“Pavisam traki, ka kāds pilnīgi nezināms cilvēks no citas valsts piedalījies Saeimas Ārlietu komisijas sēdē. Žurnālistu kļūda saistībā ar to, ka kāds uzdevās par Krievijas opozicionāru Leonīdu Voklkovu, vēl piedodama, medijiem jau ātrumā tā gadās. Taču, ja šādas kļūdas pieļauj likumdevējs, ja pilnīgi nezināms cilvēks var piedalīties tā darbā, tas nu gan, manuprāt, nav pieļaujams. […]

“Nopriecājos, ka automašīnai neapmainīju ziemas riepas pret vasaras. Nedēļas nogalē bija jābrauc uz Nītaures pusi. Viss sniegā, gluži kā ziema. Puika pat ieteicās, ka vajadzētu braukt uz Žagarkalnu slēpot. Tomēr sniegs aprīlī nav nekāds pārsteigums, atceros no bērnības, ka snidzis pat maijā,” pastāstīja lasītājs.  

“Tagad pat Saeimā spriež, vai aizliegt lūšu medības. Arī speciālisti nevar vienoties, atļaut vai neatļaut. Daļa aizstāv medības, daļa domā, ka lūšu medīšanai nav pamata. Ja nevar izlemt, vajadzētu lielo kaķu medības aizliegt, tad pēc gadiem pieciem, desmit redzētu, vai tas bijis pareizi. Vienmēr jau atļauju var atjaunot. Līdz šim taču nav dzirdēts, ka lūši […]

“Katru pavasari vizbulīšu ziedēšanas laikā braucu uz Veselavu, lai pastaigātos pa parku. Priecājos par sakopto apkārtni, te var pasēdēt, baudīt dabu, klausīties putnu dziesmās. Arī Liepa ir sakopta un kļūst aizvien skaistāka. Paldies tiem, kuri ikdienā rūpējas, lai mēs varētu dzīvot un atpūsties tik brīnišķīgās vietās,” pārdomās dalījās Māra Liepā.  

“Izlasīju piektdienas “Druvā par seniori, kura dzīvo laukos un kurai nav interneta. Arī es jau sen esmu pensijā, drīz būs astoņdesmit gadi, modīgais telefons ir, bērni nopirka, bet maksāt ar to nemāku. Arī man vienmēr jādomā, kā samaksāt rēķinus. Parasti palīdz bibliotēka, bet tagad nedrīkst. Jāsaka, par vecajiem cilvēkiem nemaz nav padomāts, kā lai samaksā […]

“Kad skatos, ka veikala telpā pircēji gaida, lai paņemtu iepirkuma groziņu vai ratiņus, ar kuriem regulē apmeklētāju skaitu, īsti nesaprotu, vai tad gaidītāji arī nav jāpieskaita pie personām, kas atrodas tirdzniecības zālē? Ja paredzēts, ka iepirkties vienlaikus drīkst, piemēram, 50 cilvēki, vai tie desmit, kas gaida, līdz varēs tikt pie plauktiem, neskaitās? Manuprāt, viņiem tomēr […]

“Saprotu, ka lauksaimniekiem pavasaris ir ļoti darbīgs laiks, jo jāgatavojas zemes darbiem, kas sākas ar lauku mēslošanu. Diemžēl kāds šo darbu veic ne pārāk labi, nomēslojot arī koplietošanas ceļu. Braucu no Rāmuļiem uz Cēsīm, kur ir melnais segums, un no autobusa pieturas “Mazuma ezers” apmēram 300 metru posmā viena ceļa brauktuves josla pamatīgi nomēslota. Ja […]

“Zirgus uz pārceltuves nemaina, kā nu sokas ar vakcinācijas gaitu, tā sokas. Bet kad masveida potēšana pret kovidu būs veikta un situācija normalizējusies, tad gan vajadzētu mainīt visu Veselības ministriju. Manuprāt, vakcinācijas organizēšana un koordinēšana nepārprotami ir šīs ministrijas atbildība, protams, iesaistot pakļautās iestādes. Tagad redzam, ka katra iestāde stingri sargā savas robežas, neizskatās, ka […]

“Lielās ielas Cēsīs saremontētas diezgan labi, bet mazās gan dažviet pavisam sliktā stāvoklī. Piemēram, Emīla Dārziņa iela. Tā nav gara, bet asfaltā ir bedrīte pie bedrītes, ielāps pie ielāpa. Jācer, ka reiz izdosies salabot arī šādas ieliņas, pat ja braucēju pa tām nav daudz,” teica autobraucēja S.

