo” asfaltu noklātu Birzes ielas grants posmu? Tas ir labs apvedceļš pilsētas centram, vairākiem maršrutiem arī ceļš īsāks. To labprāt izmantotu tie, kas no Liepas, Priekuļu puses brauc uz slimnīcu, arī […]
“Kad laucinieks reizi mēnesī iebrauc Cēsīs, tad pilnībā apjūk, nevar saprast, kā izbraukt pilsētu! Ceļa zīmes izvietotas pavisam nesaprotami. Kad braucu no “Mego” veikala uz priekšu, uz Poruka ielas krustojumu, labajā pusē ir zīme, ka var braukt taisni vai nogriezties pa labi. Braucu taisni, bet iebraucu … “ķieģelī”, kā tautā sauc stop zīmi. Iepriekš nebija […]
“Pašvaldība liek sodu tiem zemju īpašniekiem, kas nespēj cīnīties ar latvāņiem. Vai tas ir godīgi? Ne jau īpašnieki tos sēja, saņēma sabojātu, invadētu savu vecāku, vecvecāku īpašumu, ko savulaik atņēma. Ko darīt, ja cilvēkam nav līdzekļu, iespēju zemi sakopt? Ne jau no laba prāta viņš latvāņus audzē! Ir vēl arī cita problēma, piemēram, saimnieks savā […]
“Biju Likteņdārzā Daugavas krastā. Priecājos, cik brīnišķīgā veidā var stāstīt arī par sāpēm, smagajiem mūsu tautas likteņa pagriezieniem un reizē par atjaunotni, par nākotni. Saaužas kopā daba un cilvēku roku veidotais. Katram vajadzētu doties turp vismaz reizi gadā, lai sajustu tautas kopību,” redzētajā dalījās “Druvas” lasītāja.
“Tikai tagad uzzinām, cik daudz Latvijā ir pieminekļu padomju armijas uzvarai pār fašismu. Maz jau bija tādu, kuriem pēdējos 20, 30 gados pievērsa uzmanību, izņemot to lielo monstru Pārdaugavā. Vai visi būtu jāiznīcina? Vai vajag rīkoties tāpat, kā rīkojās okupācijas vara, likvidējot visu, kas nebija pa prātam? Kaut kur kaut kādā veidā daļu no šiem […]
“Nez, cik kopā Latvijā pašvaldības iztērē dažādiem svētkiem, domāju, kopā sanāktu liela summa, par kuru varētu izdarīt daudz ko vērtīgāku. Skatoties un klausoties, ko tik visu nerīko un nesvin, un saliekot to kopā ar drošības, un enerģētikas situāciju, velk uz domu – dzīres mēra laikā,” viedoklī dalījās lasītājs.
“Otrdienas “Druvā” lasīju, ka visā Latvijā trūkst autobusu šoferu. Speciālists izsakās, ka viens no risinājumiem problēmai varētu būt samazināt šīs profesijas vecuma cenzu. Patlaban strādāt par pasažieru satiksmes autobusa vadītāju drīkst no 24 gadu vecuma, tas ir liels kavēklis piesaistīt šim darbam jaunus cilvēkus. Es pret to ļoti iebilstu. Atceros kādu gadījumu, tas gan bija […]
“Runājot par obligāto valsts dienestu, kā kritērijus, kuri jāapdomā un jāņem vērā, piemin izmaksas, mācībspēku resursus, iespējamo jauno cilvēku nevēlēšanos iesaistīties, bet pagaidām nav dzirdēts, ka vērtē, cik tas izmaksās tautsaimniecībai. Proti, diezgan daudz jaunu cilvēku katru gadu faktiski tiks izņemti no ekonomikas aprites, nestrādās un neradīs pievienoto vērtību, arī tērēs noteikti mazāk, jo būs […]
“Joprojām daudzi jaunie brauc strādāt uz ārzemēm, beigās tur iesakņojas un paliek uz dzīvi. Ja valstī nedomās, kā nopietni palīdzēt jaunajiem cilvēkiem tikt pie sava mājokļa, kaut īrēta, bet par samērīgu cenu, tad brauks projām vēl vairāk. Tagad cenas strauji paceļas, bet jaunās ģimenes grib dzīvot daudzmaz pienācīgos apstākļos,” pārdomās dalījās A.P.
