“Uzraksti krievu valodā nedrīkst būt, arī automašīnu valsts numuru zīmēs nē, taču ko darīt, ja krievu valodas vārds rakstīts latviešu burtiem? Vai tas ir pieļaujams? No otras puses, ja atļaujam izmantot angļu vai kādas citas valodas vārdu burtisku rakstību latviešu alfabēta burtiem, kā tieši izravēt krievu valodu? Domāju, te attiecīgajām valsts institūcijām ir plašs darba lauks,” pārdomās dalījās M.
“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]
“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privātajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.
“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.
“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]
“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]
“Tomēr žēl, ka valsts svētkos nav salūta. Saprotu, ka jāsaudzē daba, dzīvnieki, tāpat jādomā, kā jūtas ukraiņi, kas Latvijā patvērušies no kara, tomēr vakara salūts Rīgā, Daugavas krastmalā, bija notikums, kas pulcēja cilvēkus no dažādām Latvijas vietām. Vai izdosies izveidot jaunu tradīciju, lai iedzīvotāji sabrauktu kopā, lai tūkstoši vienotos kopīgos svētkos? Par to vajadzētu padomāt […]
Komentāri