“Trešdien kā parasti izgāju pastaigā. Ejot Cēsīs gar veco tirgu, nesapratu, kas tāds noticis, ka cilvēki stāv garā rindā. Vēl nodomāju, ka varbūt bankā naudu dod. Izrādījās, rinda uz humpalu bodi. Laikam jau cilvēkiem nebija jābūt darbā, ja var ārā stāvēt rindā uz veikalu. Nudien, nedomāju, ka vēl savā mūžā ko tādu redzēšu. Pēc Dziesmu […]

“Vajadzētu apsvērt, vai Cēsīs pie daudzdzīvokļu namu kvartāliem neierīkot pastaigu laukumus suņiem. Daudziem ir četrkājains draugs, skaidrs, dzīvniekam ir dabiskas vajadzības, tās jānokārto. Tad nu saimniekiem nākas suņus vadāt, kur var, bet nereti kaimiņi pukojas, ka tuvējie zālieni, krūmāji piemēsloti. Var saprast arī viņus, taču var saprast arī suņu īpašniekus. Šī gan nav pati svarīgākā […]

“Pirms Lieldienām mēs, cēsnieki, kas dzīvo Zirņu ielas namā nr.17, saņēmām sirsnīgus svētku apsveikumus. Tos bija gatavojuši Cēsu 1.pamatskolas 3.a klases skolēni. Pie katras pastkastītes bija piestiprināts bērnu darināts Lieldienu dekors, uz katra bija labi novēlējumi, kurus ar roku bija rakstījuši skolēni. Mēs, visi mājas iemītnieki, gribam pateikt sirsnīgu paldies bērniem un viņu klases audzinātājai […]

“Man ļoti patīk Latvijas Televīzijas pētnieciskie raidījumi. Manuprāt, pēdējos gados to kvalitāte ir ļoti paaugstinājusies. Cenšos nekad nepalaist garām arī “Aizliegto paņēmienu”, tomēr sižets par vakcīnu “AstraZeneca” man raisīja pārdomas, cik tālu un kur sniedzas pētnieciskā žurnālistika. Manuprāt, ir jautājumi, kuru pētīšana prasa iesaistīt ļoti lielus zinātnes, atbilstošās jomas profesionāļu resursus, tur neder vien dažas […]

“Rīgas pašvaldība politiski represētajiem piešķir naudas pabalstu divas reizes gadā, citviet maksā tikai reizi gadā. Varbūt arī citām pašvaldībām būtu vērts pārņemt rīdzinieku pieredzi,” rosināja kundze, kura kā zīdainis kopā ar vecākiem izvesta no Latvijas 1949.gadā.

“Nu tik visi taisīs partijas! Nākamgad Saeimas vēlēšanās būs, ko izvēlēties. Padomājiet, pat Šlesers, kuru apsūdz krāpšanā, nākšot politikā. Vai tur nav jāsmejas? Vai kāds domā, kā radīt pretsparu populistiem un apsūdzētajiem? Politikā taču ir apmēram izskristalizējies, kam varam uzticēties, kam ne, kas patiesi domā par valsti, kurš par savu kabatu un izdevīgumu. Līdzīgi domājošajiem […]

“Visu mūžu staigāju pa Dārzniecības ielu, arī tad, kad tā vēl nebija asfaltēta. Tad to noasfaltēja, 2020.gadā noasfaltēja otru reizi. Iela bija skaista, tīra, patīkama. Tad pēkšņi 2020.gada rudenī gandrīz ielas vidū uzradās 40 mietiņi. Kāpēc, nezinu. Tagad ielas šaurākā daļa, kas aiz mietiņiem, lielākoties ir netīra. Dažreiz tīrīts, citreiz nē. Agrāk, kad to mietiņu […]

“Kad lasu, ka Rauna un Drusti vairs nebūs pie Cēsīm, man ir viela pārdomām. Nav jau slikta Smiltene, ar kuru kopā būs jaunā pašvaldība, tomēr Rauna gadsimtu gadsimtiem sais­tīta ar pagastiem, kas atradīsies Cēsu novadā. Ir daudz kopēju saikņu, Raunas bērni mācās Cēsu ģimnāzijās, daudzi raunēnieši brauc darbā uz Cēsīm, Priekuļiem. Saprotu, ka tas turpināsies, […]

“Izlasīju “Druvā”, ka taurenieši krājaizdevu biedrības sapulci sarīkojuši brīvdabas estrādē. Redz, ja grib, var izdomāt. Līdzīgi jau par sapulcēm varētu padomāt citas biedrības, nav jau jāsanāk visiem, var sanākt pa daļām, lai izlemtu, kā turpinās strādāt,” ieteica lasītāja P.