“Reizēm vēlēšanu tuvums nemaz nav slikta lieta. Tā, lūk, pensijas indeksēs jau no augusta, tikko par to nobalsoja Saeima. Palielinājumu gan saņems septembrī, bet augustā jau vēl nav jāmaksā par siltumu. Taču jāņem vērā, ka indeksācijai izmanto kopējo inflācijas procentu, to, kurā ietverts arī viss tas, ko pensionāri nekad savās acīs nav redzējuši, bet tās […]
“Otrdienas “Druvā” lasīju Andras Gaņģes komentāru par muižām, kungu mājām. Labi, ka beidzot publiski runā par šo tematu, proti, par to, ka atjaunojot muižas un to ēkas, pētot vēsturi, vienmēr ir stāsts tikai par muižnieku dzimtām. Ekskursijās, apmeklējumos, kuros esmu bijusi kādā muižā, gidi aizrautīgi vēsta par baroniem, viņu sievām, radiem, bet neesmu dzirdējusi, cik […]
“Domāju par priekšlikumu ieviest vispārējo valsts dienestu. Iecere nav slikta, bet, manuprāt, nav īstenojama īsā laikā. Vai tad valsts institūcijas ir gatavas, vai spēj uzņemt šos jaunos cilvēkus? Pat ja tā nav armija, arī dažādos dienestos vajadzēs papildu darbiniekus, kas apmācīs iesauktos, kas darbosies ar viņiem. Valsts dienests taču nozīmē veidot lielu struktūru ar papildu […]
“Izlasīju “Druvā”, ka kāda gājēja nokļuvusi nepatīkamā situācijā pie pārejas. Velosipēdists, braucot pa brauktuvi, gandrīz uztriecas viņai, jo automašīna apstājusies, lai sieviete pa gājēju pāreju šķērsotu ielu, bet riteņbraucējs turpinājis ceļu. Padalīšos ar citu, tomēr arī līdzīgu situāciju, ko trešdien Cēsīs redzēju Valmieras un Jāņa Poruka ielas krustojuma aplī. Viena aiz otras brauca vairākas mašīnas, […]
“Katru nedēļu novadā vismaz vieni svētki, dažā nogalē pat divi. Tie taču visi maksā naudu! Vai tiešām pašvaldībai tā jātērējas? Ir taču daudz svarīgākas vajadzības, īpaši jau palīdzība tagad vajadzīga ģimenēm, kurās vairāk bērnu, tāpat vecajiem cilvēkiem, kas saņem mazās pensijas. Viss ir tik dārgs, pat paši nepieciešamākie pārtikas produkti maksā daudz vairāk nekā pirms […]
“Priecājos, ka šogad zāli visur nepļauj tik bieži kā senāk. Skaisti izskatās. Protams, bez pļaušanas pavisam nevar iztikt, tad pavasarī būs neglīti zālāji, būs bīstamā kūla. Taču viscaur angļu mauriņš arī nav vajadzīgs!” atzina lasītāja no Cēsīm.
