“Visi zinām, cik maz kādreiz vajag, lai kādam būtu prieks. 2. decembra agrā rītā Cēsīs, Gaujas ielā, liepu alejā abas gājēju ietves puses jau bija notīrītas no biezās sniega segas. Arī mūsu pusē?! Neticējām savām acīm! Patīkams pārsteigums, jo parasti traktoriņš bija labvēlīgs tikai riteņbraucēju celiņam. Un tad bieži nācās vērot, kā mazie skolnieciņi brien uz 2.pamatskolu, līdz potītēm iegrimuši sniegos, jo ne visiem namu īpašniekiem šajā pusē ir tie spēka gadi, lai celtos sešos vai septiņos no rīta un tiktu galā ar smagajām sniega lāpstām. Tādās reizēs bieži vien kaimiņi, kas nedaudz jaunāki, palīdz. Un tā visus pēdējos gadus. Reizē arī bija netaisnības izjūta – kāpēc otrā ielas pusē trotuārs, gar kuru arī tāpat ir privātmājas, tīra pašvaldība, bet mums ne. Kāpēc vasarā tajā pusē regulāri zāli nopļauj, rudenī vesela brigāde ļoti rūpīgi savāc lapas, zarus, bet mēs šajā pusē cīnāmies par maisu, kur to visu salikt?! Īsta pamatojuma nav. Kurš maisu bez maksas dabūjis, tas pateicīgs bez gala. Cits dusmīgs, ka viņa ietves daļā ir divas liepas, bet maiss nav paredzēts. Tā nu visi kaimiņi parūc, viens otru kūda iet uz pašvaldības Komunālo nodaļu runāt. Daži arī aiziet, citi atmet ar roku.
Gaujas ielā liepu alejas malā dzīvojam jau 14 gadus, labi redzam, kas rūpējas par apkārtni un kas ne. Ir mājas, kur gadiem nekopj ietvi, netīra sniegu, ejam pa ledu klupdami krizdami. Kā gribētos, lai tomēr jūtam, ka arī bez mums kāds to redz. Ļoti ceram, ka mazais traktoriņš vēl kādu reizi “iemaldīsies” arī mūsu ietves pusē.
P.S. Saņēmām izdevumu “Cēsu Vēstis”, nu uzzinām, ka mazais, čaklais traktoriņš nav nekāds Ziemassvētku brīnums, bet realitāte, ko Cēsu novada pašvaldības administrācija sagādājusi. Par to pārliecinājāmies arī 3. decembra rītā. Liels paldies par Ziemassvētku dāvanu! Visa laba vēlējumi ar domu, ka vajag pavisam maz, lai būtu prieks abām pusēm.”
Gaujas ielas šaurās ietves puses pārstāvju vārdā Anita Studente
Komentāri