“Ka pavasaris klāt, var saprast arī pēc velosipēdistiem ielās. Labi, ka cilvēki izvēlas pārvietoties ar divriteni, tikai slikti, ka pa ziemu aizmirsuši satiksmes noteikumus. Laikam jau tomēr uz ietvēm, kurās nav norādīta josla velosipēdistiem, galvenais ir gājējs. To ikvienam braucējam vajadzētu atcerēties,” bija neapmierināta māmiņa, kas pa ietvi ratiņos vedusi bērnu.

“Vācijā Lieldienās būšot mājsēde. Jācer, ka pie mums arī būs kādi ierobežojumi, jo kovids Latvijā izplatījies vairāk. No valdības gan dzirdam, ka dažādi ierobežojumi jāsamazina, bet diezin vai tas ir pareizi. Ja tagad pēc tik ilgiem aizliegumiem atļaus vairāk, domāju, garajās brīvdienās visi aizmirsīs par jebkādiem piesardzības pasākumiem. Mīkstināt kaut ko, manuprāt, tagad nebūtu pareizā […]

“Vakardienas “Druvā” izlasīju par rakstnieku Miervaldi Birzi. Prieks, ka viņu atceras. Birze cēsniekiem bija ļoti nozīmīgs. Pietika pat ar to, ka viņu redzēja sēžam kādā kafej-nīcā, ejam pa ielu. Rakstnieks papildināja Cēsu vidi, pilsētnieku sajūtas, viņa personī- ba staroja visiem,” teica lasītāja Z.  

“Daudz runā, cik slikti, ka visiem pasākumiem, sanāksmēm, nodarbībām jānotiek attālināti, ekrānā, bet es atzīstu, ka tagad var redzēt un dzirdēt daudz vairāk. Tiem, kuriem nav datora un interneta, protams, ir grūti, bet, ja nodrošinājums ir, iespēju ir daudz vairāk. Piemēram, nekad neesmu varējis dzirdēt Ministru kabineta sēdes. Nu man rodas daudz lielāka skaidrība par […]

“Valdībai pārmet, ka tā iedzīvotājus par vakcināciju grib informēt ar speciālas avīzes starpniecību. Televīzijas raidījuma vadītājs Guntars Rēders veselības ministram pat atļāvās teikt, ka kurš tad vispār avīzes lasa. Pirmām kārtām man tā šķita necieņa pret preses izdevumiem un tajos strādājošajiem, kā nekā visu jauno mediju pamatā ir klasiskā drukātā prese. Taču tikpat dīvaina liekas […]

“Kad klausos, ko televīzijas pārraidēs runā ministri, rodas asociācija, ka valdība ir solistu komanda, kas nekādi nespēj saspēlēties vienotā melodijā. Apslēpti pārmetumi izskan vienmēr. Tā arī nesaprotu, kāpēc, piemēram, partijas biedri Pavļuts un Pabriks jau sen nevarēja vienoties gan par sadarbību, kā bruņotie spēki sniedz iespējamo palīdzību kovida ierobežošanā, gan to, kā iespējami ātri vakcinēt […]

“Pagājušajā piektdienā staigāju pa Cēsīm un pārliecinājos, ka pie stabiņiem, kas pilsētas ielās un laukumos izvietoti gājēju drošībai, krājas sniegs, kā jau to daudzi paredzēja. Piemēram, no auto stāvlaukuma uz tirgu bija jāiet pa brauktuvi, vismaz pārdesmit centimetru augsts sniegs sedza ietvi, kas atrodas aiz šiem daudz apsmaidītajiem stabiņiem. Līdzīgi bija arī Vaļņu un Piebalgas […]

“Manuprāt, vajadzētu rosināt mainīt deputātu kandidātu sarakstu iesniegšanas laiku. Sarakstus vajadzētu iesniegt daudz ātrāk, vismaz trīs mēnešus pirms vēlēšanām, lai sabiedrība var pietiekami izvērtēt, par ko balsot, izlasīt programmas, salīdzināt. Mēnesis ir par maz, īpaši tagad, kad pašvaldībās jāvēl cilvēki, kuri līdz šim dzīvojuši citos novados un ir maz pazīstami,” pārdomās dalījās seniore no laukiem. […]

“Lasu, ka pašvaldības grib saņemt informāciju par “Covid-19” slimniekiem, kas dzīvo tās teritorijā. Es gan tam nepiekrītu. Jau tāpat ziņas par, piemēram, manu veselību ir tik daudzās medicīnas iestādēs. Valsts taču sola datus par cilvēka veselību sargāt, tos nedrīkst izsniegt paš­valdībām,” sprieda lasītājs V.  