“Stāvu Cēsīs pie gājēju pārejas, automašīna bremzē, bet tai garām pa brauktuvi pāreju šķērso velosipēdists. Labi, ka nebiju sākusi iet pāri ielai, riteņbraucējs būtu man uztriecies. Tad nu man ir jautājums, kuri satiksmē ir bezatbildīgāki un agresīvāki – autobraucēji vai velosipēdisti? Es kā gājēja reizēm uz ietves jūtos nedroši, ja divritenis tuvojas no aizmugures, nedzirdu, […]
“Cik jauki, ka atgriezušies vasaras pasākumi! Tikai tagad saprotu, cik ļoti man to pietrūcis! Klausīties mūziku brīvā dabā – tās ir citas sajūtas nekā zālē. Protams, mūzikas profesionāļi iebildīs, ka āra pasākumos nav iespējams nodrošināt tik izcilu skaņas kvalitāti, taču tajos savukārt daba melodijām piešķir īpašu nokrāsu!” pārdomās dalījās “Druvas” lasītāja K.q
“Otrdien, braucot no Cēsīm uz Stalbi, ceļa vidū kādam bija nokritis zaļš plastmasas krēsls. Labprāt atradumu atdotu saimniekam,” pastāstīja Ilona. (Interesēties redakcijā – 64120586)
“Vai valdība ar degvielas tirgotājiem nevarētu slēgt kādu vienošanos par cenu līmeni? Degvielas cenas paaugstinās un līdzi tām viss ikdienai nepieciešamais. Cik tas tālu ies? Ja tā turpināsies, ziemā solītā siltuma maksas kompensācija neglābs cilvēkus, jo jau tagad, piemēram, piena litrs, ir gandrīz dubultā dārgāks nekā gada sākumā,” atzina lasītāja V., piebilstot, ka degvielas tirgotāju […]
“Vai vasarā Cēsīs mazie traktoriņi ietves nekopj? Ikdienā eju pa Raiņa ielu, trotuārs jau sen nav tīrīts. Arī zāle ielas malās nav pļauta. Atceros, nemaz ne tik sen bija laiks, kad pašvaldības policija stingri kontrolēja, vai zemes īpašnieks zāli nopļāvis, vai tā nav garāka par atļauto,” teica lasītāja.
“Karstuma dēļ daudzi cēsnieki un apkaimes ciematu iedzīvotāji brīvdienās brauca peldēties uz Niniera ezeru. Te jau gadiem ir pilsētnieku iecienītas peldvietas, apmeklētāju tiešām daudz. Tāpēc vajadzētu padomāt, kā sakārtot pludmales, uzvest smilti, pašreiz ir tikai tādi kā putekļi. Varbūt tas pašvaldībai, uzņēmējiem, sabiedriski aktīviem cilvēkiem kopā izdarāms,” ieteica cēsnieks A.q
“Klau, Veselavas kapu “viešņa”, kas nedēļas nogalē no kapvietām aiznesa svaigākās puķes, stādītas podiņos un dobītēs, tu esi pamanīta!” “Druvai” sacīja veselaviete, kas kopj šo kapsētu. “Cilvēki uz tuvinieku atdusas vietām braukuši no tālienes, pirkuši puķes, kas arī maksā ne mazums, tagad viņiem jāuzzina, ka puķu vietā palikušas tikai melnas iedobītes. Ja kāds iedomājies, ka […]
“Ja jau tagad zināms, ka degvielas, gāzes un citu enerģētisko resursu cenas tikai palielināsies, vai nevajadzētu domāt, ka pilnībā jāmaina valsts un pašvaldību politika no ieguldījumiem uz atbalstu. Protams, ieguldījumi dod arī darba vietas, bet tās taču faktiski ir vienā nozarē- būvniecībā. Viss ir vajadzīgs – ceļi, koncertzāles, ostas utt.-, taču jārēķina, ka nozares pieprasījums […]
“Saeimas deputātiem sesija beigsies 17.jūnijā, rudens sesija atsāksies septembrī. Var jau būt, ka šovasar visi strādās, galvu nepaceļot un spēkus nežēlojot, jo rudenī taču vēlēšanas, tomēr man šķiet, ka tas brīvlaiks ir pārāk ilgs. Saprotu, tiem, kas tiešām aktīvi darbojas, pēc sesijas spēka nav, bet ne jau divarpus mēneši vajadzīgi to atjaunošanai,” vērtēja lasītāja.