“Joprojām veikalos redzu pircējus, kas sejas masku nav uzlikuši degunam, tikai mutei. Manuprāt, tādus cilvēkus nevajadzētu apkalpot, jo viņi taču pakļauj riskam ne tikai sevi, bet arī citus, kas atrodas tirdzniecības telpā. Vispār zināms ir fakts, ka kovida inficēšanās var būt bez simptomiem, pats cilvēks nemaz nezina, ka nēsā vīrusu, izslimos viegli, bet cits ar […]

“Skolēniem neļauj iet uz skolu, bet tas netraucē pusaudžiem pulcēties bariņos. Vai tad viņi tā nevar pārnest vīrusu? Varbūt policijai vajadzētu vairāk uzraudzīt šādas situācijas,” rosināja cēsniece.  

“Ne visur, kur pārdod šūtās sejas maskas, tās ir iepakotas. Redzēts, ka maskas stāv uz letes vai karājas tirdzniecības vietā neiesaiņotas. Vai tādu drīkst tūlīt pēc pirkšanas likt uz sejas? Diezin vai tirgotājs nodrošinājis, ka neviens maskai nepieskaras,” vērtēja seniore.

“Lasīju “Druvā”, ka ne visas frizētavas grib atsākt darbu. Protams, ka klientu būs mazāk kaut vai tāpēc, ka daudziem algas mazākas vai pat darbs zaudēts un jāiztiek no pabalsta, bet nav taču noslēpums, ka gan Cēsīs, gan laukos daļa frizieru turpināja klientus pieņemt arī aizlieguma laikā. Kāpēc tad iet uz frizētavu, ja mati pirms pāris […]

“Mēs, cēsnieki, pie stabiņiem ielās esam pieraduši, bet atbraucēji gan pārsteigti. Rīdzinieki brīnās, kur tad mums tā lielā satiksme, ka tā jānorobežo ielas,” pastāstīja Juris no Cēsīm.  

“Pilnīgi nesaprotami, kā valsts sektorā netiek galā ar digitālajiem risinājumiem. Piemēram, pagājušajā svētdienā kādu laiku nedarbojās e-veselība, nevarēja nopirkt ārstu parakstītās zāles. Tāpat nereti grūti izmantot latvija.lv, darbojas lēni, arī pats portāls grūti saprotams. Latvijā taču ir vairāki pasaulē izcili IT uzņēmumi, tā vismaz var spriest pēc presē lasītā un televīzijā redzētā. Kāpēc neaicina palīgā, […]

“Vai mazgāšanās pirtī arī ir skaistumkopšana vai higi­ēnas ievērošana? Tāds rodas jautājums, jo Līgatnē publiskā pirts ir slēgta kopš decembra. Mēnesī to apmeklēja vismaz 200 cilvēki, kuri dzīvo vecajās mājās, kurās nav siltā ūdens, dušas vai vannas. Kamēr nav pirts, katrs radis savu risinājumu. Daudzi iet uz vannu vai dušu pie radiem, pazīstamiem. Vai tā […]

“Notikums ar sikspārņiem Liepā kārtējo reizi parāda, cik maz zinām par vietu, kur dzīvojam. Skolās vajadzīga novada mācība, kur bērnus iepazīstina ar savu pagastu,    tā vēsturi, dabu, bagātībām, cilvēkiem. Informācija par dzimto vietu, nevis Ameriku vai Austrāliju    jāiekļauj mācību stundās jeb kompetencēs balstītā izglītībā. Tad nebūs tā, ka zinām, cik skaista daba Jaunzēlandē, […]

“Cik var runāt par vakcināciju un to, ka, lūk, ir mediķi, skolotāji, kuri negrib potēties, un viss. Tā esot viņu brīvība. Bet kur mana – nesaslimt un dzīvot? Uzskatu, ka tiem, kuri ikdienā strādā ar cilvēkiem, ir jābūt vismaz tādai veselībai, ka viņi neinficē citus, nenodara tiem pāri ne fiziski, ne garīgi. Kāpēc tad tiem, […]

“Feisbukā gan daudzi skandalē, ka ierobežojumi kovida izplatības samazināšanai neattaisnojas, jo tāpat saslimst daudzi cilvēki, tomēr, ja pavērtē datus, kas lasāmi presē, tā tomēr nav. Pirms trim nedēļām no testētajiem cilvēkiem slimi bija ap desmit procentu, nu jau tika pieci līdz astoņi procenti. Tātad uzlabojums ir, tikai kārtīgi jāievēro ierobežojumi, tad pamazām tiksim ar kovidu […]

“Likās dīvaini, ka valsts pārvaldes amatpersonas potēšanai pret “Covid-19” izvēlas tikai pēc amata, nevis vecuma un veselības stāvokļa kritērijiem. Saprotams, ka Ministru prezidentam vajadzēja vakcinēties, arī Valsts prezidentam, bet daži bija tik jauni, ka viņiem piešķirtās izņēmuma iespējas nekādi neattaisnojas,” sprieda lasītājs no Amatas novada.

“Biju ļoti pārsteigta, kad uzzināju, ka valdības līmenī nolemts par katru bērnu ģimenei izmaksāt vienreizēju pabalstu 500 eiro. Kad pagājušajā nedēļā par to medijos runāja, neticēju, ka kaut kas tāds varētu notikt. Vēl gan neesmu attapusies no negaidītā lēmuma par atbalstu, tomēr esmu gandarīta, ka tāds būs. Domāju, vecāki jutīsies novērtēti,” atzina māmiņa, kura audzina […]

“Pašvaldību vadītājiem gaidāmajās vēlēšanās būs lielas priekšrocības. Viņi taču izsakās katrā novada izdevumā, ko iedzīvotājiem piegādā bez maksas, daudzos viņi redzami fotogrāfijās. Dažu pašvaldību biļetenos nav lappuses, kurā nebūtu ieraugāms domes priekšsēdētājs. Vai tagad, kad vēlēšanas tik tuvu, tiem, kas piedalīsies vēlēšanās, nevajadzētu liegt publicēties pašvaldību izdevumos?” sprieda J.

“Cik bieži ir laiks un cik varu atļauties, cenšos bērnus vest slēpot uz kādu slēpošanas trasi. Manuprāt, tas ir svarīgi ne tikai tāpēc, ka vajag kustēties, vajag fizisku slodzi un svaigu gaisu, bet arī tāpēc, ka tur viņi redz vienaudžus. Kaut tikties ar citiem nedrīkst, vismaz pa gabalu var kādu vārdu pārmīt, ieraudzīt citas sejas,” […]

“Domāju, mēs pārāk daudz uzmanības pievēršam veikaliem un tirgošanai. Veikalnieki uztraucas, ka vienai daļai preces ļauj tirgot klātienē, citiem ne, bet tieši tāpat taču bija un daudzviet arī ir Rietumeiropā. Piemēram, Nīderlandē arī veikali, kuros lielākā daļa preču ir pārtikas produkti, drīkst pārdot visu, kas ir sortimentā. Man jau liekas, ka pie mums vispār veikaliem […]

“Klausoties, kā pagājušajā nedēļā valdībai veicās ar paziņojumiem par pirmo un otro klašu skolēnu mācībām, radās jautājums – vai tās amatpersonas savā starpā vispār nesarunājas? Ko viņi tajās sanāksmēs dara? Vispirms taču vajadzēja līdz galam izspriest, kas un kā, tad ziņot, kā bērni turpinās mācīties – klātienē vai neklātienē. Ļoti jau gribētos saprast, vai izglītības […]

“Vai Latvijā ierobežojumus kovida dēļ nevajadzētu diferencēt? Pilsētās, novados, kur daudz inficēto, varētu noteikt stingrākus ierobežojumus, citās vietās atļaut vairāk. Pagastos, kur slimo nav vai ir vien pāris, taču varēja visiem skolēniem atļaut mācīties klātienē, jo vairāk tādēļ, ka laukos nereti ir sliktāks interneta pārklājums, domāju, arī sliktāks nodrošinājums ar viedierīcēm,” pārdomās dalījās seniore no […]

“Nu jau gan būtu laiks atļaut strādāt frizieriem. Esmu lauku cilvēks, frizētavā neesmu bijusi kopš septembra, mati izauguši tik gari, ka ļoti traucē. Saprotu, ka svarīgi domāt par drošību, par to, lai nepārnēsātu vīrusu, taču nu jau bija laiks izstrādāt noteikumus, kā frizētavas varētu strādāt. Piemēram, neatļaut pakalpojumus, kas prasa daudz laika – ilgviļņu likšanu, […]

“Mums Vecpiebalgā, Alauksta ielā, bija gadījusies ķibele. Ielas laterna dažbrīd dega, dažbrīd ne. Piezvanīju uz domi, jau pēc pāris dienām apgaismojums bija salabots. Līdz šim nebija pierasts, ka tik ātri kaut kas tiek izdarīts,” pateica vecpiebaldzēniete Mārīte.

“Dažas ietves Cēsīs tik slikti nošķūrētas, ka cilvēks, kas stumj bērna ratiņus, netiek uz priekšu. Tāpat redzēju, cik grūti stumt cilvēku ratiņkrēslā. Pašvaldībai vajadzētu vairāk pasekot, kā tiek tīrītas ietves sniegotā laikā. Turklāt ne jau tikai tiem, kam jāizstumj ratiņi, grūti. Arī vecākiem cilvēkiem pa sniega kukuržņiem staigāt bīstami,” teica cēsniece, kas dzīvo Vaļņu ielā.

“Svētdien kādā televīzijas raidījumā lietoto apģērbu tirgotāja teica, ka cilvēki lūdzas pārdot apģērbus, apavus, jo viņiem nav līdzekļu, lai tos iegādātos internetā. Tika runāts pa zābakiem bērnam, kas maksātu mazāk par eiro. Radās jautājums, vai ģimenei ar tik ierobežotiem ienākumiem nepienākas sociālā palīdzība? Vai tad sociālais dienests ģimenei, kura nevar iegādāties bērniem apavus, nesniedz atbalstu?” […]

“Regulāri tiek publicēti pētījumi, kā iedzīvotāji uzticas parlamentam, valdībai, citām valsts institūcijām. Mani vienmēr nepatīkami pārsteidz, ka uzticība ir tik zema un vēl pat samazinās. Nesaprotu sabiedrības attieksmi pret tiem, kas uzņēmušies smago valsts darbu. Vai tad atmiņa ir tik īsa, ka neatceramies laiku, kad mašīna ģimenei bija gandrīz luksusa prece, ka vēl pirms gadiem […]

“Kārtoju māju, un, lūk, man saglabājušies visi “Druvas” komplekti kopš 2013.gada. Cik ilgi glabāsi, tāpēc domāju, ko darīt tālāk? Interesanti, vai kaut kur makulatūru pieņem par naudu? Kaut kur esot, bet tur tikai dažus centus par kilogramu maksājot, tad jau pat degvielu neatpelnīt. Tiešām būs vienkārši jāmet makulatūras konteinerā,” tā cēsnieks Juris.

“Piekrītu vakardienas “Druvā” teiktajam, ka vajag informāciju, kurās izglītības iestādēs vai darbavietās ir vīrusa skartie. Jo ielas sarunās taču šī informācija klejo riņķī, ka tajā vai citā bērnudārzā, skolā saslimuši bērni, skolotāji, bet konkrētu informāciju atrast nevaram ne “Druvā”, ne kādos Cēsu sociālajos tīklos. Vai labāk nebūtu, ja varētu izlasīt skaidru informāciju, kur ir saslimušie, […]

“Piekrītu vakardienas “Druvā” rakstītajam, ka mūsu pašvaldības pārāk maz informē cilvēkus par “Covid-19” izplatību. Vismaz pateikt, kurās darbavietās, bērnudārzos tas izplatījies. Iedzīvotājiem taču jāzina, cik daudz vai maz var inficēties savā apkaimē,” sprieda J.

“Pirms kāda laika lasīju “Druvā” par atkritumiem mežā. Protams, nav pieņemami, ka tiek piesārņota daba, par to jāsaņem sods. Taču, lasot par izmesto, radās vēl viena doma, proti, mēs neprotam taupīt. Daudzas šīs lietas taču varētu vēl labot, izmantot, galu galā, atdot kādam. Vai ir prātīgi izmest pat PET pudeli? To taču var izmantot dēstu […]

“Runājot par notikumiem 1991.gada janvārī, par barikādēm, ne reizi vien nācās dzirdēt, ka daudz no cerētā nav piepildījies. Jā, protams, noticis daudz kas, arī pietiekami negatīvā, tomēr vairāk labā. Lai cik ļoti tiek kritizētas valdības, pašvaldības, aizvadītajos 30 gados daudz paveikts, lai dzīve kļūtu labāka. Atjaunotas, salabotas daudzas šosejas, ceļi, daudzviet salaboti tilti. Renovētas un […]